Apolitiska skice
Katra tauta, kas ir tikusi ierauta karā, piedzīvo gan zaudējumus, gan uzvaras. Latviešiem vēsture ir piespriedusi likteni karot abos 20. gadsimta briesmīgajos karos. Taču mūsu tautai Pirmais pasaules karš ieauga arī valstiskuma izcīņā jeb Neatkarības karā, kura beigās 1918. gada 18. novembrī tika proklamēts Latvijas Republikas valstiskums. Bet proklamēšana vēl nav izcīņa. Pat 1990. gada 4. maijā ne.
Proklamēšana, protams, daudz dod tautas garam, bet svinīgi parakstītam dokumentam tikai tad ir jēga, ja tajā pasludinātos mērķus aizstāv ar spēku un izcīna līdz uzvarai. 4. maija pagaidu proklamāciju 1990. gadā mums izdevās realizēt ar garaspēku (lai gan arī tikai ar relatīvi nelielu upuru skaitu), bet par pagaidu dokumentu to uzskatīja gan PSRS/Krievijas, gan ASV valdības, gan arī visas citas Rietumos, līdz 1991. gada martā Maskavā oficiālā vizītē ieradās ASV valsts sekretārs Džeimss Beikers un teica man, igaunim un lietuvietim, ka «jums nav jāievēro izstāšanās mehānisms, jo jūs nekad PSRS neesat iestājušies».
* * *
Varbūt mūsu Uzvaras diena ir 1920. gada 11. augusts, kad tika parakstīts Miera līgums ar Uļjanova kunga valdību.
Atšķirībā no 1991. gada mums ar ieročiem rokās, lieliem upuriem un asinīm bija jāizcīna 1918. gada 18. novembra pasludinātais valstiskums. Tas bija īsts karš kopā ar Latvijas un Igaunijas apvienotajiem spēkiem, ziedojot igauņu un mūsu karavīru dzīvības, pat Skolnieku rotas (bērni no 15 līdz 20 gadiem) jaunos mūžus. Latvija šajā karā zaudēja ap 7000 karavīru. Kurā kalendārā ar Saeimas lēmumu ir rakstīts, ka šodien Latvijā ir Uzvaras diena bez pusmastā nolaistiem karogiem un melnām lentēm?
* * *
Mēs ņemamies ap visādām Uzvaras dienām un izliekamies, ka mums gan tādas nav. Vai jūs domājat, ka visi PSRS/Krievijas pilsoņi zina, ka Latvijai pirms Otrā pasaules kara bija sava armija un ka Latvija, Lietuva, Igaunija starpkaru periodā bija valstis, nevis PSRS republikas? Es esmu gandrīz deviņus gadus strādājis un dzīvojis Krievijā, un sev par šausmām konstatējis, ka tur cilvēki pat ar augstāko izglītību nekā nezina par Baltijas valstu pastāvēšanu pēc 1917. gada. Sevišķi par to nekā nav dzirdējuši Vidusāzijas republikās, pat arī Maskavā, Ļeņingradā, Sibīrijā. Bet ko mēs zinām par Gruziju, Moldovu, Kēnigsbergu, par somugriem Krievijā un gagauziem Moldāvijā?
* * *
Tā bija atkāpe, lai saprastu kolīzijas ap esošo sabiedroto uzvaru 1945. gadā. Uzvarēja tikai Staļins, tā domā padomju cilvēks, bet tāds ģenerālis Eizenhauers no rietumu frontes Berlīni nav ieņēmis, tāpēc Otrajā pasaules karā uzvarēja ASV - to jums pastāstīs katrs skolēns Amerikā.
* * *
Lai neizplūstu detaļās un emocijās, ierosinu jaunievēlētajam Valsts prezidentam, Saeimai un sabiedrībai oficiāli pieņemt lēmumu par Uzvaras dienu Latvijā nacionālā līmenī, atzīmējot 1918. gada 18. novembra Latvijas de iure izcīnīto uzvaru uz papīra un de facto ar ieročiem rokās Neatkarības karā.
Kur svinēt? Kad svinēt? Igauņi savu Uzvaras dienu kopš 30. gadiem valsts līmenī atzīmē (vai svin) tieši 23. jūnijā, kad notika Ziemeļvidzemes kaujas ar igauņu varonīgo piedalīšanos. Viņiem jau toreiz bija armija, kas bija topošās Latvijas armijas spēcīgs balsts.
Politiķi, politologi, vēsturnieki, sabiedriskie darbinieki steidzīgi varētu nākt pie slēdziena, kurš datums nacionālā līmenī Latvijā ir Uzvaras diena. Un ierakstāma visos kalendāros. Vai nu Cēsu kauju uzvarās jūnijā, vai arī 11. augustā, kad 1920. gadā tika parakstīts Miera Līgums par Latvijas neatkarību de facto un de iure ar Uļjanova kunga vadīto Padomju Krievijas valdību? Varbūt ir arī citi priekšlikumi? Droši vien vēl viena brīvdiena valdībai maksātu dārgi, bet var jau būt arī varianti. Mēs taču 1991. gada 21. augustu arī nesvinam ar brīvdienu kā igauņi, kuri saprot, ka tieši šis datums globāli iezīmēja Igaunijas valsts neatkarību. Mēs svinam 4. maiju, kas ir tikai emocijas. Taču emocijas arī nav zemē metamas, kaut arī 5. maijā mēs pamodāmies ar padomju rubļiem kabatās, padomju atomzemūdeņu bāzēm Liepājas karostā, pilnīgu Maskavas kontroli pār Padomju armijas poligoniem utt.
Mūsu neatkarības atjaunošanu atzina 1991. gada augustā gandrīz visa pasaule. Es tur galu galā biju klāt. Un kā vēstnieks Latvijas Republikas valdības uzdevumā Maskavā parakstīju protokolus par Latvijas Republikas diplomātisko attiecību nodibināšanu ar 15 pasaules valstīm. 21. augusts ir īstā Neatkarības atjaunošanas diena. Igauņi tā saprot. Lietuvieši īpaši svin daudz senākus svētkus - karaļa Mindauga kronēšanu, un lietuvieši lepojas ar sensenu valstiskumu.