Ik pa laikam atkal un atkal tiek uzdots jautājums: kāpēc Latvijā finansiālās problēmas ir tik lielas, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm – Igauniju un Lietuvu? Bezdarba līmenis Igaunijā, Lietuvā un Latvijā ir tik līdzīgs un izskatās, ka globālās krīzes problēmas Baltiju skāra vienlīdz smagi.
Tikai finanšu rezultāts ir atšķirīgs. Tad kāpēc Igaunija tiek eirozonā, bet Latvijai ir jāpaklausa visam, ko saka Starptautiskais Valūtas fonds un citi naudas donori?
Viselegantāko atbildi ir sniedzis Ivars Godmanis (NRA 20.11.2010.) , kurš tagad no Briseles virsotnes ir palūkojies uz pagātni un salīdzinājis mūs ar kaimiņiem.
Kāpēc Igaunijā ir labāk? Ivars Godmanis: "Viņiem bija viena svarīga nianse, kas velk uz ungāru pusi. Viņiem nebija trīs līmeņu pensiju shēmas. Viņiem tikai pirmais līmenis. Viņi saprata, ka pensionāru skaits aug, ka nevarēs nofinansēt pensijas."
Tiesa, pēc brīža Godmanis piebilst, ka Igaunijai tas atspēlēšoties ilgtermiņā. Bet, lūk, Latvija tagad ir parādos uz visiem laikiem, taču ilgtermiņā pensiju līmenis mums dos fantastiskus bonusus.
Par to, kas notiks ilgtermiņā, vislabāk varētu izteikties Finks vai Nostradams. Igaunija jau pēc mēneša iekļūst eirozonas leiputrijā, bet Latvija uz šo leiputriju vēl tikai dodas, raujot augšup nodokļus un griežot jau tā apcirptās izmaksas.
Tātad, kāpēc Igaunija ir eirozonā, bet mēs – ne? Igaunijai nebija sava Pareksa, un Igaunija saglabāja pensiju shēmā tikai 1. līmeni!
Tātad, kāpēc Latvija nav eirozonā? Latvija papildus citiem faktoriem iegrūda miljardu latu Pareksā un gandrīz miljardu pensiju 2. līmenī. Tāpēc, vienādi pūšot burbuļus, esam sliktākā makroekonomiskajā situācijā. Miljards latu, kas iestrēga Pareksā (atbilstoši I. Godmaņa teiktajam – "to nolādēto banku"), caur Pareksu tika aizskaitīts prom no Latvijas ekonomikas, samaksājot pareksiešu parādu nerezidentiem. Krīzes laikā viens miljards tika izcelts no Latvijas ekonomikas, lai norēķinātos ar nerezidentiem. Savukārt visu laiku, kamēr nodokļu nauda pārplūda uz pensiju 2. līmeni, tad tikpat viss, kas tur ienāca (800 miljoni), aizplūda lauka no Latvijas ekonomikas, ieguldot tos ārvalstu akcijās un obligācijās. Tāpēc arī Ungārija (uzsver Ivars Godmanis) var atrisināt savas problēmas, ja tā atsakās no pensiju otrā līmeņa. Ungārijas premjers saka: "Atdodiet mums otrā līmeņa naudu, un liksim to pirmajā līmenī. Es garantēju, ka dabūsiet lielāku pensiju nekā tad, ja tajā otrajā līmenī mistiski turēsiet, kur fondi nestrādā ar plusu un krīze parāda, ka ir mīnuss. Ja viņš pārliek otro pensiju līmeni pirmajā, tad viņam sociālajā budžetā ir pavisam cita bilance."
Vienīgais pretarguments Ungārijas piedāvājumam ir SVF paziņojums: "Jūs ļoti bīstamas lietas darāt." Tikai Igaunija, kas šādas bīstamas lietas nemaz neuzsāka, ir eirozonā, bet Ungārija un Latvija ar otro līmeni eirozonai tikai tuvojas. Latvija ir tik dziļā tintē, pateicoties ne tikai skandināvu banku bezatbildīgai kredītu politikai, Latvijas bezatbildīgajiem kredītņēmējiem, kreditēšanai un izšķērdīgai valsts izdevumu politikai, bet arī pateicoties Parex bankas melnajam caurumam un 2. pensiju līmeņa shēmai, kas mums nav pa kabatai un ir tautsaimniecību izputinoša. Kāpēc tad nākamgad valdība plāno saglabāt 2% iemaksas pensiju 2. līmenī? Atcerēsimies Valda Dombrovska atziņas pirms vēlēšanām. Ja konsolidācija būtu 380 miljoni, tad 100 miljonus iegūtu nākamajam gadam, nosakot 2. pensiju līmenim iemaksas likmi – nulle. Pēc tam notika slepenas aizkulišu darbības un Latvijai tika visžēlīgi atļauts konsolidēt tikai 280 miljonus, bet piedraudēts 2. pensiju līmeni neaiztikt.
Visticamāk, ka starptautiskie donori ir šādi nodrošinājuši savu banku intereses. Tikai 2. pensiju līmeņa naudas plūsma ir uz parāda! Šāda rīcība atgādina cilvēku, kurš no kredītkartes izņem naudu, lai to uzkrātu nebaltām dienām. Noņemot naudu no kredītkartes, uzkrāt nebaltām dienām nav iespējams. Tā var tikai palielināt saistības. Latvijai agri vai vēlu būs jāatsakās no trekno gadu pārmērībām un jāsabalansē savi izdevumi ar ienākumiem, nepalielinot parādus, bet pat atlicinot naudu šodienas parādu atmaksai.