Patiesā IKP izaugsme ir tuvu nullei
Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aplaimoja Latvijas ļaudis un visu progresīvo cilvēci, publiskojot Latvijas izaugsmes rādītājus 2018. gada 3. ceturksnī. Pagaidām ir publiskots tikai IKP ātrais novērtējums: «2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, ir palielinājies par 4,8%.» Savukārt vērtējot pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, Latvijas ekonomika gada laikā ir augusi pat par 5,5%.
CSP ļoti skopi komentēja, kas tad izraisīja tik strauju IKP pieaugumu: «IKP ietekmēja apjoma pieaugums būvniecībā par 10%, mazumtirdzniecībā - par 2% un rūpniecībā - par 1%.»
Šāds skaidrojums ir visnotaļ dīvains. Ja būvniecība veidotu 40% no visas Latvijas IKP struktūras, bet mazumtirdzniecība ar rūpniecību aptuveni 60% no Latvijas IKP struktūras, tad finālā tas dotu aptuveni 5% IKP pieaugumu. Taču būvniecība Latvijas IKP struktūrā neveido 40%. 2017. gadā būvniecības daļa IKP struktūrā bija tikai 6%. Ja rūpniecība auga par 1%, bet mazumtirdzniecība tikai par 2%, tad ir jābūt vēl kaut kādām citām nozarēm bez būvniecības, kas dotu 10% vai ļoti lielu IKP pieaugumu. Par šīm - citām strauji augošajām nozarēm - CSP ātrajā novērtējumā nav ne vārda.
Lēnajā novērtējumā par 2018. gada pirmo pusgadu CSP uzrādīja, ka faktiskajās cenās IKP pirmajā pusgadā pieauga par 8,6%. Ja no šā lieluma atņem inflāciju, kuru šā gada jūnijā CSP uzrādīja kā 2,8% gadā, un ņem vērā ārējās tirdzniecības korekciju (imports ir ar mīnusa zīmi), tad matemātiski sanāk, ka pirmajā pusgada IKP nemainīgās cenās ir audzis par 5,3%. Septembrī CSP uzrādīja, ka inflācija ir 3,2% gadā, ārējās tirdzniecības korekcija ir aptuveni mīnus viens procents, un tika iegūts ātrais novērtējums ar 4,8% lielu IKP pieaugumu. Naudas daudzums iedzīvotāju kontos un Valsts kasē patiešām ir audzis.
Šogad ar valdības politisku lēmumu tika ievērojami palielināta minimālā alga, kas automātiski izraisīja citu algu likmju paaugstinājumu. Minimālās algas palielinājums šā gada 1. janvārī apsteidza gan ekonomikas izaugsmi, gan iespējamos produktivitātes pieauguma rādītājus. Nozarēs, kurās nebija ekonomiska pamata algu pieaugumam, papildus darbaspēka izmaksa tika iekļauta preču un pakalpojumu cenās, pamatā iekšējā tirgus vajadzībām, jo pasaules tirgus cenas nepakļaujas Latvijas valdības politiskajiem lēmumiem. Ar produktivitātes pieaugumu nesaistītie algu palielinājumi Latvijā jau vairākus gadus tiek monotoni iekļauti preču un pakalpojumu cenās.
Skaitlis, kur CSP nosauks par IKP pieaugumu, ir saistīts ar skaitli, kuru CSP deklarēs kā gada inflāciju. Tātad, ja kopējais pārdotais preču un pakalpojumu apjoms (jeb IKP faktiskajās cenās) ir gada laikā pieaudzis par 8,6% un ārējās tirdzniecības korekcija ir mīnus viens procents, bet CSP paziņos, ka inflācija ir 1% gadā, tad matemātiski sanāks, ka IKP ir audzis par 6,6%. Ja CSP paziņos, ka inflācija ir 8% gadā, tad matemātiski sanāks, ka IKP ir nevis audzis, bet samazinājies par 0,4%. Ja patiesā inflācija šajā laikā bija 9% gadā, tad iznāk, ka IKP pie šādiem parametriem ir samazinājies par 1,4%. Diemžēl attiecībā uz inflāciju Latvijā ir vairākas savstarpēji nesavietojamas patiesības. Ir inflācijas skaitlis, kuru izplata CSP, un, ja ticam CSP, tad 2018. gada septembrī gada inflācija bija 3,2% gadā. Pavisam citu inflācijas skaitli uzrāda Veselības ministrija, kad tās darbiniekiem ir jāvērtē būvniecības tāmju sadārdzinājuma pamatotība, vai Satiksmes ministrija, kad tās darbiniekiem ir jārēķina, par cik ir jāpalielina dotācijas pasažieru autosatiksmes izdevumu kompensācijai. Valdības ministrijas par pamatotām atzīst tāmes, kurās tiek rēķināts, ka triju gadu laikā inflācija Latvijā bija vismaz 30% jeb 10% gadā.
Ministrijas, kuras atzīst tāmju pieauguma pamatotību virs 3,2% gadā, faktiski piekrīt, ka šogad reālais IKP pieaugums ir tuvu nullei vai nedaudz negatīvs
Valdības ministrijas ir pilnīgi atklāti piekritušas uzņēmēju pamatojumam, ka pēdējos trīs gadus inflācija vairākas reizes pārsniedza CSP uzrādīto skaitli. Ministrijas, kuras atzīst tāmju pieauguma pamatotību virs 3,2% gadā, faktiski atzīst, ka šogad reālais IKP pieaugums ir tuvu nullei vai nedaudz negatīvs.
Netiešais pierādījums inflācijas un IKP izaugsmes feikam ir Saeimas vēlēšanu rezultāti. Pie tik milzīgas ekonomiskas izaugsmes nevienā Latvijas pašvaldībā vēlētāju vairākums neatbalstīja valdības koalīcijas partijas. Nevienā! Tā nemēdz būt, ka pie tik zīmīgas izaugsmes ļaudis izvēlas protesta balsojumu un neatbalsta partijas, kuras tiem nodrošināja 4,8% lielu bagātības pieaugumu gada laikā.
Acīmredzot pat vēlētāju vairākumam meli un statistika par veiksmes stāstu ir piegriezušies.
Viens no pirmajiem jaunās valdības soļiem būtu atteikšanās no meliem par Latvijas izaugsmi. Latvijas iedzīvotāju vairākums šiem meliem vairāk netic, un izskatās, ka vienīgie, kas izliekas ticam statistikas maldiem, ir ES augstākā vadība un ES statistikas iestādes, kuras latvju statistikas skaitļus atzīst par labiem un ticamiem.