Jā! Eiropas drošībai! Nē! Amerikāņu ieroču iepirkumiem!
Francijas prezidenta Emanuela Makrona 7. novembrī teiktais intervijā radiostacijai Europe 1, kurā viņš norādīja uz nepieciešamību nākotnē, lai aizstāvētu Eiropas drošību no iespējamās Ķīnas, Krievijas un arī ASV pretdarbības, izveidot kopēju Eiropas armiju, izraisīja lielu starptautisku rezonansi. 10. novembrī, ieradies Francijā uz Pirmā pasaules kara atceres pasākumiem, ASV prezidents Donalds Tramps savā tvitera kontā izteica sašutumu par Emanuela Makrona paziņojumiem: «Francijas prezidents Makrons tikko ieteica Eiropai izveidot savu militāro spēku, lai pasargātu to no ASV, Ķīnas un Krievijas. Ļoti aizvainojoši, bet varbūt Eiropai vispirms vajadzētu maksāt taisnīgu daļu no NATO izdevumiem, kurus lielā mērā subsidē ASV!»
Ķīnas Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, kurā tika norādīts: «Mēs nekad neesam radījuši draudus Eiropai.» Vienlaikus Ķīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka «Eiropai ir tiesības izlemt savu ārlietu un aizsardzības politiku». Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs brīdināja, ka ES centieni aizsardzības jomā nedrīkst kaitēt transatlantiskajām saitēm. Francijas prezidenta izteikto ideju par vienoto Eiropas armiju kritizēja Nīderlandes un Zviedrijas, un citu ES dalībvalstu politiķi.
Tomēr globālo mediju ziņās Francijas prezidenta teiktais tika ļoti primitivizēts, nenorādot izteiktās idejas kontekstu. Izsakot ideju par Eiropas armiju, Francijas prezidents Emanuels Makrons izteica stingru nosodījumu ASV vienpusējai rīcībai, paziņojot par nodomu izstāties no līguma par tuvās un vidējas darbības raķešu ierobežošanu. Emanuels Makrons: «Kad es redzu prezidentu Trampu paziņojot, ka viņš ir izstājies no svarīgākā atbruņošanās līguma, kas tika izveidots pēc divdesmitā gadsimta astoņdesmito gadu raķešu krīzes, kura skāra Eiropu, tad ir jājautā, kurš ir galvenais cietējs no šāda lēmuma?» Francijas prezidenta atbilde uz savu retorisko jautājumu bija nepārprotama. No ASV vienpusējās rīcības visvairāk cieš «Eiropa un tās drošība!».
Francijas prezidents tieši un nediplomātiski norādīja, ka pašreizējā ASV prezidenta administrācijas politika Eiropā palielina reģionālās drošības draudus. Emanuels Makrons nepārprotami norādīja, ka gadījumā, ja ASV politika netiks mainīta, tad Eiropai būs jāpārskata sava drošības politika un ES būs jāatsakās no vienpusējas ASV atbalstīšanas.
Netieši atbildot uz ASV prezidenta izteikumiem, Francijas prezidents intervijā CNN aizrādīja, ka Donalda Trampa nemitīgās prasības palielināt Eiropas valstu maksājumus NATO ir bezkaunīga un ciniska izdabāšana amerikāņu militāri rūpnieciskā kompleksa īpašnieku vēlmēm vēl vairāk palielināt peļņu no ieroču ražošanas. Emanuels Makrons: «Nevēlos redzēt Eiropas valstis palielinām savus aizsardzības budžetus, lai iegādātos amerikāņu un citus ieročus, kas nāk no jūsu rūpniecības.»
Šis ir iemesls, kāpēc ar Francijas prezidentu solidarizējās Vācijas kanclere Angela Merkele, kura 13. novembrī, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, atbalstīja Emanuela Makrona ideju par Eiropas armiju, piebilstot, ka Eiropas armija varētu darboties paralēli NATO, kā arī ieteica izveidot Eiropas Drošības padomi, kurai būtu rotējoša prezidentūra.
Savukārt 18. novembrī savā runā Vācijas Bundestāga apakšpalātā Francijas prezidents precizēja savu vīziju par Eiropas drošību. Eiropai ir «jāuzņemas vairāk atbildības par savu drošību un aizsardzību, un tā nedrīkst piekrist pakārtotai lomai pasaules politikā».
Tāpēc pašlaik nav jāuzsāk diskusija par to - būt vai nebūt Eiropas armijai. Tas ir ļoti tālas nākotnes jautājums, kura pieņemšanai būs nepieciešams visaptverošs un jauns ES līgums. Pašlaik ir aizsākta diskusija par to, kā sakārtot ASV un ES attiecības. Tas, ka Eiropa pasīvi piekrita, ka visus svarīgos ar ES drošību saistītos lēmumus nosaka ASV, varbūt bija pieņemami Bila Klintona, Džordža Buša un Baraka Obamas laikā, bet vairāk nav pieņemami Donalda Trampa laikā. Francijas un Vācijas līderi kopīgi signalizē ES svarīgākajam sadarbības partnerim ASV, ka gadījumā, ja ASV ārpolitikas kurss netiks mainīts un ja Eiropas drošības intereses netiks ievērotas, tad Francija un Vācija virzīs iniciatīvu izbeigt ES vasaļatkarību no ASV drošības jautājumos.