Juris Pūce kompromitē Kariņa valdību

25. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izplatīja ministra Jura Pūces paziņojumu – apturēt Ikšķiles novada pašvaldības lēmumu par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par iespējamo novada pievienošanu citai administratīvai teritorijai. Lēmumu noskaidrot iedzīvotāju viedokli VARAM ministrs Juris Pūce nodēvēja par pretlikumīgu: «Pašvaldība ir izvēlējusies tādas aptaujas rīkošanu, kas nevar tikt atbalstīta, jo pašvaldība pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras. Lēmums par šo reformu ir visu iedzīvotāju kopīgs lēmums, kas jārealizē caur Saeimu.»

Publiskojot šādu paziņojumu, Juris Pūce izplata melus (nepatiesu apgalvojumu). Apgalvojums «lēmums par šo reformu ir visu iedzīvotāju kopīgs lēmums» ir klaji meli no formālās loģikas viedokļa. Gadījumā, ja kaut vai viens Latvijas pilsonis iebilst pret Pūces piedāvāto reformu, tad no tā izriet, ka lēmums par šo reformu nav visu iedzīvotāju kopīgs lēmums. Es jau 23. aprīlī Neatkarīgajā rakstā Teritoriālā reforma ir drauds Latvijas teritoriālajai integritātei norādīju, ka neatbalstu Jura Pūces piedāvāto reformu, jo uzskatu to par voluntāru un nezinātnisku. Līdz ar to, izplatot savu paziņojumu 25. aprīlī, Jurim Pūcem vajadzēja zināt, ka vismaz viens Latvijas pilsonis reformu neatbalsta, tāpēc apgalvojums «lēmums par šo reformu ir visu iedzīvotāju kopīgs lēmums» ir nepatiesība. No tā izriet, ka ministrs Juris Pūce meloja Latvijas sabiedrībai.

Tomēr tas nav vienīgais, kas izraisa sašutumu Jura Pūces agresīvajā pieejā, aizstāvot novadu reformu. Latvijas Satversmes 100. pants skan: «Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.» Vārds «ikvienam» attiecas gan uz pilsoņiem, gan uzņēmumiem, gan publiskām personām. Tieši tāpēc likuma Par pašvaldībām 12. pants nosaka: «Pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu.»

Atbilstoši likumam Par pašvaldībām ikviena Latvijas pašvaldība drīkst attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas, nevis tikai Jura Pūces atļautajās robežās, bet «ikvienā jautājumā, kas nav aizliegts».

Visbezkaunīgākais ir tas, ka Jura Pūces lēmums aizliegt iedzīvotāju aptauju Ikšķilē tiek balstīts uz Satversmes tiesas autoritāti. Ministrijas paziņojumā ir teikts: «Satversmes tiesa jau 2009. gada 20. janvāra lēmumā lietā Nr. 2008-08-0306 ir atzinusi, ka Latvijas Republikas administratīvi teritoriālā reforma atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas ir jāizlemj pašam likumdevējam, proti, Saeimai.»

Lasītājiem ir jāatgādina, ka attiecīgo lietu Satversmes tiesā ierosināja vairākas nelielas pašvaldības, kuru vadība iepriekšējās (2008. g.) administratīvās reformas laikā nevarēja vienoties, kuram novadam pievienoties. Beigu beigās nesaskaņas izšķīra Ministru kabinets, pieņemot galīgo lēmumu par strīdīgajām novadu robežām. Ministru kabineta tiesības lemt par novadu robežām tad arī tika apstrīdētas Satversmes tiesā.

Satversmes tiesa secināja, ka «gadījumos, kad pastāv nesaskaņas par novadu robežām… galīgo lēmumu var pieņemt vienīgi Saeima». Tā kā Satversmes tiesas laikā Saeima jau pieņēma likumu par teritoriālās reformas pabeigšanu, Ministru kabineta lēmuma atcelšana (pat gadījumā, ja Satversmes tiesa to atzītu par nelikumīgu) neko nemainītu.

Tomēr Satversmes tiesa, izvērtējot 2008. gada administratīvi teritoriālās reformas likumību vairākos procesos, nonāca pie vairākiem būtiskiem secinājumiem, kuri noteikti ir jāņem vērā jebkurā nākotnes reformā.

Satversmes tiesa norādīja, ka no brīža, kad Saeima pieņēma likumu Par 1985. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu (1996. gada 22. februāri), Eiropas vietējo pašvaldību hartai ir starptautiska līguma spēks. Tāpēc Eiropas vietējo pašvaldību harta ir juridiski pārāka par jebkuru likumu. Eiropas vietējo pašvaldību harta nosaka politisko principu, ka «valsts vara ir jāīsteno pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem».

Atbilstoši Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmumam lietā Nr. 2007-21-01: «Hartā princips ir nostiprināts tādā nozīmē, kas paredz pienākumu rūpēties, lai tiktāl, ciktāl tas iespējams, lēmumi tiktu pieņemti pilsonim tuvākā līmenī. Atkāpe no šā principa pieļaujama tikai absolūtas nepieciešamības dēļ.»

Satversmes tiesa secināja, ka atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai «…augstāks pārvaldes līmenis var iejaukties tikai tad, ja zemākais līmenis nespēj pienācīgā kārtā pildīt savus uzdevumus, un pretēji - šis pats princips aizliedz augstākajam līmenim iejaukties, ja zemākais līmenis spēj pienācīgā kārtā pildīt savus uzdevumus».

VARAM piesauktajā Satversmes tiesas spriedumā ir pausta fundamentāla atziņa par to, kā īstenojama demokrātija: «Demokrātiskā valstī centrālajai varai bez vietējo pašvaldību līdzdalības nav iespējams pilnvērtīgi pārvaldīt valsts teritoriju.»

Diemžēl Jura Pūces 25. aprīļa paziņojums rada pamatotu jautājumu gan par ministra kompetenci un spēju vadīt šo ministriju, gan arī par to, ka ministra neētiskās izdarības kompromitē un apgrūtina visu Krišjāņa Kariņa valdības darbu.