Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju, ir aizliegti visi publiskie pasākumi, savukārt reklāmas un sludinājumi par publiskiem pasākumiem vai līdzīgām norisēm bija ievērojama informācijas nozares ienākumu daļa. Vairākiem Latvijas izdevumiem ienākumi aprīlī ir par 30 līdz 50 procentiem mazāki nekā pirms gada. Ierobežojumus vairāk nekā 200 pasta nodaļu darbībai ir noteicis Latvijas pasts, un tas jau tagad ļoti negatīvi ietekmē drukātās preses abonēšanu utt.
Protams, informācijas nozares zaudējumu procentuālie apmēri ir mazāki par to katastrofu, kura ir vērojam tūrismā vai viesmīlības sektorā, bet jebkurā gadījumā tradicionālās informācijas nozares uzņēmumu zaudējumi ir lielāki par daudzu citu vietējo ražotāju zaudējumiem.
Tāpēc ir normāli un loģiski, ka plašsaziņas līdzekļu darbība ir iekļauta to nozaru sarakstā, kuras ir cietušas no Covid-19 krīzes.
Tāpēc arī politiskā līmenī bija vienprātība par nepieciešamību sniegt atbalstu informācijas nozares uzņēmumiem.
Problēma ir tikai tā, ka pašlaik koalīcijas vadība virzās uz to, lai atbalstu sasaistītu nevis ar objektīviem pārdošanas apjomu krituma rādītājiem, bet izvirzot prasības, kas atgādina politisko korupciju.
Šādas aizdomas rodas pēc otrdien pieņemtā Ministru kabineta rīkojuma, paredzot vienu miljonu eiro (no piešķirtā finansējuma Latvijas masu mediju atbalstam Covid-19 krīzes laikā) novirzīt administrēšanai uz Sabiedrības integrācijas fondu. No iedalītā miljona aptuveni sešsimt tūkstoši eiro ir paredzēti tieši drukātās preses un komerciālo interneta ziņu portālu atbalstam. Pirms tam bija paredzēts, ka līdzekļus sadalīs Kultūras ministrija, bet tagad atbalsts tiks apgūts ar Sabiedrības integrācijas fondu, kas jau apgūst līdzekļus divās mediju atbalsta mērķprogrammās: Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā un Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma.
Pašlaik lielā steigā top skaistumkonkursa kritēriji, lemjot, kuriem medijiem tiks sniegts atbalsts, bet kuriem tas tiks atteikts. Tāpēc nav jābrīnās, ka vairāki nacionāla līmeņa mediji ir metušies savdabīgā sacensībā, kurš kuru pārspēs koalīcijas partiju slavināšanā. Politiskajiem korumpantiem preses uzpirkšana ir īpaši vajadzīga tieši pašlaik, laikā, kad valdība gatavojas lemt, kā tiks apgūti četri miljardi eiro, lai imitētu krīzes pārvarēšanu.
Krīze ir skārusi daudzas tautsaimniecības jomas. Izmantot krīzes grūtības jaunu korupcijas tīklu izveidē un valsts izzagšanā ir noziedzīgā rīcība.
Valsts atbalstam visām krīzes skartajām ekonomikas nozarēm ir jābūt caurskatāmam un ekonomiski pamatotam. Pašreizējā krīzē valdībai ir jāatbalsta nevis tie masu informācijas līdzekļi, kas viens otru pārspēj Kariņa vai Viņķeles apjūsmošanā, bet gan tie Latvijas masu informācijas līdzekļi, kuri ir nepieciešami Latvijas sabiedrībai, kuriem Latvijas sabiedrība uzticas, kuri ir kļuvuši par nozīmīgu vērtību Latvijas kultūrā un dzīvesveidā. Lai noskaidrotu šo izdevumu nosaukumus, nav nepieciešams jauns Sabiedrības integrācijas fonda skaistumkonkurss! Daudzus gadus ir veiktas SKDS un citu uzticamu socioloģisku uzņēmumu aptaujas par masu informācijas līdzekļiem, kuriem Latvijas lasītāji visvairāk uzticas. Kas traucē izmantot kaut vai pērn veiktās SKDS aptaujas par Latvijas sabiedrībai svarīgākajiem masu informācijas līdzekļiem? Atbilde uz jautājumu, kas būtu jāatbalsta, ir vienkārša - tie ir lielākie nacionālā līmeņa laikraksti un reģionālās, novadu un pilsētu, avīzes! Turklāt praktiski visi šie iedevumi jau darbojas digitālajā vidē un atbilst kvalitatīvu laikrakstu kritērijiem.
Krīzes laika finanšu atbalsts nedrīkst tik veikts, sviežot desmitus tūkstošu eiro «jauniem projektiem», kas, iespējams, ir radīti tieši jaunās naudas plūsmas apguvei.
Atbalsts presei ir jāsniedz, apmaksājot konkrētus izmaksu posteņus - rēķinus par pasta piegādi vai tipogrāfiju, rēķinus par īri un komunālajiem pakalpojumiem utt. martā, aprīlī un maijā vai arī citos mēnešos, ja īpašie apstākļi tiks pagarināti. Politiskie naudas dalītāji nedrīkst izvirzīt prasības attiecībā uz saturu, bet jo īpaši attiecībā uz izdevuma politisko nostāju.
Ja atbalsts informācijas nozarei tiek slepeni sasaistīts ar noteiktu redakcijas politiku, gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām 29. augustā, tad tā ir politiskā korupcija. Tad tā ir mediju uzpirkšana, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Pašlaik jau var paust aizdomas, ka vismaz divas no koalīcijas partijām mēģina izmantot krīzes laika grūtības un pieeju valsts naudai, lai pārvērstu brīvu presi par paklausīgu valdošās kliķes nejēdzību apjūsmotāju.
Krīzes laiks ir brīdis, kad var tikt īstenota vislielākā mēroga valsts nozagšana. Cerēsim, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau šonedēļ operatīvā veidā fiksēs, ar kādiem patiesajiem noteikumiem tiek dalīta valsts atbalsta nauda masu informācijas līdzekļiem, un spēs panākt, lai briestošais korupcijas vilnis nepāraug lavīnā, kas sagraus Latvijas valsts pamatus.