Referenduma teritoriālie rezultāti
Viens no maniem paziņām referenduma rezultātu saprata viennozīmīgi. «Mēs esam uzvarējuši! Tagad mēs viņus visus piespiedīsim runāt latviski,» teica mans sarunas biedrs.
Protams, pirmā mirklī šķiet, ka tas ir neticams rezultāts – miljons vēlētāju piedalās tautas nobalsošanā un 75% pauž atbalstu latviešu valodai. Jācer, ka kaut kādā ziņā referenduma ietekme noteikti būs progresīva. Tautas vienprātīgais atbalsts latviešu valodai varbūt liks attapties arī Latvijas kārkluangļu kopienai un apturēs pārangliskošanas entuziastu uzņemto tempu. Lai gan varbūt arī referendums būs liels čiks, kam uz šo jautājumu nebūs lielas ietekmes. Jau 18. februāra vakarā tie paši latvieši, kas ar patriotisku patosu referendumā apturēja krievu valodas virzību, sacentās, kurš vairāk nobalsos par dziesmām angļu valodā nacionālajā Eirovīzijas konkursa finālā. LTV, kura līdz pat sestdienai īstenoja labu laiku nepieredzētu ideoloģisko kampaņu par latviešu valodu, sestdienas vakarā atmeta visas ideoloģijas, un pasaulē vienīgā latviešu sabiedriskā televīzija neuzskatīja par vajadzīgu pārtulkot kaut vai angliskos dziesmu nosaukumus latviešu valodā.
Tomēr referenduma spožie skaitļi valsts līmenī aizēno citus referenduma rezultātus.
Vispirms – trešdaļa Latvijas pilsoņu referendumā nepiedalījās. Kad sākās ideoloģiskās kampaņas, šai pilsoņu grupai bija diezgan grūti paust savu viedokli. Masu informācijas līdzekļos latviski dominēja viedoklis pret, krieviskajos viedoklis par, bet nepiedalījušos argumenti un pozīcija nav vispār izzināta. Nez kāpēc tieši šī grupa pirms referenduma tika definēta kā iespējamie valsts nodevēji. Te var atgādināt Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa teikto Latvijas Televīzijas raidījumā 100 g kultūras: «Visa tā daiļslidošana, ko piekopj daži latviešu pseidointelektuāļi, arī tie, kas aicina vienkārši nepiedalīties referendumā, ir brīvprātīga parakstīšanās valsts nodevēju sarakstā.»
Hermanis ar vieglu roku valsts nodevēju sarakstā iekļāva arī Valsts prezidentu, kurš, kamēr prezidenta padomnieki tā kārtīgi neizskaloja Andra Bērziņa smadzenes, sākotnēji aicināja nepiedalīties tautas nobalsošanā.
Hermaņa vārdiem bija svars, jo man vairāki Neatkarīgās lasītāji apgalvoja, ka viņi piedalās referendumā, jo viņiem ir bažas, ka pilsoņus bez zīmoga pasē atlaidīšot no darba vai kā citādi sodīšot.
Hermaņa teiktais ieguva arī starptautisku rezonansi. Hermaņa frāze: «Ja mēs šo referendumu uzlūkojam kā stresa testu Latvijas valstij, tad tā ir brīnišķīga Dieva dāvana. Par diviem miljoniem latu, cik izmaksās referendums, mēs dabūjam visu valstij neuzticamo pilsoņu sarakstu,» kļuva par telekanāla Rossija 24 nedēļas citātu.
Nebalsotāju motīvi nav apzināti, bet nebalsotāji ir trešā daļa no Latvijas pilsoņiem.
Nacionālā līmenī referenduma rezultāti ir skaidri. Taču reģionālā līmenī referendums ir atsedzis lielu problēmu loku. Ja aplūkojam balsojumu pagastu līmenī, redzams, ka Latvijā – Latgalē ir pārdesmit pagastu, kuros vairāk nekā 75% pilsoņu nobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu.
75 procentu par pagasti kā ar slaidu loku novelk ES ārējo robežu. Šīs ir teritorijas, kurās dzīvo tie, kurus tieši un nepārprotami skāra slavenā Dombrovska–Vilka robežreforma. Samazinot legāli atļauto robežas šķērsošanas reižu skaitu, valdība nekādu reālu alternatīvu nepiedāvāja. Tagad valsts pierobežā patiešām ir izveidojusies ar valsts politiku neapmierinātu un bez iztikas līdzekļiem palikusi Latvijas pilsoņu grupa, kas var pāraugt «piektajā kolonnā». Vienotības antilatgaliskās politikas sekas ir skaidri redzamas referenduma rezultātos Latgalē.
Turklāt valsts informatīvā politika izolēja tieši šos apvidus no iespējām uztvert Latvijas televīzijas. Visām valdībām bija svarīgāk konstruēt digitālās Lattelecom shēmas, lai par bezjēdzīgām cenām tirgotu dekoderu kastes, un atstāt ārpus digitālās apraides pierobežu. Jā, Lattelecom ir labi nopelnījis. Tirgus ir sakārtots! Digitalizācijas direktīvas ir izpildītas pirms termiņa. Tikai sekas ir pierobežas atstāšana Krievijas un Baltkrievijas informatīvajā telpā.
Ir vēl viena problēma. Latvijai būs ļoti grūti starptautiski skaidrot referenduma rezultātus, kad 85% otras lielākās Latvijas pilsētas Daugavpils iedzīvotāji – Latvijas pilsoņi pieprasa otru valsts valodu.