Nulles deklarāciju iesniegšanas termiņš ir noslēdzies. Nulles deklarāciju iesniedzēju skaits 31. maijā, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, bija pārsniedzis 84 000. Plāns esot izpildīts.
Valdības trubadūri taurē par panākumiem, koalīcijas politiķi kūst aiz laimes. Nulles deklarācijas izglābs valsti un izvedīs Latviju laukā no korupcijas un pelēkās ekonomikas zaņķa.
Ir tikai viens maziņš sīkums. Atliek atvērt Latvijas Bankas mājaslapu un noskaidrot, cik liels ir Latvijas kredītu reģistrā iekļauto kredītu lielums. Atbilstoši stāvoklim uz šā gada pirmo ceturksni kredītu reģistrā bija iekļauti 126 700 kredītu, kas bija lielāki par 50 000 latu, un 261 000 kredītu, kuru atlikums bija starp 10 000 un 50 000 latu. No visas kopējās kredītu masas trešdaļu veido tieši mājokļa kredīti. Pat ņemot vērā to, ka kredītu reģistrā iekļauto juridisko personu ir aptuveni 50 000, var lēst, ka Latvijā ir aptuveni 300 000 kredītu ņēmēju, kuru kredīts pārsniedz nulles deklarācijas prasīto slieksni – 10 000 latu.
Pirmā morāle ir fatāla, iznāk, ka divas trešdaļas Latvijas ļaužu neievēro likuma prasības un tikai trešdaļa iedzīvotāju ir absolūti likumiem paklausīgi ļaudis, kas skrupulozi ievēros jebkuru prasību un normu, kuru uzceps tiesisko reformatoru koalīcija. Var, protams, mierināt sevi ar domu, ka starp tiem 200 000 cilvēku, kam kredīta atlikums ir lielāks par 10 000 latu un kas nulles deklarāciju nav iesnieguši, ir tādi, kas dzīvo bez TV dekodera vai neprot latviešu valodu un vispār nezina, ka valdība no viņiem grib kaut kādas deklarācijas.
Bet nulles deklarāciju iesniegšanu var uztvert kā tādu savdabīgu, ļoti demokrātisku, kredītņēmēju referendumu. Tad ir jāsecina, ka kredītņēmēji referendumā ar divu trešdaļu pārsvaru noraidīja ideju par nulles deklarāciju. Īpaši tāpēc, ka patiešām nav saprotams, kāpēc Saeimas vairākums pieprasīja iedzīvotājiem iesniegt deklarāciju ar ziņām, kas jau tā ir iekļautas Latvijas Bankas uzturētajā reģistrā, ja nu vienīgi, lai uzjautrinātu tiesiskuma koalīcijas reformatorus.
Tomēr nulles deklarācijas rezultātiem ir vēl viena iespējama interpretācija. Iespējams, ka uz kādiem 200 000 Latvijas kredītņēmēju (ar kredīta atlikumu virs Ls 10 000) prasības par nulles deklarācijām nemaz neattiecas. Ikviens, kas citā ES valstī ir nodzīvojis vairāk par 183 dienām gada laikā, vairs nav Latvijas rezidents un uz viņu neattiecas nedz Valda Zatlera, nedz Valda Dombrovska eksperimenti. Ikvienam, kas citā ES valstī ir nodzīvojis 183 dienas gada laikā, nodokļu deklarācijas un tamlīdzīgi pienākumi jāievēro pēc jaunās mītnes zemes likumdošanas. Tie, kas melnās miesās raujas Īrijā vai Anglijā, lai maksātu Latvijas paņemtos kredītus, kļūst par Īrijas vai Anglijas rezidentiem un var pasmieties par Latvijas koalīcijas likumdevēju eksperimentiem.
Ja mēs pieņemam, ka neaizbraukušie un Latvijā palikušie ir pamatā likumiem paklausīgi, tad iespējams, ka nulles deklarāciju rezultāti atsedz to, ka Dombrovska grāmatvediskās augšupejas laikā Latviju ir pametuši ievērojami vairāk ļaužu, nekā izriet no bēdīgā tautas skaitīšanas rezultāta par diviem miljoniem pastāvīgo iedzīvotāju.
Tomēr nav pamata arī uzskatīt, ka nulles deklarācijas labvēlīgi ietekmēs attīstību un novērsīs korupciju. Nulles deklarāciju normas bija tik elegantas, ka piespieda deklarācijas iesniegt tiem, kam nav nekā cita, izņemot kredītu par mājokli, bet patiešām lieliem ļaundariem ar advokātu palīdzību ļāva legāli izvairīties no šī pienākuma. Deklarācijā bija jānorāda mantiskais stāvoklis uz 2011. gada 31. decembra pusnakti. Ja ārvalstu nekustamais īpašums (akcijas, kapitāla daļas utt.) juridiski nepiederēja tikai šajā mirklī, tad deklarācija nebija jāiesniedz. 2011. gada 31. decembrī piecas minūtes pirms pusnakts visi ārvalstu aktīvi bija jāpārdod par zemu summu (zem nulles deklarācijas lieluma sliekšņa), bet piecas minūtes pēc pusnakts par tādu pašu summu jāatpērk atpakaļ. Tad viss īpašums juridiski nepieder tikai 10 minūtes un tieši tajā mirklī, kad bija jāfiksē mantiskais stāvoklis. Viss. Jebkurš pat viszemākās kvalifikācijas jurists elementāri sarakstīs vajadzīgos līgumus un pilnvaras. Ja kaut kas atklāsies, tad neviena tiesa nevarēs neko iebilst. Likums paliek likums.
Nulles deklarācija bija cirks, kas bija viegli apejams ikvienam, kam bija ko slēpt. Tikai tagad nulles deklarācijas ieviesējiem vajadzētu paskaidrot visiem, kas notiks ar tiem 200 000 kredītņēmēju, kuri obligātās deklarācijas nav iesnieguši. Ja nekas netiks darīts, tad tā būs pļauka un mācība likumpaklausīgajiem, ka šajā zemē likumus var nepildīt. Savukārt, lai tā vienkārši sodītu simtiem tūkstošus cilvēku, VID nav resursu un darbinieku, un, iespējams, koalīcijas valdībai nav arī lielas intereses trenkāt un sodīt tik lielu vēlētāju masu.