Jaunais Latvijas sabiedriskais elektroniskais medijs ir kaut kas līdzīgs pēkšņi uznākušam taifūnam, kura parādīšanos un apmērus neviens nekad nevar paredzēt. Tā kā šī ir neparedzama stihija, tad arī atbilstoši Ministru kabineta 19. jūnija lēmumam finansējums jaunā Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidei tiks piešķirts no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
80 000 latu tiks iztērēti, lai veiktu detalizētu situācijas izpēti. Pētniekiem tikai pēc detalizētas izpētes noskaidrosies, ka jaunajā Latvijas sabiedriskajā elektroniskajā medijā iekļausies divi uzņēmumi – Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio (LR). Pētnieki ilgi – veselu gada ceturksni – skaitīs kopā LTV un LR gada pārskatus, tad par pārdesmit tūkstošiem latu tiks veikta situācijas izpēte, kuras laikā atklāsies, ka LTV atrodas Zaķusalā, bet LR Doma laukumā.
80 000 latu tiks notērēti, pat neizstrādājot projektu. Projekta izmaksas būs miljonos, jo kopējās divu uzņēmumu apvienošanas izmaksas ir plānotas mazā Dienvidu tilta lielumā, vismaz 50 miljonu latu izskatā. Par 80 000 latu atbilstoši MK lēmumam tiks sagatavots tikai un vienīgi «projektu portfelis».
Smieklīgākais, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pirms naudas piešķiršanas paziņoja, ka «koncepcija par vienota sabiedriskā medija izveidošanu rada virkni jautājumu, kas līdz šim valdībā nav diskutēti, un diskusijas pat nav pieteiktas», taču neiebilda naudas piešķiršanai.
Apetīte projekta bīdītājiem ir grandioza. Jaunais Latvijas sabiedriskais elektroniskais medijs ir kaut kas tik cēls, ka to apgānītu pat atrašanās tik primitīvā celtnē, kāda ir LTV Zaķusalas ēka. Ir iecerēta jauna būve par vismaz 25 (pēc sākotnējās ieceres pat par 50) miljoniem latu. Valdis Dombrovskis, kurš vēl nule visiem paziņoja, ka ir sākusies augšupeja un konsolidācijas laikmetu nomaina lielo tēriņu laikmets, pēkšņi atkal sāka rīkoties kā konsolidācijas laikos, apšaubot vajadzību būvēt jaunu ēku. Viņš pat atļāvās ieteikt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei apskatīties, cik spartiskos apstākļos strādā komerciālās televīzijas, un uzdeva pilnīgi bezkaunīgu jautājumu: «Vai mums visas problēmas ir jārisina, būvējot jaunas ēkas?»
Atbildi, domājams, viņš saņems kādā no Vienotības politbiroja sēdēm, kuras laikā Zaķis vai kāds cits no partijas pelēkajiem kardināliem viņam paskaidros: «Jā, Valdi! Visas finanšu problēmas mūsu partija risina, sākot būvēt jaunas ēkas. Tieši jaunu ēku būvniecība nodrošināja naudas plūsmu Tautas partijai un garantēja šīs partijas varenību. Tagad ir mūsu kārta būvēt jaunas ēkas. Kas to apšauba, laikam nevēlas būt par premjeru tik vienotai valdībai. Mums tagad iet lielais dīls. Viss ir sadalīts. MTG grupa saņems visus reklāmas ienākumus un iegūs pilnīgu monopolu pār reklāmas tirgu. Tāpēc mēs paredzam, ka jaunais vienotais medijs tiks pilnīgi publiski atvasināts un vispār atteiksies no reklāmu raidlaika. Savukārt par to mēs saņemsim pilnīgu atbalstu TV, lai ko mēs darītu, bet mūsu politiskos konkurentus atmaskos gan personiski, gan bezpersoniski. Savukārt Latvijas tantiņām mēs piesolīsim «pakāpenisku un pilnīgu sabiedriskā medija konverģenci», «piekļuvi daudzveidīgai informācijai», resursu sinerģiju, multimediālus projektus un izskalotas smadzenes ar «modernu tehnoloģisko infrastruktūru». Valdi! Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir izveidota kā valdošās koalīcijas politiskās gribas instruments. No tās ir izsvēpēti pilnīgi visi opozīcijas pārstāvji. Valsts īpašumā esošu mediju apvienošana mums ir vajadzīga, lai no LTV un LR izfiltrētu visus tos, kas nepieder pie vienoti tēvzemiskās līnijas. Pēc tam, kad necienīgie tiks izraidīti, tad pāri palikušie jaunā Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija darbinieki vienotu un reformisku politkomisāru uzraudzībā drīkstēs īstenot «programmu autonomo statusu», redakcionālo neatkarību un pat «medija redakcionālās vadības koleģiālo principu». Protams, ja tas atbildīs koalīcijas kursam. Visiem, kas atbalstīs mūsu idejas, «netiks ierobežota redakcionālā daudzveidība» un tiks veicināta radošā darbība, ieskaitot pat ziņu dienestus.» Pēc šāda paskaidrojuma Ministru prezidents noteikti piekritīs, ka, lai noskaidrotu to, kādi uzņēmumi iekļausies jaunajā Latvijas sabiedriskajā elektroniskajā medijā, 80 000 latu ir par maz un šādam cēlam mērķim vēl ir jāpieraksta klāt vismaz viena vai divas nulles, ņemot naudu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.