Latvijas Televīzija nav mēslu bedre

Jau ilgu laiku LTV darbiniekus (un arī visu sabiedrību) no informācijas kanāliem, kuros tieši vai netieši līdzdarbojas Rolanda Tjarves ģimene, zombēja un pārliecināja, ka visu LTV problēmu cēlonis ir iepriekšējais LTV vadītājs – Edgars Kots.

Ja TV darbiniekam nav iedvesmas – vainīgs Kots; krānā netek ūdens – vainīgs Kots; finansējums ir nepietiekams – vainīgs Kots. Liela daļa īpaši jauno un mazāk pieredzējušo LTV darbinieku patiešām noticēja, ka, tiklīdz Kota nebūs, tad LTV mājā sāksies svētki – zelta laikmets, visi smaidīs, radoši atraisīsies, algas divkāršosies, bet ekskluzīvi sižeti paši ieskries kamerā. Atceros, kā pērnā gada nogalē kādā TV tiešraidē sēdēju blakus žurnālistam Kārlim Dagilim, kurš publiski – tiešajā ēterā – tā arī norādīja – pie tā, ka viņa radošās idejas netiek atbalstītas, vainīgs ir Kots. Laime nebija ilgi jāgaida. Kots aizgāja strādāt uz koncernu Diena.

25. februārī vecajā LTV ēdnīcā pulcējās ļaudis, lai nosvinētu apaļu jubileju – 50 dienu bez Kota. Vairs nav ļaunā spēka, kas Dagilim un citiem apgrieza radošos spārnus. Pat vairāk – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ar TV kuratoru izraudzījās vistalantīgāko, visradošāko prokūristu, kāds vien bija iespējams. Radošā doma rullē! Pegazs ceļ spārnos! Eh! Tāds radošs pacēlums LTV kā pirmajās 50 dienās bez Kota vēl nav redzēts televīzijas vēsturē. Vienīgais, kas nepamanīja to radošās domas pacēlumu un entuziasma eksploziju visās LTV pārraidēs pēc Edgara Kota aiziešanas, bija galvenais pretendents uz LTV vadītāja krēslu – Latvijas 2002. gada reputācijas čempionāta uzvarētājs Rolands Tjarve.

Izrādās, prokūrists ir norullējis LTV uz vēl lielāku mēslu bedri. Viss ir tik briesmīgi, ka LTV no tālāka bezdibeņa var glābt tika Rolanda Tjarves iecelšana LTV vadībā.

Ja ticam Tjarvem, ka LTV ir tik liels zaņķis, tad kas ir atbildīgs pie tā, ka par prokūristu tiek iecelts cilvēks, kurš netaisās savu nākotni turpmāk saistīt ar LTV vadību, pat ar radošu darbu LTV ne. Prokūrists Gints Miķelsons to nekad neslēpa (teiktais Latvijas Radio 28. janvārī), ka atalgojums viņu nemotivējot labi strādāt: «Mana interese būtu turpmāk būt jaunā sabiedriskā medija radīšanas projektā. Vēl nezinot, kādu formu tas ieņems, tas ir tas, kas mani vairāk interesētu. Otrs ir stāsts par to, ka Latvijas Televīzijas atlīdzība jeb motivācija nav adekvāta tam uzdevumam, kas tiek sagaidīts no šīs komandas.»

Izskatās, ka Gints Miķelsons ir ieliktenis, kuram par LTV vadības darba piesegšanu apsolīta dalība jaunā sabiedriskā medija radīšanā. Turklāt uz tik nemotivēta vadītāja fona, kāds ir Gints Miķelsons, jebkurš kaut cik motivēts pat vissliktākais pretendents uz LTV vadītāja krēslu izskatīsies kā ģēnijs un fantastisks līderis.

Taču, ja ticam Rolandam Tajrvem, bez Kota divos mēnešos LTV degradācija ir vēl lielāka. Tas nozīmē, ka pēdējo mēnešu bardaks LTV ir tieša un nenoliedzama NEPLP atbildība. Turklāt vislielākā atbildība ir jāpieprasa no LTV kuratora Ginta Grūbes. Ja taisnība ir Rolanda Tjarves veiktajam LTV novērtējumam 25. februārī, tad Saeimai ir nekavējoties jānobalso par Ginta Grūbes atstādināšanu. Kurators, kurš ar neprasmīgu prokūrista izvēli ir sakompromitējis valsts uzņēmumu un sakompromitējis LTV kā sabiedrisko mediju, ir jāatstādina no NPLP. Neprati izvēlēties labu prokūristu, atstāj padomi!

Tikai, ja Saeima nekavējoties neatstādinās Gintu Grūbi, tad tas būs vistiešākais pierādījums, ka NEPLP ir tikai koalīcijas politiskās gribas izpildītāja. Viss ir izlemts jau iepriekš, un Fontes ir noalgota, lai sabiedrību uzjautrinātu ar kumēdiņiem, kad LTV vadības pretendenti lomu spēlēs demonstrēs prasmi staigāt uz pirkstgaliem un stāvēt uz galvas.

Tikai Rolandam Tjarvem nav taisnības. LTV nav mēslu bedre! Par spīti daudzajām grūtībām, LTV ir profesionāla, laba līmeņa televīzija. Sabiedrībai nav vajadzīgs, lai LTV vadītu kāds politisks komisārs, kurš prot ar reklāmu aģentūru līgumiem izshēmot miljonus. Sabiedrībai ir vajadzīgs, lai LTV vadītu līderis, kas spēj nodrošināt radoša darba apstākļus, lai LTV pēc iespējas ātrāk sasniegtu to sabiedrības uzticēšanās līmeni, kāds ir Latvijas Radio.

Svarīgākais