Kāpēc sabiedrības vairākums piecieš tirgus ekonomiku? Kad darbojas tirgus spēki, ieguvēji ir visa sabiedrība, jo tiek ražots tas, pēc kā ir pieprasījums, uzlabojas kvalitāte un konkurence spiež cenas uz leju.
20. gadsimta ekonomisti norādīja – lai tirgus ekonomika funkcionētu, ir jāizpildās vienam svarīgam nosacījumam. Vienlaikus jābūt lielam skaitam pircēju un lielam skaitam pārdevēju. Ja šis nosacījums neizpildās, tad tirgus nefunkcionē. Austriešu izcelsmes amerikāņu ekonomists Jozefs Aloizs Šumpēters (1883–1950) precīzi norādīja, ka tad, kad patiešām darbosies brīvs tirgus, visu tirgus dalībnieku peļņa tieksies uz nulli. Būs spēcīga konkurence, cenas būs ļoti zemas, un līdz ar to tirgus konkurences apstākļos peļņas iespējas nav pārāk lielas. Šumpēters īpaši uzsvēra, ka liela peļņa ir tirgus neattīstības rādītājs. Savukārt Latvijas politiķi (un daži ES līderi) pēdējos divdesmit gadus ar tirgu apzīmē monopolu un oligopolu, kad tirgū ir tikai viens vai divi pārdevēji, monopsonu, kad pastāv daudz pārdevēju, bet tikai viens pircējs. Kad 2009. gadā piena kombināts sāka no apkārtnes zemniekiem iepirkt pienu par astoņiem santīmiem litrā, tad tas bija nevis tirgus, bet lokāla monopsona izpausme. Lietuvas uzpircēji ātri atradināja alkatīgākos piena pārstrādātājus no šādas Latvijas zemnieku izsūkšanas. Latvijā ir pierasts, ka, tiklīdz kāds valsts vai pašvaldības uzņēmums nosaka pakalpojumu cenas atbilstoši izmaksām, tad pret to sāk plašsaziņas kampaņu un izmeklēšanu, vainojot tirgus kropļošanā. Džordžs Orvels ir augšāmcēlies. Latvijā brīvība ir verdzība un patiesība ir meli. Latvijā kaut ko pārdot lēti nozīmē kropļot tirgu. Tieši tas jau ir tirgus ekonomikas efekts, kad visi pārdod lēti! Kad desmit būvfirmas vienojas un konkurē ar pieckārt lielākām cenām uz saviem pakalpojumiem nekā Vācijā, tad tā ir tirgus kropļošana.
Latvijā par tirgu sauc jebko, kas nekad nav un tuvākajā laikā nebūs tirgus. Šajā kategorijā ir jāiekļauj elegantā ideja par «elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām». Jau vairākus gadus ilgst propagandas kampaņa, kurā mums mēģina iestāstīt, ka tirgus ir jāatver, lai cenas varētu uzkāpt augstu jo augstu. Tirgus atvēršana vajadzīga, lai palielinātu tarifus. Latvenergo peļņa pēdējo divu gadu laikā sasniedza 90 miljonus latu. Tirgus atvēršana vajadzīga, lai palielinātu pelņu! Brīvība ir verdzība, un patiesība ir meli.
Ja reformas rezultātā elektrības tarifi samazinājušies un samazinājusies būs gan Latvenergo, gan visu elektrības tirgotāju peļņa, tad tas varētu liecināt, ka tirgus darbojas. Ja ir politiska vajadzība pacelt tarifus, jo politiķi ir sadalījuši licences nerentablai elektrības ražošanai, tad tā arī jāsaka, bet tad nesaucam to par tirgu. Sākotnējā variantā ir pat iecerēts izmantot Latvenergo pārvades monopolu. Tika piesolīts smagi sodīt mājsaimniecības, kas labprātīgi neparakstīs jaunos līgumus, uzkraujot tām ļoti neizdevīgu elektrības tarifu. Tikai tas nav tirgus. Tas ir autoritārs oligopola vai monopola diktāts. Iespējams, viss tā arī notiktu, bet šā gada sākumā Bulgārijā sākās elektrības tirgus liberalizācijas izraisīti nemieri. Bulgāru ļaudis draudēja nolinčot «elektriskos liberastus». Tā kā no Latvijas visi vēl nav aizbraukuši, tad pilnīgi loģiski valdības ministru labsajūtai bija novērtēt risku un dzima jauna ideja. Kārtējo posmu tautas iedzīšanai nabadzībā (kas lepni saucas elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām no 1. septembra) uz brīdi varētu atlikt. Tribīnē uzrāpās ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un teica: «Šobrīd, vēlreiz rūpīgi izanalizējot visus faktorus, es neesmu gatavs valdībā virzīt pilnīgu liberalizāciju elektroenerģijas tirgū, kas bija iecerēta no 1. septembra, kamēr neesam raduši risinājumu, kā samazināsim obligātā iepirkuma komponentes apjomu.»
Šajā paziņojumā ir divas komponentes. Pirmā – pozitīvā. Ekonomikas ministrs ir aptvēris, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām var slikti beigties. Bulgārijā līdzīga reforma izraisīja masveida protestus un tautas dusmu izvirdumu. Laikā, kad Latvija likvidē latu, revolūcijas pret elektrošoka autoriem varētu nepatikt Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai. Otrā komponente ir nepatīkama. Ekonomikas ministrs demonstrē neizpratni par to, kas ir tirgus ekonomika. Ar vārdu «tirgus» joprojām tiek apzīmēta elektroenerģijas oligopola uzspiešana mājsaimniecībām.
Latvijas valstij ir jāveido atbildīga ekonomika, neuzkraujot elektrības tarifiem politiskās korupcijas nodevas, jo tās vairs nespēj pavilkt pat rūpniecības giganti, piemēram, Liepājas metalurgs, un tās ir smags slogs pilnīgi visiem. Uz elektrības tirgu Latvijas iekšienē pāriesim tikai tad, kad būsim tam gatavi, kad būs daudz neatkarīgu elektrības ražotāju, kuri savstarpēji konkurēs un kurus nedotēs Ekonomikas ministrija ar licenču starpniecību.