Kādu vakaru ievēroju, ka mans televizors sāk mani aicināt ziedot bērnu veselības glābšanai. TV ekrānā bija redzama raudoša māmiņa, nelaimes sagrauts bērniņš.
Aizkadra balss vēstīja, ka, lai kadrā redzamais bērns redzētu, runātu, dzirdētu vai staigātu, ir jāpalīdz saziedot tik vien kā 1500 latu. Izmisušie vecāki, burtiski ceļos krizdami, lūdz līdzcilvēkus zvanīt un ziedot, lai glābtu bērna veselību.
Ziedojiet, ziedojiet, ziedojiet! Ziedot ir atbilstoši kristīgai civilizācijai, un šādi mēs dalāmies savā pārticībā ar tiem, kam palīdzība ir visvairāk vajadzīga.
Jau cēlu klausuli, lai piespiestu attēlā norādītā numura taustiņus, kad sapratu, ka es taču varu vairāk.
Slimie bērni, lai redzētu, dzirdētu un staigātu, nevar no valsts izlūgties 1500 latu. Kādai nežēlīgai un cietsirdīgai būtnei ir jābūt veselības ministrei Ingrīdai Circenei, ja tā atraida bērnu invalīdu, kam vajadzīgi 1500 latu?
Kamēr Latvijas ekonomikā un valsts budžeta ieņēmumos bija pilnīga katastrofa, to varēja saprast. Nodokļu nauda bija vajadzīga pareksiem un metalurgiem, tāpēc loģiski, ka invalīdiem pāri nekas neatlika. Bērniem un viņu māmiņām nekas cits neatlika kā lūgt žēlastības dāvanas. Tagad augšupeja atjaunojusies, Latvija pa Māstrihtas ceļu ar Zaharjina armatūru padusē virzās uz eiro leiputriju.
Tagad mēs varam! Ir nekavējoties jāmaina Ārstniecības likums! Pietiek ārstēt bērnus par maksu. Ieviešam bērniem bezmaksas ārstniecības pakalpojumus.
Es metos sist trauksmes zvanu, apzvanot Saeimas deputātus. Mainiet likumu, nosakiet, lai bērnus ārstē bez maksas! Šādu normu atbalstītu gan kristieši, gan liberāļi – ja bērns atgūs darba spējas, tad, izaudzis liels, viņš radīs IKP par vairākiem miljoniem latu. Iztērē 1500 latu un, iespējams, iegūsti milzīgu ekonomisku labumu. Būt labam atmaksājas!
Ko tu plosies, man atbildēja Saeimas deputāti: Ārstniecības likumā 17. pantā jau kopš neatminamiem laikiem ir ierakstīts, ka «bērniem no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksātos ārstniecības pakalpojumus ir tiesības saņemt bez maksas».
Iegāju Veselības ministrijas mājas lapā. Atvēru Ārstniecības likumu. Patiešām! Deputāti savu darbu ir izdarījuši!
Taču, ja likums jau to nosaka, tad sanāk, ka notiek šaušalīgi noziegumi. Noteikšanu veselības nozarē ir sagrābusi ļaundaru – noziedznieku banda, kas liedz bērniem invalīdiem tās tiesības, kas noteiktas likumā.
Kur tiesībsargs, kur ģenerālprokurors? Liedz 1500 latu bērnu ārstniecības pakalpojumiem, ir rupji pārkāptas civilizētu likumu normas. Nesiet reklāmas rullīšus uz prokuratūru. Lai KNAB nekavējoties veic plašus arestus, lai izkrata visu ministriju līdz pēdējam seifam, varbūt atklāsies, ka bērnu skaits, kas nesaņem ārstniecības pakalpojumus, ir nevis viens vai divi, bet to ir simti vai pat tūkstoši. Iespējams, ka tā ir sazarota korupcijas ķēde – speciāli nesniegt ārstniecības pakalpojumus bērniem, lai tos apmaksā ziedotāji, bet šim mērķim iezīmētā valsts nauda aiziet korupcijas ceļus un tiek atmazgāta Bahamu salās.
Un vispār!
Darba devējs no mana nopelnītā atalgojuma vairāk par trešdaļu aizskaita sociālajos maksājumos, kuri ir domāti arī tam, lai bērnu ārstniecības pakalpojumi būtu bez maksas. Ja mana darba devēja un mani sociālie maksājumi grūtdieņus nesasniedz, tad visticamāk tie tiek izzagti koruptīvos valsts pasūtījumos, sniedzot garantijas pareksiem un zaharjiniem. Kad valsts zelta lietus pārveļas šai šļurai, tad invalīdiem bērniem nekas pāri nepaliek. Un mani aicina ziedot, lai ar saziedoto naudu sniegtu pakalpojumus, kurus kā obligātus nosaka Ārstniecības likums.
Tikai – ja valsts ir pārtraukusi sniegt ārstniecības pakalpojumus bērniem bez maksas, tad ir laiks samazināt sociālos maksājumus. Vai nu jāmaina likums, vai nu bērniem ir jānodrošina ārstniecības pakalpojumi bez maksas. Manuprāt, ikviens šāds gadījums prasās pēc rūpīgas izmeklēšanas, un visu to ļaundaru vārdi, kuri atteica piešķirt 1500 latu valsts naudas, lai bērns varētu redzēt, dzirdēt vai staigāt, ir jāpublisko. Tautai jāzina savi varoņi! Ja Latvijā kāds neievēro likumu, tad ir nevis jālūdz ziedotāji, bet mums visiem kopīgi jākliedz un jāprotestē, lai šajā zemē vismaz valdība sāktu pildīt likumus. Savukārt, ja ziedotāju reklāmas nav gluži korektas, tad Ingrīdai Circenei būtu jānoskaidro patiesība un jāinformē sabiedrība par patiesajiem lietas apstākļiem.