Juris Paiders / Viedokļi

Ir pasaka, kā zaķis saderēja ar bruņrupuci, kurš pirmais aizskries līdz lielajam ozolam. Sācis ātri skriet, zaķis pamanīja, ka bruņrupucis iet ļoti lēni un ir neglābjami atpalicis. Tā vietā, lai triumfāli finišētu, zaķis nolēma nosnausties.

Lietuvas valsts visai savdabīgi apsveica latvju tautu šā gada Līgo svētku svinībās – Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (intervijā Vācijas nedēļas žurnālam Focus) izteica skarbus pārmetumus Igaunijas un Latvijas politiķiem: «Krievija mēģina būt ietekmīga tā dēvētajās pēcpadomju teritorijās un cenšas paturēt Baltijas valstis ekonomiskā, enerģētiskā un politiskā atkarībā. Un panākt, lai tās nebūtu pārāk aktīvas un lojālas NATO dalībnieces.. Turklāt mēs saņemam informāciju, ka citās Baltijas valstīs – ne Lietuvā, šajā ziņā mēs esam stiprāki – notiek sarunas ar dažiem politiķiem, tiek saņemti piedāvājumi no Austrumiem – ja jūs izstāsieties no NATO, tad dabūsiet gāzi vai naftu lētāk.»

13. jūnijā intervijā Latvijas radio 4 Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauda atbalstu iecerei noteikt kriminālatbildību gan aplokšņu algu saņēmējiem, gan šo algu maksātājiem. Ministru prezidente balstījās uz VID priekšlikumiem noteikt atbildību par aplokšņu algas saņemšanu arī darba ņēmējiem.

Kad vēlēšanu rezultāti ir zināmi, tad visi ir gudri tos izskaidrot. Savukārt aplamās prognozes un greizus vērtējumus cenšas nepieminēt un neatcerēties. Vēlēšanu rezultātus var salīdzināt ar fotoattēlu, kas raksturo Latvijas pilsoņu noskaņojumu konkrētā laika brīdī.

Neatkarīgās žurnālista Arņa Kluiņa cīņa ar Latvijas Centrālo statistikas pārvaldi ir noslēgusies ar to, ka beidzot ir atsegtas jaunākās metodes, kā mūsdienu Eiropā tiek falsificēti statistikas skaitļi. (Neatkarīgā, 9. maijs.) Izrādās – tikai līdz 2014. gada janvārim CSP rēķināja rūpniecības apjoma izmaiņas, salīdzinot kopējo rūpniecības produkcijas apjomu šogad un pērn.

Šogad 15. maijā aprit astoņdesmitā gadskārta, kopš Kārlis Ulmanis 1934. gadā īstenoja valsts apvērsumu, apturēja Satversmes darbību, atlaida Saeimu un aizliedza politiskās partijas un aizdomīgās nevalstiskās organizācijas.

Pirms pāris nedēļām kādā konferencē man blakām apsēdās sena paziņa, kura gandrīz visu neatkarības laiku ir labā vietā valsts pārvaldē. Konferences tēma viņu īpaši neinteresēja, taču interesēja valsts nākotne.

Šonedēļ aprit desmit gadi, kopš Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā. Politiskajā līmenī jau skan taures un tiek rībinātas bungas. Tiek piesaukti IKP procenti, salīdzinot šodienu ar 2003. gada līmeni. Vienīgā pieminēšanas vērtā problēma ir cilvēku aizbraukšana, taču šī sliktā vēsts tiek saldināta ar pasaku, ka bez ES tautas būtu vairāk, bet mēs visi būtu nabagāki.

Skandalozais TV3 raidījums Nekā personīga, vēstīja par to, ka starptautiskais mediju klubs Format A3 esot nonācis «Baltijas valstu drošības dienestu pastiprinātā redzeslokā». Padomājiet tikai – gan Igaunijas iekšējās drošības dienests, gan Satversmes aizsardzības birojs ir metušies pētīt šo tikšanās platformu, jo, kā atklājās, klubs «noskaņo minēto valstu iedzīvotāju viedokļus par labu Maskavai».

Konferencē World Trends Forum Rīgā runāja par Ukrainas krīzes sekām – iespējamām ekonomiskām sankcijām un to ietekmi uz ekonomikas procesiem. Advokāts Jānis Zelmenis bija sagatavojis ziņojumu par sankciju tiesiskajiem aspektiem.

Pagājušajā nedēļā Rīgas varas gaiteņos aktīvi tika apspriesta pirmstermiņa prezidenta pārvēlēšanas iespēja. Tika paustas spekulācijas, kurš no inteliģences pārstāvjiem varētu būt labākais pretendents.

Lai gan Latvijas ekonomiku daži joprojām mēģina pasniegt kā veiksmes stāstu, patiesībā Latvijas veiksmes stāsts balstās uz arvien lielāku un lielāku valdības un pašvaldību kopējā parāda pieaugumu.

Varas elite nespējā adekvāti risināt Latvijas akūtās problēmas – novērst narkotiku tirdzniecības uzliesmojumu, notvert Imantas maniaku, tikt skaidrībā par elektrības cenu politiku, valsts izaugsmi utt. – nolēmusi vērst kriminālatbildību pret trivializatoriem.

Lai paredzētu Latvijas un Eiropas attīstību nākamajiem gadiem, ir jāsaprot gan Krievijas rīcības cēloņi, gan nākamie iespējamie soļi. Tikai to saprotot, varam ieskicēt virzienus, kuros būtu jāmeklē izeja no saspīlējuma pieauguma.

28. februāra LTV pārraide Aizliegtais paņēmiens pievērsās jautājumam par manipulāciju ar informāciju. Pārraides noslēgumā Zviedrijas latviete Sandra Veinberga aicināja «valsts īpašumā esošo» Lattelecom un kabeļtelevīzijas operatorus pārtraukt retranslēt to, kas «nav mūsu valsts televīzija».

Par Krimas autonomijas premjerministru 28. februārī kļuva Sergejs Aksjonovs, kurš jau 1. martā paziņoja, ka viņa padotībā pāriet visi iekšlietu un militārie spēki, kas atrodas Krimas teritorijā. Īsi pirms tam Sevastopoles akvatorijā esošie Ukrainas kara flotes kuģi saņēma pavēli pamest pussalu un doties uz Odesu.

Kamēr Ukrainas revolūcijas aktīvisti publiski vētīja, kurš no barikāžu cīnītājiem ir atbilstošs, bet kurš nederīgs ministru un valsts augstāko ierēdņu posteņiem, tikmēr Ukrainas nomalēs sākās savi maidani. Krimas autonomās republikas parlamenta ēku ieņēma «protestētāju» vienības, bet Ukrainas iekšlietu karaspēks aplenca Simferopoles centru.

Pagājušajā nedēļā Ukrainas notikumi konkurēja ar olimpiskos spēļu translācijām. Mana kolēģa ģimenē, draugu un radu pulkā, gaidot kopējos svētkus – Latvijas un Kanādas hokeja mača translācijas sākumu, tika pārslēgta programma, lai noskatītos jaunumus no Ukrainas.

Februāra sākumā dūmi pārklāja Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētu Sarajevu. Liesmoja Bosnijas prezidenta pils, kuru protestētāji centās ieņemt ar tradicionālajiem darbaļaužu ieročiem – bruģakmeņiem un benzīna pudelēm.

Tiklīdz valdības vadītāja ieminējās, ka 1. aprīļa reforma elektroenerģijas pārdošanas sistēmā varētu tikt pārcelta uz 2015. gada 1. janvāri, uzreiz tika iedarbināta smagā artilērija.

Ievas Dāboliņas dzejoļu krājums Lieta LR2 (izdevniecība Nordik), manuprāt, ir ne tikai pagājušā gada, bet arī pēdējas piecgades spilgtākais sociālās dzejas uzplaiksnījums Latvijas miegainajā literārajā vidē.

22. janvārī LTV pārraidē Sastrēgumstunda aizrādīju, ka nav korekti Latvijas 1991. gada barikādes salīdzināt ar Kijevas barikādēm 2014. gadā. Mēs tolaik necentāmies sakropļot savējos žurnālistus, lai šādus noziegumus piedēvētu pretiniekiem. Pēc pārraidies, kuras laikā aizrādīju, ka Ukrainas opozīcija rīko nelietības, uzbangoja sašutuma straume. Kāds ir atļāvies apšaubīt Ukrainas revolūcijas cīnītāju gaišo tēlu un skaistos ideālus.Liela daļai politisko norišu komentētāju viss ir skaidrs. Tūdaļ Kijevā iebrauks Putina tanki, lai sadragātu ukraiņu tautas sapni par brīvību, demokrātiju un pašnoteikšanos iespējām, kļūstot par Eiropas daļu.