Nav juridiska pamata neapstiprināt LU rektoru

personālu" (4. pants), kur panta otrais teikums spēkā arī tagad. Šobrīd saskaņā ar Augstskolu likuma 4.pantu noteikts, ka "Augstskolas ir autonomas izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes tiesībām".

[8.] Autonomija nozīmē patstāvību, spēju un tiesību patstāvīgi lemt un darboties pēc pašu noteiktiem principiem. Autonomija augstskolā iedalās akadēmiskajā autonomijā, administratīvajā autonomijā, finansiāli-ekonomiskajā autonomijā. Akadēmiskā autonomija sevī ietver pasniegšanas, studiju, mācību, pētījumu, zinātnes, mākslas un citas akadēmiskās brīvības, bet administratīvā autonomija ietver sevī pašpārvaldes (selbstverwaltung) vektoru - Latvijas Universitātes orgānu un citu amatpersonu vēlēšanas, kā arī tiesības pašiem apspriest iekšējos normatīvos aktus un administratīvos jautājumus un lemt par to apstiprināšanu. Finansiāli-ekonomiskā autonomija paredz autonomiju augstskolas finansiālo un saimniecisko jautājumu izlemšanā.

[9.] Vēsturiski varam konstatēt arī periodus, kad aktīvi notika augstskolu autonomijas mazināšana. Vācijā XIX gadsimtā augstskolu autonomiju centās samazināt, tajā pašā laikā iekļaujot tajā zinātnes autonomiju, padomju laikā tika nīdēta akadēmiskā autonomija, bet par rektoru vienbalsīgi "ievēlēja" komunistiskās partijas deleģētus kandidātus, bieži Latvijas Universitātē tie bija Krievijas latvieši. Arī tagad pastāv tendence augstskolu daudzu dimensiju autonomiju aizvietot ar heteronomiju, tas ir uzvedības normu noteikšanu no ārpuses. Augstskolu neatkarība no politikas, tāpat kā senatnē no baznīcas, ir būtiska prasība augstskolu autonomijai.

[10.] Augstskolu autonomija, piemēram, Lietuvas Republikā expresis verbis nostiprināta Konstitūcijas 40. pantā, bet pie mums tā izriet no Latvijas Republikas Satversmes 1. pantā nostiprinātā demokrātijas virsprincipa. Tādejādi secināms, ka Latvijas Universitātes un citu augstskolu autonomija balstīta augstāka ranga - konstitucionālā likumā. No augstskolu autonomijas principa izriet arī Latvijas Universitātes kā tiesību subjekta izveide atvasinātas publiskas juridiskas personas formā, nevis valsts iestādes formā, ārpus Latvijas Republikas Satversmes 58. pantā noteiktai padotībai Ministru kabinetam.

[11.] Latvijas Universitātes statusa analīze ļauj secināt, ka likumdevējs un izpildvara līdz 2005. gadā izdarītajiem grozījumiem Augstskolu likumā haotiski svārstījušies nosakot dažādu un pretrunīgu Latvijas Universitātes tiesisko un faktisko statusu. Tajā pašā laikā likumdevējs un izpildvara izvairījās un izvairās saskaņot pārējās Augstskolu likuma normas un citus normatīvos aktus ar Latvijas Universitātei likumā deklarēto atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas statusu un tai ar likumu piešķirto autonomiju. Mainoties Latvijas Universitātes likumā noteiktajam statusam no juridiskās personas uz autonomu valsts iestādi un atkal atpakaļ uz atvasinātas publiskas juridiskas personas statusu, izpildvaras tiesības, kas būtiski ierobežo Latvijas Universitātes statusu un autonomiju, paliek nemainīgas un postulē Latvijas Universitātes hierarhisku padotību izpildvarai līdzīgi kā cariskās Krievijas un PSRS laikā.

3.Latvijas Universitātes orgānu vēlēšanu reglamentējošie tiesību akti.

[12.] Latvijas Universitātes orgānu vēlēšanas reglamentē divi Saeimas apstiprināti tiesību akti - Augstskolu likums un Latvijas Universitātes Satversme, kā arī uz šīm vēlēšanām attiecināmie Latvijas Universitātes iekšējie normatīvie akti - Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikums, kā ar 6. jūnijā pieņemtais Latvijas Universitātes Satversmes sapulces reglaments. Bez tam uz vēlēšanām attiecas divi Senāta apstiprināti iekšējie normatīvie akti - Latvijas Universitātes Satversmes sapulces dalībnieku vēlēšanu nolikums un Balsošanas procedūra vēlēšanām Latvijas Universitātes rektora amatā.

[13.] Augstskolu likums nosaka, ka Latvijas Universitātes orgānu konstituēšana notiek vēlēšanu ceļā (12. panta trešā daļa), ka Satversmes sapulces vēlēšanām jābūt aizklātām (13. panta pirmā daļa), ka augstskolas senātu un rektoru ievēl augstskolas satversmes sapulce (14. panta pirmā daļa), ka rektoram jābūt profesoram un viņu var ievēlēt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas (17. panta otrā daļa). Augstskolas orgānu ievēlēšanas kārtību Augstskolu likums paredz noteikt augstskolas satversmei (13. panta trešā daļa).

[14.] Latvijas Universitātes Satversme nosaka, ka Latvijas Universitātes orgānu konstituēšana notiek vēlēšanu ceļā aizklāti balsojot (4.3. punkts), ka Senātu, Akadēmisko šķīrējtiesu, Revīzijas komisiju un rektoru ievēl Satversmes sapulce (5.3. punkts), nosaka Satversmes sapulces dalībnieku skaitu un pārstāvību (5.4. punkts), un to, ka Senāts organizē rektora vēlēšanas (5.6. punkts).

[15.] Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikums nosaka, ka sapulce lēmumus pieņem atklāti balsojot (9. punkta pirmais teikums), ka aizklāti balsojot notiek tikai šī nolikuma 2. punktā minēto personu (Satversmes sapulces priekšsēdētāja, vietnieka, sekretāra, rektora, Senāta locekļu no akadēmiskā personāla, Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļu) ievēlēšana un atcelšana (9. punkta otrais teikums) un to, kā Satversmes sapulce balsojot pieņem lēmumus (11. punkts).

[16.] Uz vēlēšanu procesu Latvijas Universitātē attiecas divi Senāta apstiprināti iekšējie normatīvie akti - Latvijas Universitātes Satversmes sapulces dalībnieku vēlēšanu nolikums un Balsošanas procedūra vēlēšanām Latvijas Universitātes rektora amatā. Šos iekšējos normatīvos aktus Senāts pieņēmis balstoties uz pilnvarojumu, ko Senātam dod Latvijas Universitātes Satversmes 5.6. punkts, kurā noteikts, ka Senāts "organizē rektora vēlēšanas".

[17.] Senāts, apstiprinot Balsošanas procedūru vēlēšanām Latvijas Universitātes rektora amatā, iekļāvis šajā normatīvajā aktā 8., 9. un 10. punktus, kuros noteicis savādākas materiālās tiesību normas, kuras paredz jaunu, atšķirīgu no Satversmes sapulces nolikuma lēmumu pieņemšanas kārtību Satversmes sapulcē. Sakarā ar to, ka Latvijas Universitātes Satversmes sapulce savā nolikumā, tajā skaitā 11. punktā, jau ir noteikusi materiālās tiesību normas, kā veicama gribas izteikšana Satversmes sapulcē, bet Satversmes sapulce ir augstākstāvošāks varas orgāns nekā Senāts, kā arī to, ka augstākstāvošam orgānam nav saistoša zemākstāvošā orgāna noteiktā kārtība, kā arī to, ka Latvijas Universitātes Satversme pilnvarojusi Senātu tikai organizēt rektora vēlēšanas, tātad izdot procesuālas tiesību normas, bet ne grozīt materiālās tiesību normas par lēmumu pieņemšanas kārtību (balsošanas rezultātu noteikšanu), kuras jau iepriekš noteiktas Satversmes sapulces nolikumā, rektora vēlēšanu rezultātu noteikšanā nav piemērojami Senāta apstiprinātā Balsošanas procedūras vēlēšanām Latvijas Universitātes rektora amatā 8. un 10. punkti, bet gan Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikuma 11. punkts, jo dažādu tiesību normu kolīzijas gadījumā piemērojamas tiesību normas ar augstāku spēku.