Eirocietsirdība

Eirokomisārs no Latvijas Andris Piebalgs 3. septembra LNT raidījumā 900 sekundes trāpīgi atzinās, ka bēgļu jautājums Eiropas Savienībā (ES) nav risināts iepriekšējos gados, jo tas kopumā esot raksturīgi jebkuriem politiķiem – risināt tikai tos jautājumus, kas tieši tobrīd ir sasāpējušies un degpunktā.

Piebalgs, būdams ES attīstības komisārs, savulaik dalīja ES humānās palīdzības miljardus afrikāņiem, taču nepateicīgie mori un mauri tik un tā peld caurās laivās uz Eiropu pāri Vidusjūrai.

Kā risinājumu bēgļu krīzei bijušais «atbildīgais par Āfriku» redz kopēju imigrācijas politikas veidošanu Eiropā un vēršanos pret bēgļu plūsmu organizētājiem.

Eiropieši komisāru Piebalgu gan pagaidām neklausa – pastāv dažādas imigrācijas politikas un vēršanās notiek nevis pret organizētājiem, bet pret bēgļiem.

Visa pasaule jau acis ir izraudājusi par mazo sīriešu puisīti, kuru noslīkušu atrada baltā putu gabalā Turcijas liedagā. Taču tas nemazina eirovaras cietsirdību.

Tomēr no Islandes atnākusi ziņa, ka 10 000 islandiešu pauduši gatavību uzņemt bēgļus savās mājās. Varbūt cilvēcība glābs Eiropu?

Diemžēl Rietumzemju politiķi nezina Korņeja Čukovska brīdinošās rindas no Daktera Aikāsāp: «Neejiet, bērni, uz Āfriku pastaigāties! Āfrikā ir haizivis, Āfrikā ir gorillas, Āfrikā ir lieli krokodili, kas kodīs, sitīs un darīs pāri!» Neko nesajēdzot par etniskiem, reliģiskiem, grupējumu, ģimeņu un cilšu attiecību samezglojumiem, Rietumi ir bāzušies Āfrikā un Tuvajos Austrumos ar savu eksportdemokrātiju. Taču islāma karstajā saulē demokrātija iztvaiko, pie varas nāk fanātiķi, tirāni un teroristi, bet cilvēku miljoni bēg no kara un bada.

Būvēt žogus un atteikties uzņemt bēgļus ir Austrumeiropas ideja, kamēr Vakareiropā domā, ka jāuzspiež visām ES valstīm «taisnīgas» bēgļu kvotas.

«Bēgļi nav Eiropas, bet Vācijas problēma,» pagājušajā nedēļā sacīja Ungārijas premjers Viktors Orbans. Vācijā Orbanu nenoklausījās līdz galam un par viņa izteikumiem sašuta, taču viņš tikai konstatēja faktu, ka bēgļi negrib Ungāriju, jo grib uz Vāciju.

Savukārt Eiropas Padomes priekšsēdētājs Martins Šulcs uzskata, ka sadalīt 500 000 bēgļu starp 507 miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju nebūs problēma, bet – koncentrēt visus bēgļus dažās valstīs – tā būs problēma.

Ir bažas, ka sadalīšana pa valstīm nozīmēs ar varu piespiest bēgļiem uzturēties kādā noteiktā valstī, piemēram, trūkuma utu noēstajā Latvijā. Lai bēgļi nebēgtu, Latvijai būs jāceļ filtrācijas, karantīnas un koncentrācijas nometnes, no kurām arābi un afrikāņi tik un tā bēgs, jo ir jau kļuvuši par bēgšanas speciālistiem. Kā burvju nūjiņa laikam tad tiek domāta reģistrācija. Bēgļus saskaitīs un reģistrēs kā kazlēnus, pierakstīs Latvijai, un gadījumā, ja viņus noķers kādā citā valstī, policija viņus saslēgs dzelžos un sūtīs atpakaļ uz Latviju.

Tādā veidā brūk līdzšinējā cēlā ideja par brīvo darbaspēka kustību, jo tiks radīta cilvēku kategorija, kura kā dzimtcilvēki nekur nedrīkstēs doties. Šāda pieraksta sistēma kādā netālā nākamajā vēstures pagriezienā var attiekties ne tikai uz arābiem, bet arī uz austrumeiropiešiem, kuri pašlaik vēl elpo brīves gaisu. Precedents jau bija pirms pieciem gadiem, kad Francija deportēja bariņu Rumānijas čigānu. Anglijā jau sen prāto, ka derētu atbrīvoties no poļu sanitārtehniķiem, leišu celtniekiem un latviešu skvoteriem. Ja jau notiek atteikšanās no brīvības principiem attiecībā pret bēgļiem, tad skola būs rokā. Tad viegli var sacelt atpakaļ robežas starp «vecajām» un «jaunajām» ES valstīm, pie viena ar muitas punktiem un dzeloņstieplēm norobežojoties arī no neērtās Grieķijas.

Daži simti tūkstoši bēgļu ir izrādījušies katalizators šķelšanās reakcijām un skaudri norāda uz problēmām, kas visu laiku slaucītas zem tepiķīša. Pastāv neuzticēšanās starp ziemeļiem un dienvidiem, austrumiem un rietumiem, starp kontinentu un Albionu; joprojām pastāv «divu ātrumu Eiropa». «Slinkie» un «augstprātīgie» dažkārt neviļus salamājas pat visaugstāko un inteliģentāko amatpersonu līmenī. Beigu galā gan jau bagātās valstis uzspiedīs savu gribu nabagajām. Ar naudas kuli var šantažēt – neņemsiet bēgļus, nedabūsiet «piķīti»! Bēgļus sadzīs pa visu valstu Muceniekiem, un problēma uz kādu laiku būs atrisināta.

Pēc tam nāks nākamās problēmas, kas jau būs tik skarbas un milzīgas, ka šodienas ķibele salīdzinājumā šķitīs smieklīga nieka lieta. Bet par to, kā teica Skārleta O’Hara un Andris Piebalgs, ES politiķi padomās rīt.