“Rail Baltica” jautājumu krustugunīs

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

E. Siliņa “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas sēdē pauda, ka viņa visu laiku “ turot roku uz pulsa “ RB projektam. Siliņa padalījās ar vēl vienu novitāti, ka viņa kopā ar Igaunijas ekspremjeri, nu jau ES komisāri Kaju Kalasu par abām izprātojušas divu sliežu ceļu vietā būvēt vienu Eiropas platuma sliežu ceļu. Lētāk jau ir, taču tad zūd ātrvilciena jēga. Dāmas nezina, ka vēl vienkāršāk divu sliežu ceļu papildināt ar trešo šaurāko, iekombinējot starp divām platajām, kur viena no tām būtu kopējā. Un tad vēl lētāk būtu. Pasaulē šādi dzelzceļi eksistē. Nebūtu jāveido milzu uzbērums, kurš nu sadalīs daudzu pašvaldību teritoriju, kas radīs grūtības iedzīvotājiem nokļūt vienā vai otrā pagasta nostūrī, kaut vai kapsētas apmeklējums. Arī zemnieku saimniecības izjutīs šo neērtību, jo tiks taupīts uz tuneļiem zem sliedēm, tos neizbūvējot. Siliņas vārdiem runājot- visur “jānogriež kājas”. Pulsa turētāja komisijas sēdē pauda viedokli, ka Rīgai savienojumu ar RB tāpat vien nebūs, bet to kā balvu, par paveikto par paveikto varot gaidīt vēlāk. Uz to gan deputāte Skaidrīte Ābrama teica, ka pēc šāda veida uzbūvēta RB “pirmās fāzes” nekāda “otrā fāze” nepienāks. Saeima 6. decembra sēdē kritizēja opozīcijas deputāta Jāņa Vitenberga iesniegto priekšlikumu-2025. gada budžetā nodrošināt papildus 50 miljonus EUR “ Rail Baltica ” būvniecībai, kas nevar tikt līdzfinansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Šo priekšlikumu kritizēja pieci deputāti. Visasāk uzstājās Ainārs Šlesars, kurš sacīja, ka neskatoties uz to, ka iesniedzējs ir no opozīcijas partijas, LPV priekšlikumu neatbalstīs. 50 miljoni neesot piešķirami, jo nekas neesot izdarīts. “ Šis projekts ir blefs no pirmās dienas, tam nav sakara ar drošību.” Kritizētājs atgādināja, ka nodokļu maksātājiem “sliežu uzturēšana ” maksāšot 100 miljonus EUR gadā. Te nu jāpiekrīt, jo pat biezi apdzīvotajā Rietumeiropā pasažieru pārvadājumi tiek dotēti. Kravu plūsma RB dzelzceļam nebūs tik liela un nespēs kompensēt zaudējumus. Ārpus frakcijām sastāvošais deputāts Andrejs Ceļapīters akcentēja, ka vajag apstāties un izanalizēt. Gadījumā, ja ieguvumu neesot, tad arī projekts jāpārtrauc. Savukārt, Kristaps Krištopans brīnās, ka netiek valdībā vērtēts tas, kas būtu, ja tomēr izlemtu atteikties no projekta īstenošanas.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija novembra beigās pasaules mēroga firmas “Boston Consulting Group” pārstāvjiem jautāja par projekta ekonomisko pamatojumu, gan par atpelnīšanas izredzēm- kaut vai 50 gadu laikā pēc dzelzceļa līnijas ekspluatācijas sākuma. Tiesa, firma atbildi sola tikai nākamā gada martā. Atcerēsimies, ka šāds vērtējums maksās miljonus.

“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš gan izteicies, ka dzelzceļa infrastruktūras projekts “Rail Baltica” ir politisks projekts, nemeklējiet tajā ekonomisku jēgu, nekad nav bijis reālistisks plāns ar šo dzelzceļu pelnīt. Jā, te nu gribot negribot jāpiekrīt Strautiņa kungam. Ideja par šo dzelzceļu radās Briselē, bez jebkāda ekonomiska pamatojuma. Bāleliņi, cerot uz dāsno 85 % ES līdzfinansējumu ir pamatīgi pārrēķinājušies, un nezinu- cik paaudzēs nāksies savilkt jostu, lai šo projektu pabeigtu.

Māris Niklass