Pēteris Apinis, ārsts / Viedokļi

Pirms nedēļas Latviju paršalca vēsts – 250 Latvijas cilvēkiem par Eiropas naudu tiks veikta bariatrijas operācija. Reakcija bija daudzpusīgi vētraina – no prieka pilnas cerības līdz pamatotam jautājumam – kāpēc šo naudu nevarētu izmantot vēža slimnieku ārstēšanai.

Cīņā par garlaicīgāko lasāmvielu budžets pārliecinoši ieņem pirmo vietu. Vidējais latvietis (politiķis, sabiedriskais darbinieks, žurnālists, tirgotājs) par budžetu ir informēts, viņam par budžetu ir negatīvs viedoklis, taču budžetu lasījis viņš nav. Arī šo rindu autors valsts budžetā lasa tikai vienu sadaļu – par veselības budžetu.

Lielās plašās Dauugavpils cietokšņa telpās ir iekārtota "Medicīnas izstāde", kura gan ir tik plaša, ka es viņu sauktu par Sarmītes Ķikustes Daugavpils Medicīnas muzeju. Šobrīd tas ir otrs nozīmīgākais medicīnas muzejs aiz RSU Anatomijas muzeja, kopš Rīgas Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs ir degradēts par nezināmas pseidoizglītības iestādi.

"Juvenīlā digitālā demence" ir termins (var lietot arī terminu "agrīnā digitālā demence"), kas apraksta kognitīvo spēju mazināšanos jauniešu vidū, ko izraisījusi pārmērīga digitālo tehnoloģiju lietošana. Šī parādība ir saistīta ar vairākiem negatīviem efektiem uz jauniešu garīgo veselību un prāta spējām, piemēram, atmiņas pasliktināšanos, samazinātu uzmanības koncentrāciju, kā arī samazinātu kritisko domāšanu un samazinātas problēmu risināšanas prasmes.

Infodēmija ir termins, kas apvieno vārdus "informācija" un "pandēmija". Pasaules Veselības organizācija definē, ka infodēmija nozīmē pārāk daudz informācijas, tostarp nepatiesas vai maldinošas informācijas digitālajā un fiziskajā vidē slimības uzliesmojuma laikā.

Katru gadu Pasaules Veselības organizācija (PVO) maija pēdējā dienā rīko Pasaules dienu bez tabakas (World No Tobacco Day). Šī dienas ir akcija, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību smēķēšanas un tabakas lietošanas negatīvajai ietekmei uz veselību un veicināt efektīvu tabakas kontroles politiku.

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mēdiji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mēdiju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošosties un darīšot visu lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).

Jau otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ķersies pie grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā ar mērķi – samazināt dzeršanas postu Latvijā. Likumprojekts tiks skatīts otrajā lasījumā, un kā jau jautājumos, kur katram latvietim ir viedoklis, arī šoreiz deputāti rūpējušies, lai priekšlikumu būtu daudz, pie tam – pretrunīgi.

Tie vīrieši Krievijā, kuri savas sirdsdeksmes vai neapdomības dēļ piedalījās Navaļnija piemiņas pasākumos, jau šonedēļ pabijuši kara komisariātos, bet nākamnedēļ tiks sūtīti uz Ukrainas fronti. Pēc dažām nedēļām mēs viņus ar aplausiem ieskaitīsim kritušo okupantu skaitā. Kaut kādu militāru apsvērumu dēļ tieši šie cilvēki būs nosūtīti uz frontes pirmajām līnijām vai dzīti pāri mīnu laukiem.

Kompulsīva azartspēļu spēlēšana, bet īpaši – likmju likšana uz sporta rezultātiem, ir nekontrolējama vēlme turpināt spēlēt azartspēles, neraugoties uz to, ka tas negatīvi vai pat traģiski ietekmē dzīvi. Azartspēles un likmju likšana nozīmē, ka cilvēks ir gatavs riskēt ar kaut vērtīgu, cerībā iegūt kaut ko vēl vērtīgāku.

Latvijā neticami maz un reti runā un raksta par tiem Eiropas parlamentā skatāmajiem jautājumiem, kas var mainīt mūsu veselību, ekonomiku un nākotni. Tieši šobrīd Eiropas parlamentā saduras lielā biznesa un veselības intereses. Šobrīd Eiropā (atšķirībā no ASV) ir stingri noteikumi par ģenētiski modificētiem organismiem, un tas lielā mērā ir darīts mūsu drošībai un nākotnei. Ģenētiski modificēti pārtikas produkti ir pārtikas produkti, kuru DNS ir mainīta, izmantojot gēnu inženieriju, – tā ir izcila zinātniska metode, bet nudien nav īsti dabiska.

Šogad Latviju sasniedza ziņa, ka vismaz vienā jomā Latvija ir absolūti pirmajā vietā ekonomiski attīstīto valstu vidū – alkohola patēriņā. Latvijas alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir 12.2 litri tīra alkohola uz vienu iedzīvotāju gadā, ieskaitot zīdaiņus, grūtnieces, musulmaņus un mūķenes.

Katru gadu 6. novembrī Apvienoto Nāciju organizācija atzīmē Starptautisko dienu cīņā pret vides izmantošanas novēršanu karos un bruņotos konfliktos. Šo dienu dēvē arī par Pasaules dienu vides aizsardzībai kara laikā.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentu Henriku Danusēviču pazīstu kopš tiem senajiem gadiem, kad basketbola laukumā vēl nebija ievilkts pusaplis, no kura precīzi metieni tiek atzīmēti ar trim punktiem. Henriks tajā laikā meta ļoti tālus metienus, bet viņam ieskaitīja tikai divus punktus. Man ir bijis gods strādāt kopā ar viņa mammu, kas bija viena no visu laiku kompetentākajām un skrupulozākajām medicīnas redaktorēm Latvijā. Tā ka Henrika zvani mani nepārsteidz, tāpat kā viņa uzstādījumi un nepiekāpīgais viedoklis. Daudzus gadus esam strīdējušies alkohola un tabakas apkarošanas jomā, jo Henriks pārstāv tirgotāju intereses, bet tirgotāju intereses pēec viņa domām nozīmē – maksimāli daudz alkohola un tabakas produktus pārdot – lai tur vai kas.

Pasaules Sirds diena ir izcils brīdis lai parunātu par nodokļu politiku Latvijā. Mūsu valdība veselības aprūpei naudu nevar atrast, un raud gaužas asaras par ārējiem parādiem, budžeta nepildīšanos, eksporta kritumu un citām ligām, bet kategoriski atsakās pievērsties akcīzes nodoklim tabakai, alkoholam un cukuram.

Profesoru Andreja Ērgļa un Viļņa Dzērves-Taluta šķērsgriezuma pētījumi par Latvijas iedzivotāju paradumiem un sirds slimību riska faktoriem ir fantastisks materiāls, kurā var smelties atziņas – kāpēc Latvijā vēl joprojām cilvēki nerūpējas par savu veselību, bet tieši otrādi – to apzināti vai neapzināti bendē nost.

Zemeslodes ziemeļu puslodi ir pārņēmis ne tikai karstums, bet arī tā nelāgākā blakne – ugunsgrēki. Globalforestwatch, kas ikdienā seko mežu stāvoklim pasaulē, parāda nesaudzīgo lietus mežu izciršanu, mežu pārvēršanu lauksaimniecības zemēs, šobrīd trauksmi ceļ galvenokārt par ugunsgrēkiem.

Covid–19 pandēmijas rezultātus, sasniegumus un kļūdas arvien vairāk analizē pasaules medicīnas speciālisti; arvien vairāk materiālu parādās tieši kļūdu analīzē. Gaidīt kaut kādu analīzi Latvijā būtu neiespējamā misija, jo kļūdu bija vairāk nekā saprašanas, bet valdība, kas dāsnu roku deva miljonus pētījumiem par sakņu salātiem, naudu kļūdu analīzei nedos. Tādēļ paļausimies uz pētījumiem, kas veikti Eiropā. 

Raugoties no kosmosa, mēs dzīvojam uz zilas planētas, kur aptuveni 70 % virsmas aizņem okeāns. Okeāns ir milzīgs, dziļš, žilbinoši zils un šķietami bezgalīgs ūdens plašums, kas ieskauj planētu, kuru mēs saucam par savām mājām. Tomēr līdz šim tikai 1 % okeāna ir bijis pakļauts jebkādam aizsardzības protokolam, un tikai 39 % okeāna ir atsevišķu valstu jurisdikcijā; tātad gandrīz divas trešdaļas okeāna atrodas ārpus valstu jurisdikcijas, un šai okeāna daļai nav stingras pārvaldības vai saskaņota aizsardzības režīma. Šo teritoriju ekspluatācija un degradācija aug augumā, bet kaitējumu okeānam nodara pārmērīga zveja, ķīmiskais piesārņojums, kalnrūpniecība, kuģniecība un klimata pārmaiņas.

Vēlēšanas ir bezcerīgs politisks instruments lai izprastu: kur esam, ko darām, cik labi vai slikti esam strādājuši.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks radījis jaunu priekšvēlēšanu žanru – atklāta vēstule kā atbilde uz atklātu vēstuli. Precīzāk – ministrs publicējis atbildi uz Jaunā Rīgas teātra režisora Alvja Hermaņa Latvijas iedzīvotāju vārdā uzdoto jautājumu – vai iedzīvotāju informēšana par rīcību X stundā ir kara noslēpums.

Sākotnēji mans mērķis bija uzrakstīt padomus topošajam deputātam pirms vēlēšanām – kā saglabāt cik necik ciešamu veselību nākamos četrus gadus – ja nu tauta, liela nauda vai liktenis lēmis iecelt Saeimas deputāta krēslā.