Nākamais NAP – attīstībai vai sapņošanai?
Teikšu, kā domāju – biedrības Latvijas Formula 2050 sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru 7. decemrī LU bibliotēkā rīkotā konference Šīsdienas izvēles nākotnes mērķu sasniegšanā: NAP kā pilsoniskās līdzdalības un ilgtspējas stratēģija mani nepārliecināja, ka nākamais Nacionālās attīstības plāns (2021.–2027.) būs nepārprotami labāks par esošo, būs tiešām reāla nācijas ilgtspējas stratēģija. Arī tāpēc, ka esošais NAP (2014.–2020.) man pamatā šķiet vien vēlmju (galvenie mērķi: – ekonomisks izrāviens, ienākumu nevienlīdzības mazināšana, demogrāfijas problēmu risinājums) saraksts. Esmu savulaik nodarbojies ar to, ko tagad sauc par matemātisko modelēšanu, ietverot tajā lielu sistēmu gaitas plānošanu.
Tātad - ciktāl runāt par Latvijas NAP iespējamo pilnību - esmu skeptiķis. Tiesa, konferencē manu skepsi krietni mazināja, piemēram, LMT šefa Jura Bindes sacītais - «mums jāzina, kādi resursi ir mūsu rīcībā» - un viņa uzsvērtais, ka lielākā loma nav vis mašīnām, bet cilvēka kapitālam, tātad - modernai izglītībai. Esošajā NAP es šo resursu atklāsmi (visplašākajā šā vārda nozīmē) nesaskatu. Bet vēl manu skepsi mazināja LU profesors Gundars Bērziņš un RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna. Jo arī viņi faktiski runāja par resursiem. Tostarp - par augstāko izglītību un zinātni. Un - griba iesaistīt Latvijas attīstības procesā pasaules līmeņa spēlētājus.
Jo vairāk - mana skepse nekādā ziņā neizriet no pašas biedrības Latvijas Formula 2050 aktivitātēm. Manuprāt, ideja pulcēt dažādu jomu intelektuāļus Latvijas nākotnes labad ir vairāk nekā apsveicama. Un arī šī konference, tāpat kā iepriekšējie Formulas pasākumi, bija visnotaļ saturīga. Un, protams, jāpiekrīt konferences rīkotāju atziņai: «Šāda publiska diskusija ar dažādu nozaru viedokļu līderu piedalīšanos ļauj mazināt riskus, ka Nacionālās attīstības plāns pārāk daudz fokusējas uz šā brīža izaicinājumiem un kļūst vairāk par instrumentu valsts pārvaldes institūciju budžeta taktiskai pārdalei, nevis par valsts attīstības virzītāju. Palielinot sabiedrības iesaisti NAP veidošanā un stimulējot simbiozes veidošanos starp indivīdu, sabiedrību kopumā un politikas veidotājiem, izdosies panākt lielāku sabiedrības iesaisti ne tikai plāna prioritāšu un uzdevumu formulēšanā, bet, kas ir vēl svarīgāk, arī plāna īstenošanā nākamajos gados pēc tā pieņemšanas.»
Tātad - mana skepse izriet pamatā no «tekošā», tostarp arī politiskā, «momenta».
Tāpēc es te gribu īpaši izcelt arī konferencē izskanējušās bažas par reāli (praktiski!!!) īstenojama un katram cilvēkam saprotama NAP iespējamību. Turot prātā teikto (Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks), ka pasaule piedzīvo uzticēšanās krīzi pārvaldes institūcijām, kā arī ņemot vērā sabiedrības novecošanos, klimata pārmaiņas, migrāciju, 4. industriālo revolūciju, .. un arī to, ka starp ES valstīm neesam pirmrindnieki, pagaidām es lāgā nesaskatu, ar ko vara nodrošinās ne tikai to, kas tika piedāvāts kā mūsu nākamā NAP pamatpieņēmumi (inovācijas, atbildīga finanšu politika, digitālā ekonomika, līdzsvarota attīstība, sabiedrības uzticēšanās, nevienlīdzības mazināšana, arī - tautas dzīvildze un cilvēka prioritāšu simbioze ar valsts prioritātēm), bet sevišķi sacīto par stratēģisko mērķu konverģenci ar cilvēka un valsts prioritātēm. Manā uztverē tam vajag ne tikai perfektu un precīzu resursu apjēgu, bet arī izkoptu, tautai saprotamu, šo nolūku īstenošanai pievērstu politiku. Pagaidām es ne 13. Saeimā, ne jaunās valdības veidotājos šādu potenciālu nesaskatu. Taču - «NAP jākļūst par rokasgrāmatu ikdienai» (T. Juhna). Un - «plāns ir vajadzīgs, jo valsts attīstībai jābūt mērķtiecīgai. Bet - demokrātija kā tautas gribas izpausme nav saistīta ar šiem plāniem. Pilsoņu gribu iespējams tehnoloģiski virzīt» (ES tiesas tiesnesis Egils Levits). Vietā arī LB padomes locekļa Mārtiņa Kazāka sacītais, ka NAP un struktūrfondu apguve nav viens un tas pats, ka NAP jābūt plašākam. Un - Saeimas Ilgtspējīgās komisijas vadītāja Vjačeslava Dombrovska atgādinājums, ka ar inovācijām saistītie mērķi nav sasniegti, turklāt 13. Saeimas koptēls (trīs politiski bloki) atspoguļo sabiedrības sašķeltību.
Ja janvāra beigās iecerēta jaunā NAP sabiedriskā apspriešana, tad līdz tam laikam mums par visu šo un ne tikai šo jādabū konkrēta skaidrība. Ja skaidrības nebūs - ko tad mēs apspriedīsim. Plānu vai kārtējo varas papīru?