Zemgus Girgensons par Sandi Ozoliņu

Tagad, kad Ozo jeb Sandis Ozoliņš kļuvis par Rīgas “Dinamo” galveno treneri, ir vēl jo interesantāk atskatīties uz to, ko par viņu kā līderi savulaik teikuši apkārtējie. Piemēram, Zemgus Girgensons 2014. gada vasaras sākumā pēc Soču olimpiskajām spēlēm.

Vis­i pa­ras­ti pie­min Ozo lo­mu So­ču olim­pis­ka­jā ho­ke­ja ko­man­dā.

Nu­uu. San­dim bi­ja ļo­ti lie­la lo­ma. Vis­i uz vi­ņu ska­tī­jās kā uz no­pel­niem ba­gā­tu ve­te­rā­nu. Ho­ke­ja le­ģen­da. Vis­iem jaun­ajiem tā bi­ja la­ba sko­la, un ne­viens ne­gri­bē­ja San­di pie­vilt. Spē­lēt ko­pā ar vi­ņu vie­nā ko­man­dā bi­ja gan prieks, gan bau­da.

Kas vi­ņam ir at­šķi­rīgs no pā­rē­jiem?

Rak­sturs.

Pre­tīgs? Kā spor­tis­tam lau­ku­mā vi­ņam jā­būt ne­pie­kā­pī­gam un pret­spē­lē­tā­jam pre­tī­gam.

Lau­ku­mā pret pre­ti­nie­ku viņš ļo­ti jauks nav. Ne­kad ne­bi­ju vi­ņu tā īs­ti sa­ti­cis. So­čos bi­ja ie­spē­ja vi­ņu maz­liet la­bāk ie­pa­zīt. Es tā­pat kā ci­ti jaun­ie ne­gri­bē­ju vi­ņu pie­vilt. Kā ti­kā­mies? Dro­ši vien viņš man pa­spie­da ro­ku. (Smiek­li.) Es vi­ņam.

Vai San­dis arī ir šis mo­ti­vē­tā­ja tips kā (Teds) No­lans?

Pro­tams. Viņš var­būt ne tik daudz ru­nā, bet ru­nā­ja arī ar mums. Kā mo­ti­vā­ci­ja mums vis­iem bi­ja tas, ka San­dis šā­dā ve­cu­mā tik la­bi vēl spē­lē. Tad jaun­ajiem ir jā­grauž le­dus. Zi­not vi­su, ko viņš sa­vā kar­je­rā ir iz­da­rī­jis.

Vai ģēr­btu­vē vi­ņam virs gal­vas nav re­dza­ma aura vai kaut kas cits no šīs sfē­ras?

Dro­ši vien kaut kas ir, bet spī­dēt gan ne­kas ne­spī­dē­ja. Vis­maz es ne­re­dzē­ju.