Sadarbība starp Latvijas pētniekiem un uzņēmējvidi ir jāuzlabo, tikai tad varam veidot konkurētspējīgu zinātni un ekonomiku. Šobrīd «esam kā zaporožecs, kas brauc ar 30 kilometriem stundā, un gribam noķert moskviču, kas uz priekšu dodas ar 60 kilometriem stundā», diskusijā par starptautiski konkurētspējīgas zinātnes veidošanu situāciju raksturoja ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Viena no izglītības iestāžu problēmām ir neattaisnotie stundu kavējumi. Gandrīz ceturtā daļa skolēnu atzīst, ka tā dara, minot dažādus iemeslus. Turklāt, kā rāda dati – meitenes basto biežāk nekā zēni.
Valsts SIA Rīgas cirks šogad uzsāk jau 126. sezonu. Ēkā, kas brēktin brēc pēc remonta. Līdz šim garās tiesvedības nomocītais īpašums vairāk par ielāpiem nav saņēmis, un arī tuvākajā laikā, šķiet, ar to vien būs jāsamierinās, jo Kultūras ministrija (KM) nākamgad plānojusi līdzekļus vien fasādes un kāpņu atjaunošanai.
Situācija ar mūzikas instrumentiem Latvijas lielākajos orķestros ir kritiska, tādēļ, lai uzlabotu situāciju, tuvākajos trijos gados Kultūras ministrija ir ieplānojusi ap pusotru miljonu eiro jaunu iegādei. Orķestru vadītāji uzskata, ka par šādu summu būtiski uzlabojumi nav iespējami. Viņi arī akcentē, ka noteikti jārisina ne tikai šī problēma, bet arī sāpīgais algu jautājums.
Tērvetes pamatskola, kur skolas gaitas sākusi arī rakstniece Anna Brigadere, ir vecākā skola Tērvetes novadā. Šogad tā nosvinēja 145. jubileju. Diemžēl pēdējo kā izglītības iestāde, jo drīzumā tiks izsolīta, un, iespējams, turpmāk tur būs viesu nams.
Daugavas stadiona rekonstrukcijai, laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles būvniecībai būs jāsadala uz galviņām 80 miljonu eiro, ko gatavi piešķirt Eiropas Savienības (ES) fondi – ar noteikumu, ka jaunās būves taps degradētās teritorijās. Minētā summa ir stipri par mazu, lai īstenotu šos projektus, un Kultūras ministrija (KM) cer naudas robus aizpildīt, piesaistot tiem privāto investoru līdzekļus.
Visticamāk, ka pēc diviem gadiem ķīmijas un fizikas eksāmens tomēr būs. Vispirms kā pilotprojekts, bet pēc tam visā valstī, uzņēmēju rīkotajā diskusijā paudusi premjerministre Laimdota Straujuma.
Pedagogu kvalifikācija neglābjami pazemināsies, ja mācību priekšmetus atļaus pasniegt jebkuram skolotājam vai pat atbilstošās nozares speciālistam tikai pēc pāris mēnešu kursu iziešanas, raizējas augstskolu vadība.
Studiju programmas jāsamazina un augstskolas jāoptimizē, – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pirms jaunā mācību gada atgādināja kopīgo virzību augstskolu vadībai, solot gan neko neuzspiest no malas.
Nākamnedēļ sākas jaunais mācību gads, taču četrās skolās zvans uz pirmo mācību stundu vairs neatskanēs. Patiesībā šādu skolu ir vēl vairāk, tikai tās skaitās reorganizētas vai apvienotas ar kādu citu mācību iestādi. Vēl daļa ir zaudējušas pamatskolas statusu, saglabājot vien pirmās sešas klases vai arī – tikai pirmsskolas posmu.
Daudzos pagastos ir savi novadpētniecības muzeji, kuri, šķiet, ir vajadzīgi tikai vietējiem ļaudīm. Taču tas tā nav, jo lietas un cilvēku stāsti spēj uzrunāt jebkuru – pat svešinieku.
Jaunais pedagogu algas modelis paredz nākamgad ieviest 36 stundu darba nedēļu, kā arī palielināt algas par 10%, kas naudas veidā nozīmētu 709 eiro par slodzi. Tam būs vajadzīgi papildus 36 miljoni eiro, taču pedagogi ļoti šaubās, vai šāda summa valsts budžetā tiks atrasta.
Latvijas medikamentu vēsturē mūsu valstī pirmo reizi izgudrotas un sintezētas jaunas pretvēža zāles ir atļauts lietot ASV. Latvijas onkologi atzinīgi novērtē šo notikumu, jo šī valsts ir viens no plašākajiem medikamentu tirgiem, taču neslēpj šaubas, ka līdz mūsu pacientiem šis preparāts tā arī var nenonākt.
Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās zinātnisko institūciju strukturālās reformas paredz atbalstīt tās, kas starptautiskajā vērtējumā saņēma augstākās atzīmes.
Ziedoņi Kuldīgas novada Pelčos ir pazīstami ar savām puķu kolekcijām, it īpaši peonijām. Tā ir saimnieces Dagnijas Voikas aizvadīto gadu aizraušanās, tāpēc ik gadu viņa rīko peoniju dārza svētkus, lai arī citi redzētu it kā zināmo, bet ne līdz galam iepazīto krāšņo ziedu brīnumu.
Jaunajā mācību gadā skolēnus un pedagogus sagaida pārmaiņas: svešvalodu apguve sāksies jau 1. klasē, brīvpusdienas nodrošinās pirmo trīs klašu audzēkņiem, pedagogi saņems lielākas algas un piemaksas, skolas varēs būt brīvākas savu programmu izveidē.
Divas nedēļas pirms ierastā 1. septembra 20. skolas gadu sāka Latvijas starptautiskā skola (LSS), kurā mācās ne tikai ārvalstnieku bērni, bet arī turīgu Latvijas pilsoņu atvases.
Lielvārdes Dievu kalns Daugavas krastā ir unikāla vieta, jo tur, kā domā vēsturnieki, atrastas pirmās liecības par cilvēku apmetnēm Baltijas reģionā. Arheoloģiskā izpēte pilskalnā notika pagājušā gadsimta 70. gados, kad Ķeguma HES jau bija jūtami papostījusi to.
Ziedoņi Kuldīgas novada Pelčos ir pazīstami ar savām puķu kolekcijām, it īpaši peonijām. Tā ir saimnieces Dagnijas Voikas aizvadīto gadu aizraušanās, tāpēc ik gadu viņa rīko peoniju dārza svētkus, lai arī citi redzētu it kā zināmo, bet ne līdz galam iepazīto krāšņo ziedu brīnumu.
Šobrīd Aglonā uz ikgadējiem svētkiem, kuru kulminācija ir 15. augustā, Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienā, pulcējas svētceļnieku un dievlūdzēju tūkstoši. Viņiem pievienojas ne tikai Romas katoļu konfesijai piederīgie, bet arī tie, kam gribas būt klāt šīs vietas īpašajā gaisotnē. Arī augstas amatpersonas, kā tas jau ierasts, ieradīsies svētkos.
Pēc vienpadsmit gadiem SIA Rīgas meži varēs svinēt ļoti zīmīgu jubileju, jo 1225. gadā bīskaps Alberts Rīgas pilsētai uzdāvināja pirmos meža īpašumus. Cauri gadsimtiem tai vienmēr piederējuši meži, kas gan sildījuši, gan rotājuši Rīgu – joprojām Eiropas zaļāko galvaspilsētu.