Izglītības un zinātnes ministra krēslā pedagogi un skolu direktori vēlētos redzēt profesionāli, kas «zina nozari no iekšpuses». No šābrīža politiskajiem spēkiem kā piemērotākos kandidātus skolu vadītāji nosauc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju Danu Reiznieci Ozolu un pašreizējo ministri Inu Druvieti.
Šīs nedēļas pamatīgās lietavas pārvērtušas par krācošām straumēm pat tādus mazus strautiņus, kādas ir Ogres novada Urgas un Abzes upītes. Tās vienas dienas laikā izgājušas no krastiem un ienākušas blakus esošo māju pagalmos un ēkās, piespiežot to iemītniekus meklēt patvērumu drošākās vietās.
Aktieris un videobloga Suņu būda vadītājs Artuss (Arturs) Kaimiņš 12. Saeimas vēlēšanās Latvijas Reģionu apvienības sarakstā izpelnījās vislielāko plusu skaitu. Nu viņš ieguvis arī tikai sev veltītu portālu, kas, sākot no novembra, solās uzmanīgi sekot līdzi jaunievēlētā deputāta gaitām.
Gaujienas pagastā ir viena no tām muižām, kas laikmetu griežos spējusi izdzīvot. Lai arī daudz ko zaudējusi, tā joprojām ir vieta, kur var just grāfu Ferzenu un arī mākslas klātbūtni. Pateicoties īpašniecei – Latvijas Mākslinieku savienībai, ēku komplekss saglabājis savu šarmu, kuru baudot nerodas netīkama pēcgarša.
Stūra mājā iekārtotā ekspozīcija, kas izpelnījusies apmeklētāju lielu interesi, būs skatāma vēl tikai šonedēļ, bet, kas notiks ar šo projektu pēc tam, joprojām nav zināms. Būt vai nebūt šai vietai? – uz šādu gandrīz hamletisku jautājumu vakar centās atbildēt diskusijas Pārkrāsosim? dalībnieki, ieskicējot dažādus bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) mītnes izmantošanas ceļus.
Saeimas deputāts Dzintars Zaķis apturējis darbību Vienotībā, kamēr tiks pabeigta izmeklēšana par iespējamiem vēlēšanu procesa pārkāpumiem atsevišķos Latgales vēlēšanu iecirkņos. Taču savu tautas kalpa mandātu viņš nav gatavs nolikt.
Murjāņu Sporta ģimnāzijai turpmāk jādarbojas kā nacionālajai sporta bāzei un metodiskajam centram vienotā sporta internātu sistēmā. Šobrīd tās veiksmīgai attīstībai gan trūkst finansējuma – to vajadzētu divkāršot, paredzot arī pedagogu algu palielinājumu, uzskata jaunā skolas direktore Ingrīda Amantova.
Sešdesmit Latvijas skolas ir sākušas jaunā pedagogu algu finansēšanas modeļa izmēģināšanu, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) decembra beigās sola apkopot rezultātus un iepazīstināt ar tiem visus nozarē strādājošos. Skolu direktori gan jau tagad atzīst: jaunais modelis būs lielāks ieguvums mazajām skolām.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete 12. Saeimā nav iekļuvusi, jo vēlēšanu biļetenos saņēma ļoti daudz svītrojumu. Nozarē strādājošie atšķirīgi vērtē notikušo – vieniem zemais vērtējums šķiet nepelnīts, citi to uzskata par loģisku iznākumu ministres neizlēmībai.
4. oktobrī dosimies pie vēlēšanu urnām, lai izteiktu atbalstu kādam no politiskajiem spēkiem Latvijā, tāpēc Centrālā vēlēšanu komisija atgādina vēlētājiem svarīgāko. Pirmkārt, atšķirībā no Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanām – par 12. Saeimu var nobalsot jebkurāvēlēšanu iecirknī.
Jaunais pedagogu algas modelis, ļoti iespējams, daudziem skolotājiem krietni iezāģēs makā, it īpaši tiem, kas šobrīd strādā vairākas slodzes. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šādu attīstības scenāriju nenoliedz, taču uzskata, ka pašreizējā lielā nevienlīdzība skolotāju darba samaksas ziņā ir vēl jo nepieņemamāka.
Joprojām nav zināms, vai un kad tiks izveidota augstskolu un studiju virzienu akreditācijas aģentūra. Nozarē strādājošie pauž bažas, ka, atliekot uz nenoteiktu laiku tās radīšanu, Latvija tā arī paliks bez savas augstākās izglītības kvalitāti nodrošinošas institūcijas, kas būtu arī ietverta starptautiskajos reģistros (EQAR un ENQA).
Valsts augstskolu mācībspēki pauž arvien lielāku satraukumu par savām algām, kuras kopš krīzes gadiem samazinātas un tā arī nav izrāvušās no melnā punkta. Diemžēl uzraugošo ministriju un valdības atbalsts ir minimāls, un tām vairāk rūp vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas kāpinājums, atzīst pasniedzēji.
Pieaugušo izglītības centru, kas Latvijā saauguši kā sēnes pēc lietus, pakalpojumu kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Dažkārt pilnīgi nebaudāma, atzīst ne viens vien, kas ar tiem pašlaik saskāries.
Pedagogu algas noteikti jāpalielina – priekšvēlēšanu debatēs, ko rīkoja nozares arodbiedrība, lielāko politisko partiju pārstāvji bija vienprātīgi. Summas minētas dažādas, bet vairākums uzskata, ka tā vismaz jādivkāršo un jāpielīdzina vidējai darba samaksai valstī. Lai to panāktu, finansējumu mudināts meklēt gan valsts budžetā, gan mainot nodokļu politiku, gan veicot reformas.
Latvijas augstākā izglītība virzīsies pa 100% bezmaksas studiju ceļu – šādu attīstības un finansējuma modeli izvēlējusies Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tas tikšot ieviests pakāpeniski, taču – nav gan zināms, kad mērķis tiks sasniegts, jo viss ir atkarīgs no nozarei piešķirtās naudas.
Lai gan izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ir paudusi, ka skolu slēgšana praktiski ir beigusies, tomēr nozarē strādājošie par to nav pārliecināti. Pēdējie pieci gadi šajā ziņā bijuši gana dāsni – slēgtas teju simts izglītības iestādes, bet reorganizētas vēl vairāk. Tikai retam novadam ir izdevies izvairīties no šādiem lēmumiem.
Vai un kādas grāmatas var izmantot skolās? Vai būtu jāpieņem tāds dāvinājums, kura saturs neatbilst valsts atbalstītajam vēstures redzējumam? Šie un līdzīgi jautājumi uzvilnīja, kad Rēzeknes 2. vidusskolā 1. septembrim veltītajā pasākumā Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs dāvāja Valentīna Pikuļa grāmatas par Otro pasaules karu.
Pagājis vairāk nekā gads, kopš Jaunjelgavas vidusskolā tika smagi piekauts pirmklasnieks. Lai gan situācija šajā gadījumā ir normalizējusies, kā apgalvo atbildīgās institūcijas, vienaudžu agresija no izglītības iestādēm nav zudusi. Lai pievērstu īpašu uzmanību drošības jautājumam, Izglītības kvalitātes dienests (IKVD) to izvirzījis kā šā mācību gada prioritāti.
Rucavas novada Papē pie jūras ir unikāla vieta, kur migrējošie putni un arī sikspārņi ik gadu salido tūkstošiem. Lai pētītu fledermaušu ceļošanas paradumus un īpatnības, šogad tur ar Vācijas Leibnica institūta finansējumu tika izveidots liels murds.
Ar privāto bērnudārzu Margrietiņa Rīgā netiek galā ne pilsētas būvvalde, ne Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), ne Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI). Kad Rīgas pilsētas būvvalde neļāva ekspluatēt telpas, kas nav piemērotas bērnu drošībai, tur tagad tiek veidots aukļu dienests.