Latvijas pašvaldības savas vietējās drošības un kārtības uzraugu struktūrvienības sāka veidot jau 90. gadu sākumā, un vēl šobrīd pašvaldības policiju (PP) skaits turpina augt.
Romi jeb čigāni vienmēr bijuši mazliet savrupi, bet nekad nav sevi atdalījuši no šīs valsts – ne velti 98% romu ir Latvijas pilsoņi. Diemžēl šī kopiena joprojām ir sociāli visatstumtākā sabiedrības grupa, kam viens no iemesliem ir zemais izglītības līmenis – daļa romu joprojām neprot ne lasīt, ne rakstīt.
Vakar nu jau tradicionāli Rīgas dzelzceļa stacijā tika atklāts 19. starptautiskais baleta festivāls. Šoreiz svētki sākās ar deju un Raimonda Paula mūzikas koncertu Dvēseles stīgas. Festivāla programma arī šogad solās būt bagātīga – tajā būs gan deju uzvedumi, gan meistarklases, gan izstādes atklāšana un kino seansi.
Izdienas pensija pienāktos ne tikai militārpersonām, bet arī daļai izglītības darbinieku, kas visvairāk pakļauti izdegšanas sindromam, – par to ir pārliecināti pirmsskolas, sporta un speciālās izglītības pedagogi.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) konferencē, diskutējot, uz ko pašlaik fokusēta izglītības sistēma un kam vajadzētu būt pedagogu rūpju lokā, izskanēja zīmīgs pašreizējās situācijas raksturojums: «Mūsu izglītības sistēma šobrīd fokusējas uz to, lai pierādītu, ka karalis nav kails. Ir būtiski tikt skaidrībā, kā to karali apģērbt.»
Latvijā pašlaik ir 25 vakara (maiņu) vidusskolas. Lai arī tajās audzēkņu skaits sarūk, tomēr kritums nav tik straujš kā dienas skolās. Arvien iecienītākas kļūst tālmācības programmas, kuras izmanto ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs dzīvojošie.
Par legālo narkotiku izplatību vakar pieņemtajā rezolūcijā savu satraukumu pauž Latvijas izglītības iestāžu vadītāji. Viņi uzskata, ka līdzšinējie to apkarošanas pasākumi bijuši neefektīvi, tāpēc jārīkojas daudz noteiktāk, gan izglītojot sabiedrību, gan pastiprinot kontroli, gan nekavējoties pieņemot likuma grozījumus, kas aizliedz tirgot psihotropās vielas.
Viļakietis Vilis Bukšs ir ļoti daudzpusīgs, viņa interešu uzskaitījums vien aizņemtu veselu sleju, taču daudziem viņš pazīstams tieši kā laika zīmju vērotājs.
Bērnu skaits Latvijā joprojām turpina sarukt, un kā atbalss tam – tiek slēgtas skolas. Pašlaik jau 144 pagastos nav nevienas mācību iestādes, taču skaidrs, ka skaitlis vēl mainīsies.
Pagājušo piektdien, 21. martā, lidostas Rīga darbiniekiem un apmeklētājiem pamatīgu šoku sagādāja kāds 52 gadus vecs vīrietis, kurš gāja bojā, visu acu priekšā nolecot no aptuveni piecus sešus metrus augstām kāpnēm.
Latvija ir to desmit valstu vidū, kurām šogad tiek piedāvāts iesaistīties jaunās dziļmācīšanās pedagoģijas iniciatīvās. To mērķis – panākt fundamentālas pārmaiņas izglītības sistēmā.
Pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ceturtdien, protestējot pret valdības plāniem palielināt latviešu valodas apjomu krievu skolās, piketēja apmēram 150 cilvēki. Viņi aicināja atcelt reformas un atkāpties no amata izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti.
Kad atgriežas no Latvijas aizceļojušie bērni, izrādās, ka daļai dzimtā valoda jau ir piemirsusies, bet dažiem tā vispār ir kā svešvaloda. Skolā tas viņiem rada problēmas, jo ir grūti sekot mācību stundās notiekošajam.
Pieaugušo izglītības sektorā darbojas vairāk nekā 2000 iestāžu, taču to pakalpojumu līmenis ir visai atšķirīgs. Nozares eksperti atzīst, ka nepieciešams uzlabot kursu piedāvājumu, kvalitāti un arī kontroli. Turklāt akcents jāliek ne tikai uz bezdarbnieku un sociālo riska grupu apmācību, bet arī uz mūža izglītību. Liels mīnuss ir arī nopietnas karjeras konsultāciju sistēmas trūkums.
Ceturtdien Stopiņos tika demontēts 88 metrus augstais Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) piederošais radiostacijas tornis, jo bija kļuvis nedrošs un apdraudēja apkārtējos.
Lielo kultūras objektu sarakstā savu realizācijas stundu gaida vairākas būves, piemēram, akustiskā koncertzāle, laikmetīgās mākslas muzejs, Daugavas stadiona rekonstrukcija, jauna estrāde Mežaparkā.
Arvien palielinās nevienā Latvijas izglītības iestādē nereģistrēto skolas vecuma bērnu skaits: dati liecina, ka 90% no viņiem ir kopā ar vecākiem izceļojuši no valsts un tikai par nelielu daļu nav nekādas informācijas.
Par pedagogu darba samaksu joprojām valda liela neskaidrība. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apgalvo, ka nākamajā mācību gadā nauda algām būs, gan atzīstot – šobrīd vēl pietrūkst 9,2 miljoni eiro.
Nākamo pirmdien vidusskolas beidzēji sāks kārtot centralizēto eksāmenu svešvalodā, un jau pirms diviem gadiem tika solīts, ka viņi varēs izvēlēties: kārtot kādu no starptautiski atzīto institūciju testiem (IELTS vai TOEFL) vai centralizēto pārbaudījumu.
Pagājuši četri gadi, kopš likvidēta Latvijas Policijas akadēmija (LPA). Tolaik šāds solis tika pamatots ar finanšu nepietiekamību. Bet šobrīd daudzi tiesībsargājošo un izglītības institūciju pārstāvji atzīst, ka lēmums nebija pareizs, jo vairs netiek sagatavoti augstas raudzes operatīvie darbinieki un to trūkums nozarē arvien vairāk jūtams.
Nepilna laika studiju programmās studētgribētāju samazinājums ir «liels un saredzams», pat katastrofāls, un tam iemesli ir vairāki, arī ekonomiski, atzīst augstskolas. Tikpat sāpīgs jautājums ir zemās studiju maksas, kas esot «pat zem dempinga cenām».