To, cik Latvijas mežos daudz ir meža saimnieku – lāču, domas ir atšķirīgas. Vieni teic, ka to skaits ir nemainīgs, citi – ka pieaug. Neviena no valsts institūcijām uzskaiti neveic, tāpēc par objektīviem datiem esot grūti runāt, atzīst šīs jomas eksperti. Tiesa gan, Latvijas un kaimiņvalstu pierobežā šie zvēri esot mainīti aizvien vairāk.
Pērn Jelgavas pusē mednieki nošāva pelēci, domādami – vilku, taču izrādījās, ka tas ir Latvijas platuma grādiem neraksturīgs zvērs – zeltainais šakālis. Taču tas nav vienīgais Latvijai neraksturīgais dzīvnieks, kas atradis šeit dzīvesvietu. Jaunajā Medību noteikumu projektā ietvertas deviņas invazīvās sugas, kas apdraud ekoloģisko līdzsvaru, tāpēc tās plānots atļaut medīt bez ierobežojuma.
Rīga ir ar mežiem visbagātākā Eiropas galvaspilsēta: tai pieder kopumā vairāk nekā 65 000 hektāru zaļās zonas gan pašā pilsētā, gan ārpus tās. Visa šī prāvā saimniecība ir pašvaldības SIA Rīgas meži pārziņā.
Kultūras darbinieki uzskata, ka situācija ar mērķdotācijas sadali tautas mākslas kolektīvu vadītājiem nav normāla, jo daudzi vēl joprojām nesaņem naudu par savu darbu. It īpaši apdalīti jūtas tie kolektīvi, kurus nav veidojušas pašvaldības, bet citi dibinātāji.
Ķemeru sanatorija martā kārtējo reizi tiks izsolīta. Tikmēr ministrijas lauza galvu, ko ar to darīt vai nedarīt. Izskatās, ka valstij īsta risinājuma nav un arī Jūrmalas pašvaldība arvien vairāk meklē ieganstus, lai no kompleksa iegādes tomēr atteiktos.
Ja netiks rasts risinājums skolotāju algu pieaugumam, tad, iespējams, maijā, valsts pārbaudījumu laikā, pedagogi varētu atkal rīkot protestus, tāpēc viens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) steidzamākajiem uzdevumiem ir izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli.
Nacionālajam kino jāatgūst sabiedrības atbalsts, – tādu pārliecību pauž kultūras jomā strādājošie. Lai tā notiktu, šajā darbā jāiesaistās arī Nacionālajam kino centram (NKC), un jo īpaši – tā jaunajam vadītājam.
SIA Veselības centrs 11 Rīgas pašvaldībai par telpu nomu ir parādā 68 000 eiro. Centra vadība ne tikai divus gadus atsakās no maksāšanas, bet arī nevēlas labprātīgi atstāt ēku.
Izglītības jomā strādājošie joprojām ir neapmierināti ar valdības lēmumu ieviest obligātu centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā. It īpaši pret to iebilst profesionālās ievirzes vidusskolas, kur šāds mācību priekšmets netiek mācīts vai arī to māca krietni šaurāk nekā vispārējās vidējās izglītības iestādēs.
Vairāk nekā 15 gadu vietējo iedzīvotāju cīniņš par jaunu bērnudārzu Ķemeros beidzot vainagojies panākumiem – durvis vērusi pirmsskolas izglītības iestāde Austras koks. Objekts iespaidīgs un ir gandrīz vai divu bērnudārzu vērtībā – pašvaldībai izmaksājis gandrīz 3 miljonus eiro.
Pirms desmit gadiem valsts galvoto studiju kredītu vēlējās apkalpot vairāki pretendenti, bet šogad izsole, kurā bija pieteikusies tikai SEB banka, beidzās bez rezultātiem.
Latvijas zinātnes institūtu (ZI) starptautisko ekspertu veiktais vērtējums daudziem pētniekiem izraisīja krietnu šoku, jo izrādījās, ka liela daļa no ZI būtu slēdzami vai apvienojami.
Nākamgad Latvija kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti, un, ļoti iespējams, tas pastiprinās Krievijas maigās varas ietekmi pār mūsu informatīvo telpu un sagaidāmas arī provokācijas, pieļauj eksperti.
Krievijas ierosinājumu atvērt Latvijā krievu skolas pēc saviem standartiem Latvijas sabiedrība uzņēma ar dalītām jūtām: latviski runājošie kategoriski iebilst pret šādu iespēju, kamēr krievu diaspora tajā nesaskata nekā peļama.
Ja sabiedriskās televīzijas kanālu LTV1 un LTV7 sniegums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tad pārējie trīs virszemes bezmaksas apraidē esošie kanāli – Re:TV, OTV un Rīga TV24 – ir visai bāli un nekvalitatīvi, atzīst mediju eksperti.
Šonedēļ ir panākta vienošanās, ka ne tikai maksas televīzijas skatītāji, bet arī virszemes apraides lietotāji varēs redzēt Latvijas hokeja izlases sniegumu Soču ziemas olimpiskajās spēlēs. Tiešraides tiks translētas bezmaksas kanālā Re:TV.