Valsts augstskolas, kuru apsaimniekošanā ir vairāki desmiti nekustamo īpašumu, uzskata, ka likuma uzliktie ierobežojumi, brīvi rīkoties ar tiem, ir kavēklis attīstībai. Īpaši neapmierinātas ar šādu situāciju ir Latvijas Universitāte (LU) un arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kuras nākotnē savu darbību vēlas koncentrēt vienuviet, nevis dažādās pilsētas daļās.
Latvijā strauji attīstās medicīnas tūrisms. Par ārvalstnieku intereses pieaugumu liecina arī Latvijas medicīnas iestāžu alianses Baltic Care apgrozījums, kas pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, šajā sektorā palielinājies vairāk nekā divkārt.
Ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās ar katru gadu pieaug. Lai gan kopumā viņi ir apmierināti ar studiju vidi, tomēr ceturtā daļa atzinuši, ka saskārušies ar diskriminējošu sabiedrības attieksmi – lielākoties tieši tautības dēļ, secināts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pētījumā.
Neticami, ka Latvijas laukos vēl ir uzņēmīgi ļaudis, kuri vēlas īstenot šķietami nereālus projektus. Tā Alojas novada Ozolmuižā divi jauni puiši – Kaspars Mežapuķe un Andis Belijs – apņēmušies iedvest dzīvību jau pasen pamestajā Ozolu arodvidusskolas mācību poligonā, izveidojot tur kartinga trasi.
Latvijas augstskolas, pateicoties to autonomijai, spējušas izturēt ekonomiski politisko šoku, secinājuši Pasaules bankas (PB) eksperti, taču attīstība ir iestrēgusi. Galvenais iemesls – nepietiekamais augstākās izglītības publiskais finansējums, kas ir zemākais Eiropas Savienībā. Lai ieviestu pozitīvas pārmaiņas, vajadzīgs jauns samaksas modelis, ko gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola ieviest vien 2016. gadā.
Pēc novadu reformas Alojas pašvaldībā dzīve rit kā uz pierimuša vulkāna – tai pievienotā Staicele joprojām ir neapmierināta par situāciju vietvarā, ko vēl vairāk saasinājusi domes vadības vēlme noņemt Staicelē vidusskolas klases. Nu neapmierināto pulkam pievienojušies arī Brīvzemnieku pagasta centra ļaudis, jo šogad tur gatavojas slēgt Puikules pamatskolu.
Šobrīd Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valsts valodas prasmes ir krietni augušas, un gandrīz visi jaunieši labāk vai sliktāk runā latviski. Problēma ir nevis valodas prasmē, bet gan tās nepietiekamā lietojumā, un tam ir vairāki iemesli, tostarp augsti kvalificētu pedagogu trūkums.
Ja valdība pedagogu prasībās neieklausīsies, protesta akcijas turpināsies, pieļaujot pat streika rīkošanu. Izglītības darbinieki pašlaik gaida 31. maiju, kad Izglītības un zinātnes ministrija publiskos jauno darba samaksas aprēķina modeli, lai spriestu, kā rīkoties tālāk.
Vakar protesta gājienā no Ministru kabineta uz Doma laukumu devās ap 7000 izglītības darbinieku un zinātnieku, lai izteiktu neapmierinātību ar zemajām algām. Viņi brīdināja: ja uzlabojumu nebūs, sekos līdzīgas akcijas vai pat streiks. Valdības galva Laimdota Straujuma un nozares ministre Ina Druviete gan protestētājiem strauju algas palielinājumu nesolīja.
Šodien Latvijas izglītības darbinieki un zinātnieki piedalīsies protesta akcijās, pieprasot sava darba cienīgu samaksu. Premjerministres Laimdotas Straujumas mēģinājums pagājušās nedēļas nogalē atrunāt pedagogus no piketēšanas neguva nozares arodbiedrības atsaucību, un tā plānoto pasākumu neatcēla.
Krievijas agresija informatīvajā telpā kļūst aizvien izteiktāka, diemžēl Latvijas administratīvā kapacitāte ir nepietiekama un sadrumstalota, lai pretotos kaimiņvalsts ofensīvai. Sabiedrība un arī mediju jomas eksperti steidzami mudina radīt atbildīgu institūciju, kas spētu koordinēt informatīvajā telpā notiekošo. Pašlaik tās izveide finansējuma trūkuma dēļ ir iestrēgusi valdībā.
Lai gan 2,5 miljoni eiro, kuru pietrūka pedagogu algu izmaksāšanai, valsts budžetā ir atrasti, kopējo situāciju tie neuzlabo. Latvijas skolotāji joprojām par savu darbu saņem mazāko samaksu Eiropā, turklāt finansiālā bedre starp lielo pilsētu un novadu mazajām skolām arvien paplašinās, kas var novest pie neapmierinātības padziļināšanās.
Salīdzinot ar pērno gadu, pieaudzis to skolu skaits, ko šogad iecerēts slēgt. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patlaban ir saņēmusi 12 pašvaldību iesniegumus par kopumā 20 izglītības iestādēs plānotajām pārmaiņām. Vairāk nekā pusei no tām šis, ļoti iespējams, būs pēdējais mācību gads.
Pedagogus pārsteidzis izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes paziņojums medijos par iespējamo demisiju, ja neizdosies atrast skolotāju algām trūkstošo naudu. Nozarē strādājošie uzskata, ka amata atstāšana ne tikai neatrisinās naudas problēmu, bet vēl vairāk destabilizēs izglītības jomu.
Visas trīs Baltijas valstis pēc četriem gadiem svinēs apaļas jubilejas. Svētkiem visnopietnākos pamatus ielikusi Igaunija, bet Latvijā un Lietuvā vēl nav zināmas ne pasākumu aprises, ne svētku budžets. Kultūras ministrija (KM) sola jaunās politikas iniciatīvas vasaras beigās, kurās tiks sniegtas arī aplēses par vajadzīgo finansējumu.
Latvija profesionālajā izglītībā plāno 2014.–2020. gadā ieguldīt 146,14 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu – programmu modernizācijā, mācību procesa sasaistē ar darba tirgu, sniedzot atbalstu pedagogiem un audzēkņiem.
Augļkokiem un citām augu kultūrām šī ziema daudzviet Latvijā bija liels pārbaudījums – vairākas nedēļas zemi stindzināja kailsals, un tikai dažās vietās augsni klāja sniegs.
Valsts garantēta studiju un studējošā kredīta izsniegšanai turpmāk plāno noteikt stingrākas prasības. Aizdevumu vēlas liegt tiem, kam ir jau kāda kredīta atmaksas problēmas.
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā atvērtas vairāk nekā desmit privātskolas un izglītības iestādes aizvien biežāk piedāvā individuāli izstrādātas, nevis pēc noteiktā parauga veidotas programmas.
Zinātniskās institūcijas nepiekrīt starptautiskajā vērtējumā saņemtajām zemajām atzīmēm. Valsts augļkopības institūts Dobelē un SIA Pūres Dārzkopības pētījumu centrs, kuri ilgus gadus bijuši nozares līderi, pavasari sagaida ar ierastu rosību, tomēr darbaprieku šogad gandē rūgtums un neizpratne.
Latvijas augstskolas ir lielu izaicinājumu priekšā: studentu skaits sarūk, publiskais finansējums nav pietiekams, darba devēji nav apmierināti ar absolventu zināšanu un prasmju kvalitāti, tāpēc ir jādomā, ne tikai kā izdzīvot, bet kā attīstīties.