Nākamgad Latvija kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti, un, ļoti iespējams, tas pastiprinās Krievijas maigās varas ietekmi pār mūsu informatīvo telpu un sagaidāmas arī provokācijas, pieļauj eksperti.
Lai to ierobežotu, jāstiprina Latvijas sabiedriskais medijs un jāveic grozījumi likumdošanā, paredzot saukt pie atbildības, ja tiek konstatēta tā saucamā naida runa.
«Retranslētajos Krievijas kanālos regulāri redzama vienpusīga Latvijas vēstures un šeit notiekošā interpretācija. It sevišķi tas vērojams raidījumos, kas veltīti tādām tēmām kā, piemēram, Latvija un NATO, attieksme pret krievvalodīgajiem,» Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā pauda Austrumu politikas pētījumu centra vadītājs Ainārs Lerhis, piebilstot, ka par ekonomiku, bankām austrumu kaimiņvalsts skatījums ir pozitīvāks, bet par kultūru, mākslu un dažiem populāriem cilvēkiem, kuri bijuši pazīstami jau padomju laikā, – pat nostalģiski atzinīgs. Izvērtējot Pirmā Baltijas kanāla (PBK) darbību un it īpaši raidījumu Cilvēks un likums, kas tendenciozi atainoja 1991. gada notikumus Lietuvā, var konstatēt slieksmi paust vienveidīgus viedokļus, kuros jaušama vēlme šķelt sabiedrību. «Šāda ievirze jūtama visos Kremļa kontrolētajos kanālos, un pirmām kārtām tā ir vērtību atšķirība. Pret to nebūtu iebilstams, ja tās tiktu klāstītas Krievijā, bet to mēģina darīt kaimiņvalstīs, arī – Latvijā. Tādā veidā tiek veidota ilgtermiņa sabiedriskā doma, kas varētu radīt arī nopietnāku atbalsi, piemēram, iespaidot vēlēšanu rezultātus,» skaidroja A. Lerhis. Kā otru sviru viņš minēja politiku: TV kanālu ziņu raidījumos realitāte tiek uzkonstruēta tā, lai atbalstītu konkrētus politiskos spēkus.
Satversmes aizsardzības birojs vērsa uzmanību uz to, ka Krievija arvien saasina uzmanību uz Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti. Tas noticis arī attiecībā uz Lietuvu, tālab Latvija 2015. gadā varētu arī nebūt izņēmums. Konkrētas receptes, kā rīkoties informatīvā presinga gadījumā, SAB neesot, taču jābūt vismaz gataviem paust mediju telpā pretējo viedokli gan latviešu, gan krievu valodā.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs pieļāva, ka provokācijas noteikti būs un tām laikus jāgatavojas. Kā Latvijas trumpi viņš minēja demokrātiju un vārda brīvību.
Komisijā izskanēja arī ieteikums vairāk sekot līdzi tam, vai PBK un citi Krievijas kanāli ievēro noteikumu, ka tajos jābūt vismaz 51% ES gatavotu audiovizuālu materiālu. Liels bija klātesošo izbrīns, kad izrādījās, ka ir daži kanāli, kas tiešām pārkāpj šo noteikumu, bet PBK nav to vidū, un to apliecinot arī līgumi, kas slēgti ar kādu no ES dalībvalstīm, norādīja Monitoringa centrs, kas analizējis PBK un arī citu kanālu raidījumu saturu. Diemžēl centra kapacitāte esot ierobežota, un ar tās resursiem visam izsekot nav iespējams, jo televīzijas kanālu skaits, kas darbojas Latvijas teritorijā, ir 30, bet radio – 60.
Komisijas locekļi nolēma vērsties Tieslietu ministrijā, lai rosinātu izdarīt grozījumus likumā.