Valsts sava uzņēmuma Latvijas valsts ceļi (LVC) personā atradusi veidu, kā tieši Medemciema iedzīvotājiem uzlikt jaunu maksājumu par pārcelšanos uz Pierīgas pļavu ciematu.
Par konkursa radurakstiemjāzina, ka to rīko pasaules mēroga «patērēšanas un tirdzniecības» (consumer and trade) interesentiem vajadzīga satura producēšanas kompānija (enthusiast media companies) Active Interest Media no Amerikas Savienotajām Valstīm. Konkursa tiešais organizators bijis numismātikas žurnāls World Coin News. Konkursa rezultāti paziņoti Berlīnē notiekošās Pasaules naudas izstādes ietvaros 1. februārī. Konkurss notika 37. reizi, un Latvijas Bankas produkts par Gada monētu (2020 Coin of the Year) šajā konkursā atzīts otro reizi.
Eiropas Savienība kompensē Latvijai 2021.–2027. gadam garantēto palīdzības maksājumu samazināšanu par pāris miljardiem eiro ar atļauju konkursu kārtībā paņemt kaut 200 miljardus eiro no naudas jaunām iniciatīvām, kas nākamajā plānošanas periodā veidošot lielāko ES budžeta sadaļu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vakar brauca uz Briseli pārliecināt Eiropas Savienības augstākās amatpersonas par ES finansējuma nesamazināšanu Latvijai nākamajā ES plānošanas periodā.
Ceļu uzturēšanas ziemas sezona bez ziemas aizpildīs gandrīz visu robu ceļu labošanas finansējumā, kāds šogad bija izveidojies līdz ar Eiropas Savienības palīdzības fondu izlietošanu.
Norāde uz Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) bija galvenais moments Ģenerālprokuratūras skaidrojumā, kāpēc tā 28. janvārī sapulcinājusi visu Latvijas izmeklēšanas iestāžu pārstāvjus uz darbošanos, kas ļoti atgādināja jau gandrīz divus gadus kā slēgtās ABLV Bank ieņemšanu triecienā.
Iet gadi un gadu desmiti, bet paliek Latvijas iedzīvotāju vēlēšanās iegūt enerģiju no vēja, jo šāda darbība pēc ikdienas priekšstatiem ir vistuvākā enerģijas iegūšanai no nekā.
Pagājušais gads turpina jau 2018. gadā pamanīto pasažieru skaita pieaugumu. 29,5 miljoni ārpilsētu autobusu pasažieru ir kaut par 0,1% vairāk nekā 2018. gadā, un 18,46 miljoni vilcienu pasažieru – par 2,1% vairāk nekā 2018. gadā. Pirms tam pasažieru skaits bija dilis gadu no gada septiņu gadu garumā.
Nepilnus divus gadus pēc ASV Finanšu ministrijas 2018. gada 13. februārī izteiktajiem apvainojumiem ABLV Bank uz tagad jau likvidācijas procesā esošās bankas ēku devās visu Latvijā izveidotās kriminālnoziegumu izmeklēšanas sistēmas atzaru pārstāvji.
Nepilnus divus gadus pēc ASV Finanšu ministrijas 2018. gada 13. februārī izteiktajiem apvainojumiem ABLV Bank uz tagad jau likvidācijas procesā esošās bankas ēku devās visu Latvijā izveidotās kriminālnoziegumu izmeklēšanas sistēmas atzaru pārstāvji.
Finanšu ministrs Jānis Reirs informē, ka turpmāk lielāku ienākuma nodokli un sociālo nodokli valstij maksās «mikrouzņēmumi, patenti, autoratlīdzību saņēmēji, pusslodzes, ceturtdaļslodzes, kas faktiski ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas».
Savus 2019. gada atskaites svētkus nosvinējuši un balvas sev sadalījuši uzņēmēji, kas peļņas un ziņkārības dēļ finansē piedāvājumus ražot kaut ko tādu, kā pasaulē vispār vēl nav.
Autotransporta direkcija (ATD) sākusi vērtēt 15 pretendentu pieteikumus konkursā par tiesībām sniegt valsts dotētus sabiedriskā transporta pakalpojumus no 2021. līdz 2030. gadam.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro jāizceļ kā pirmā no Latvijas valsts amatpersonām, kas atļāvusies publiski pateikt, ka tā sauktā biodegviela īstenībā tiek iegūta no fosilās degvielas.
2019. gada decembris līdzinās 2007. gada aprīlim ar mājokļu tirgus starpnieku vienprātību par to, ka apstājies cenu pieaugums dzīvokļiem Rīgas blokmājās.
Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pēc vienas neveiksmīgas izsoles sarīkojusi nākamo izsoli par tiesībām nomāt Igates pili, no kuras atteicies vairāku nozīmīgu Ventspils ostas uzņēmumu pārvaldnieks Rudolfs Meroni.
Dzelzceļnieku skaits Latvijas Republikā ir dilis, dilis un dilis. Ticamas ziņas Neatkarīgās publikāciju arhīvā sākas ar 1999. gada oktobri, kad cilāts jautājums par pāris tūkstošu cilvēku atlaišanu no tobrīd 18 tūkstošu lielā dzelzceļnieku kolektīva.
Telpas ierēdņiem gādājošā iestāde Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) skaidro, kāpēc tai vajag izcirst kokus un uzcelt vēl vienu jaunu ēku ierēdņu izvietošanai. Atklājas, ka «VNĪ šobrīd regulāri saņem valsts iestāžu pieprasījumu izveidot tām biroju telpas atbilstoši mūsdienu vajadzībām ļoti īsā laikā, bet nevar to nodrošināt, jo atbilstoši būvniecības un publisko iepirkumu procesam vidējais projektu īstenošanas ilgums ir trīs līdz pieci gadi. Tāpēc nereti šīs valsts iestādes izvēlas telpas nomāt no privātā sektora».