Saeima šoreiz Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara vadībā apņēmusies panākt, lai par galveno alkohola pirkšanas vietu Latvijas iedzīvotājiem kļūtu Igaunijas galvaspilsētas Tallinas osta.
Budžeta likuma projekts atklāj dažas tādas lietas, ko valsts aparāts parasti patur tikai savai zināšanai. Jebkurš interesents tagad drīkst pētīt budžeta likuma taisīšanas rakstisko atspoguļojumu Saeimas mājaslapā.
Protesta gājieni uz Latvijas Republikas Saeimu pēc 2020. gada valsts budžetā ierakstītas naudas apliecina, ka Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam nav izdevies nomierināt budžeta iestāžu darbiniekus ar faktu par valsts kopējiem izdevumiem virs 10 miljardiem eiro pirmo reizi valsts pastāvēšanas vēsturē. Latvijas iedzīvotāji ir spiesti konstatēt to pašu, ko Neatkarīgā, toreiz zem nosaukuma Neatkarīgā Cīņa, pateica jau 1992. gada 4. novembrī, ka «valsts kase pildās, ar naudu trūcīgi».
Ziņa par laikraksta Dienas Bizness pēdējā numura iznākšanu pagājušajā piektdienā nav sēru ziņa, jo jau rīt Dienas Biznesam jāiznāk kā nedēļas žurnālam ar tādu nosaukumu.
Ekonomikas ministrija (EM) apvienojusi spēkus ar sabiedrisko organizāciju Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, lai pārvērstu formāli jau ieviesto būvniecības procesa dalībnieku civiltiesisko atbildības apdrošināšanu par «efektīvu» un tādā gadījumā neizbēgami dārgu apdrošināšanu.
Latvijas valdībai jāspēj radīt ārzemēs tādu iespaidu, ka nākamajam gadam atļautos 10 miljardus eiro valdība iztērēs tā, lai nepieļautu tehniskas vai sociālas katastrofas, kas diskreditētu Eiropas Savienību un kavētu valstij maksāt procentus par saviem parādiem.
Rindās uz apkalpošanu lidostā Rīga stāvošajiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem un viesiem jābūt priecīgiem par to, ka lidmašīnas lidlaukā var grozīties ļoti veikli. Galvenais, ka «saīsināta gaisakuģu manevrēšanas distance, atmosfērā nonākošo siltumnīcefekta gāzu apjoms samazināts par 700 tonnām gadā».
Kā gan visvarenais, zinošais un žēlīgais Dievs varēja radīt tik aplamu pasauli, ka tajā pat ar zināšanām par nākotni nepietiek, lai astrologi vai burvji kļūtu par valdniekiem vai vismaz par bagātniekiem?
Latvijas valsts ir pamanījusies vienu un to pašu uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) mantu pēdējo 23 gadu laikā pārdot jau trīs reizes un šajos darījumos nevis saņemt, bet pazaudēt simtiem miljonu eiro.
Valdība tikusi skaidrībā, cik daudz naudas tai jāsavāc no Latvijas iedzīvotājiem, lai koalīcijas partijas varētu šiem pašiem iedzīvotājiem atskaitīties, ka vismaz daļēji tiekot pildīti pirms 13. Saeimas vēlēšanām izteiktie solījumi.
Latvijas Alkohola nozares apvienība (LANA) cenšas izskaidrot Latvijas sabiedrībai un valdībai īsto sakarību starp alkohola akcīzes nodokļa likmes un nodokļa ieņēmumu samazināšanos no šā gada 1. augusta.
Finanšu ministrijai un visiem Valsts kases klientiem ir pamats uztraukties, jo šogad «izdevumi pieauga straujāk par ieņēmumiem un pārpalikuma apmērs bija par 127,1 miljonu eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā».
Pagaidām ticamākais rezultāts Saeimā gatavotajai dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā šķiet tāds, ka depozīta sistēma attieksies uz vienu no desmit pudelēm, kādās Latvijā tiks tirgoti dzērieni.
Dzīvokļu cenas Rīgas blokmājās mainās kā sēnes šajā rudenī – dažās vietās pēc ražena lietus tās izaug, bet citās vietās tās izkalst un pazūd vai vispār neparādās.
Valdība vakar pavirzīja tālāk ilgi solītus grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, paplašinot to informācijas apjomu, kādu Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkstēs izpaust par nodokļu nemaksātājiem, ja vien Saeima šādu jaunievedumu kārtējo reizi nenobloķēs.
Valdošās koalīcijas partiju un politiķu solījumu segšanai valdība izdomājusi nākamajā budžeta gadā atņemt 167,3 miljonus eiro, proti, 80,7 miljonus no visām pašvaldībām kopā un vēl 86,6 miljonus īpaši no Rīgas.
Dzimstība Latvijā augustā atgriezusies pie pēdējos gados ierastajiem mīnusiem attiecībā pret to pašu mēnesi gadu iepriekš, tomēr dzimstības samazinājums kļuvis lēnāks nekā šā gada pirmajā pusē.
Eiropas Centrālā banka aizstāv bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, un I. Rimšēvičs aizstāv ECB padomes lēmumu drukāt naudu, ko izdala daudziem, bet Latvijai tomēr ne.
Personas, kuru mājsaimniecības finansiālā situācija ir tik laba, ka tās var atļauties sūtīt bērnus uz skolu, šajā ekonomiskajā situācijā nebūtu bērnu ēdināšanas apmaksas veidā jāatbalsta.
«Es uztaisīšu vai nu lētāk nekā norvēģi, vai daudzreiz labāk par tādu pašu naudu,» apņemas iekārtu ražošanas uzņēmuma Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi.