Arno Jundze / Autori

«Stulbs kā tukšs pelnu trauks!» Tā politkorektajai Eiropai, kas joprojām kaut ko gudri murmuļo par dažādiem islāma radikāļu diskursiem un tradīcijām, skaidri un gaiši pateica slepkavnieka Abdeslama advokāts Svens Merijs, raksturojot blokmāju rajonu tukšpauru paaudzi, kas izaugusi, bakstot datorā Grand Treft Auto, žļambājot popkornu un pīpējot lētus kāšus.

Šodien, 28. aprīlī, aprit simt divdesmit gadu, kopš dzimis leģendām apvītais mākslinieks Romans Suta. Kāds viņu dēvē par dēkaini, vēl kāds par azartisku spēlmani, tomēr māksla ir viņa vienīgais dzīves veids, un tajā Sutas talanti izpaudušies jo daudzveidīgi.

Tulkojusi Inese Miesniece. Apgāds Zvaigzne ABC

Latvijas Inovatoru apvienība sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi tūlīt pēc valsts svētkiem iecerējusi godināt bijušā LZA prezidenta akadēmiķa Jura Ekmaņa piemiņu, rīkojot improvizētu diskusiju Augstākās izglītības un zinātnes nākotnes skices.

Pagājušajā nedēļā svinīgā ceremonijā Spīķeru koncertzālē tika nosaukti Latvijas Literatūras gada balvas ieguvēji.

Pirms gada, kad rakstīju par Pītera Svonsona romānu Līdz nāve mūs šķirs (The Kind Worth Killing), iekšēji nosūkstījos, ka latviski nav izdots šī paša rakstnieka pirmais pasaulē ievērību guvušais romāns Meitene ar pulksteni sirds vietā (The Girl With a Clock for a Heart), jo it kā jau loģiskāk vispirms būtu izlasīt pirmo.

Tulkojusi Inese Miesniece. Apgāds Zvaigzne ABC

Tulkojis Dens Dimiņš. Apgāds Zvaigzne ABC

Mākslas kuratore Inga Šteimane pagājušajā vasarā radīja vienu no lielākajiem pārsteigumiem, iekārtojot Dubultu dzelzceļa stacijā jaunu un Latvijā nebijušu mākslas telpu. Šis notikums izpelnījās lielu rezonansi, cilvēki brauca, skatījās, bet Inga pelnīti saņēma Jūrmalas pilsētas gada balvu kultūrā. Nu klāt jauna sezona, lai gan mākslas stacija Dubulti funkcionē visu gadu, kūrortpilsētas ritms un loģika nosaka to, ka galvenās apmeklētāju plūsmas un mākslas notikumi vēl ir tikai priekšā.

Nopietnas literatūras cienītājiem ir vērts uzgavilēt un pievērst skatus grāmatnīcu virzienā – Ineses Pētersones tulkojumā latviski izdots Nobela prēmijas laureāta Patrika Modiano romāns Lai tu neapmaldies šajā apkārtnē.

Vai esat pamanījuši – tiklīdz pienāk pavasaris, brīdis, kad no garāžām un stāvvietām savus braucamos izvelk arī tie, kas ziemā pārvietojušies kājām, degvielas cenas palecas, neatkarīgi no sarežģītās starptautiskās situācijas, naftas barelu cenas, partiju reitingiem un kaķu auriem naktī zem balkona loga. Šī ir absolūti droša pazīme – ziema beigusies. Neadekvāti un apreibuši onkuliņi tūlīt sāks planēt pa pilsētas zaļajām zonām, visi, kam nav slinkums, svilinās kūlu un ceps šašlikus, īpaši tīrīgie salasīs citu nomestos atkritumus un izlietotās injekciju šļirces – vārdu sakot, ziedonis galvās, sirdīs un dažās citās vietās jau tuvākajās dienās pārņems mūsu dzīvi, lai kādu laiku tajā bezrūpīgi saimniekotu. Ar dabu strīdēties ir bezjēdzīgi.

Šonedēļ kļuvuši zināmi 2016. gada pirmā ceturkšņa Purvīša balvas nominanti. Eksperti šoreiz vērtēja izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. martam. Žūrija nolēma nominēt trīs māksliniekus.

Rīgas fotogrāfijas biennāles ietvaros Rīgas Mākslas telpā piektdien, 22. aprīlī, tiks atklāta biennāles centrālā izstāde Restarts.

Pagājušajā nedēļā Londonā no 12. līdz 14. aprīlim notika gadskārtējais grāmatu tirgus. Tajā piedalījās Latvijas delegācija un ieradās arī mūsu kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) izsludinājis pieteikšanos trešajai Vasaras skolai Error?!. Tā norisināsies Cēsīs, Ruckas muižā, no 11. līdz 16. jūnijam. Skolā aicināti piedalīties mākslinieki, mākslas kritiķi, kuratori, mākslas un citu jomu teorētiķi un kultūras projektu vadītāji.

Idejas brīvdienām

Tas, ko grib panākt teroristi, kas, bruņojušies ar Allāha vārdu, paši sev šķiet tikpat nesatricināmi, kā komunistiski nozombētais Pāvels Korčagins romānā Kā rūdījās tērauds, īsi raksturojams pavisam vienkārši – sēt bailes Eiropā, paralizējot tās normālo dzīves ritmu. Savā ziņā viņiem tas izdodas. Braucot šonedēļ uz Londonu, uzklausīju virkni labi domātu laikabiedru padomu – nebrauc ar metro, neej uz slavenākajām Londonas vietām: muzejiem un tirdzniecības centriem, neizmanto sabiedrisko transportu, ka tik kas nenotiek. To dzirdot, nodomāju, ka laikam jau teroristi savu mērķi vismaz daļēji ir sasnieguši.

21. aprīlī Spīķeru koncertzālē vienā no Latviešu literatūras gadabalvas ceremonijām vienu speciālbalvu saņems Uldis Bērziņš. Viņam tā pienākas par izcilo veikumu, atdzejojot Eddas dziesmas – grāmatu, kas pie lasītājiem nonāca pērn rudenī. Protams, ka pats Bērziņš saka, darbs nebūtu iedomājams bez Ingas Bērziņas un Dena Dimiņa palīdzības, kuri izveidojuši šim izdevumam obligātos zinātniskos pielikumus, un tāpat bez atbildīgās redaktores Olitas Rauses ieguldījuma. Arī bez Lilijas Dineres un viņas dēla Roberta Dinera iedvesmojošās mākslas, kas grezno šo grāmatu. Par Eddu, par valodu, par spēju saprast senos tekstus mūsdienās ir šī saruna Neatkarīgajā, kas sākas ar apliecinājumu, ka Eddas teksti būs vēl.

Pirms Lieldienām nenoliedzamā ekonomikas veiksmes stāsta – Latvijas – masu medijos pazibēja vēsts par Veselības ministrijas ziņojumu, kas tapis, izvērtējot pamatnostādņu Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.–2014. gadā plāna īstenošanu. Tajā konstatēts uztraucošs fakts. Pēc oficiāli reģistrētās informācijas, Latvijā 2014. gada beigās bija 84 301 iedzīvotājs ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Salīdzinājumā ar 2009. gadu skaits pieaudzis par 14 585 iedzīvotājiem jeb 21 procentu. Parokoties ziņu arhīvos, var redzēt nepatīkamu tendenci. 2005. gada statistikā par 2004. gadu, ko tolaik apkopoja Garīgās veselības valsts aģentūra, minēti šādi dati: «no garīgās veselības traucējumiem cieš 64 452 cilvēki jeb katrs 36. iedzīvotājs», tātad palielinājums ir gandrīz 20 000.

Otrdien ASV Kongresa bibliotēkā Vašingtonā notika sarīkojums Latvian Literature on the Verge (Latviešu literatūra attīstībā). Tā iniciatore bija ASV Kongresa bibliotēkas Eiropas nodaļa.

Latvijas koncertu organizēto Rīgas festivālu 27. maijā Latvijas Nacionālajā operā atklās viens no pasaules izcilākajiem orķestriem – Londonas simfoniskais orķestris diriģenta sera Antonio Papano vadībā.

Tulkotājs Guntars Godiņš reiz teica, ka ir vērts tulkot tikai tādus romānus, kādu nav latviešu literatūrā, jo tie būtiski papildina mūsu tekstu kopējo ainavu. Savā ziņā šim raksturojumam lieliski atbilst Rolāna Buti romāns Apvāršņa vidū. Pieļauju, ka tas mūsu lasītājiem, turpmāk izdzirdot vārdu salikumu Šveices literatūra, liks sacīt – gribam vēl.