Arno Jundze / Autori

Šonedēļ nosaukti autori, kas izvirzīti Purvīša balvai 2015. gada 2. ceturksnī. Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, neatkarīgo ekspertu darba grupa Purvīša balvai izvēlējusies piecus autorus – divus par sniegumu personālizstādēs, trīs – par grupas izstādi.

Nebūtu iedomājies, ka rakstīšu komentāru par Grieķijas krīzi, nudien nav mana tēma. Tomēr noskaitos uz histēriskajiem Latvijas medijiem, jau atrodoties Rodas salā. Arī pēc atgriešanās redzu, ka žurnālisti, lietas paši nezinot, turpina reproducēt citu ražotas muļķības. Pēdējais piliens bija kādas amerikānietes intervija Latvijas Radio par to, ka grieķi veikalos nepieņemot dolārus (vai nav šausmas, varētu domāt, ka ASV kāds veikalos pieņem eiro). Atskārtu – histērijas mērķis nemaz nav tik nekaitīgs.

Atvaļinājuma un siena laika šogad tik vēsajās jūlija dienās ir vērts pievērsties grāmatu pasaules jaunumiem, kaut vai tāpēc, ka apgāds Neputns laidis klajā Valdas Knāviņas grāmatu Voldemārs Irbe.

Latvijas Nacionālā baleta soliste Ieva Rācene un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolvente Paula Lieldidža-Kolbina Korejas starptautiskajā baleta festivālā (Korean International Ballet Competition) ieguvušas godalgotas vietas.

Tulkojusi Māra Poļakova. Zvaigzne ABC

Tulkojusi Aija Čerņevska. Zvaigzne ABC

Zvaigzne ABC

Zvaigzne ABC

Mansards

Tulkojusi Daina Grūbe. Zvaigzne ABC

Dubultu stacija kopš maija kļuvusi ne vien par vietu, kur piestāj elektriskie vilcieni un drūzmējas pasažieri – te līdzās ierastajām dzelzceļa funkcijām ir tapusi telpa mākslai – Dubultu mākslas stacija.

Neatkarīgā jau rakstīja par Rainim veltītajiem kultūras pasākumiem, kas maija beigās norisinājās Krievijā, Kirovas apgabalā. Nu Latvijas delegācija, bagāta ar iespaidiem, ir atgriezusies mājās. Par Krievijā pieredzēto saruna ar divām delegācijas dalībniecēm – Memoriālo muzeju apvienības direktori Ritu Meinerti un Raiņa un Aspazijas Baznīcas ielas mājas galveno speciālisti Gaidu Jablovsku.

Idejas brīvdienām

2012. gadā Latvijā, izstāžu zālē Arsenāls, jaunatklātā padomju laika nonkonformisma mākslinieka Visvalža Ziediņa darbi turpina apceļot pasauli. Pēc lielās izstādes Igaunijas Nacionālajā mākslas muzejā KUMU, kur Visvaldis Ziediņš kļuva par pirmo latvieti, kam prestižajā igauņu muzejā bijusi personālizstāde, šodien Amerikas Universitātes muzejā Katcena mākslas centrā (Katzen Art Center) Vašingtonā tiek atklāta viņa izstāde Visvaldis Ziediņš: Ceļojumi iztēlē.

Pagājušās nedēļas nogalē man bija tas gods pabūt dzejnieces Velgas Kriles jubilejas sezonas atklāšanā viņas dzimtajās mājās Valkas pagasta Strautiņos.

Noslēdzies Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) 2. kultūras projektu konkurss. Finansēto projektu saraksti pieejami VKKF mājaslapā – www.vkkf.lv

Biedrības AKKA/LAA padome nodibinājusi Autora stipendiju un apstiprinājusi stipendiju konkursa norises nolikumu, informē AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kolmane.

Florence ir pilsēta, kurā ceļiniekiem grūti neiemīlēties. Ja vien neesat imūns pret renesanses kultūru un skaistumu, jums te noteikti patiks.

Maija beigās savu otro dzimšanas dienu nosvinēja Latgales vēstniecība GORS. Rēzeknē uzbūvētā daudzfunkcionālā koncertzāle šā projekta tapšanas gaitā raisīja ne mazums šaubu – vai būs saturs, ko tajā likt iekšā, tomēr pēc GORA atklāšanas šaubas palikušas pagātnē.

Pagājušās nedēļas nogalē ar Raimonda Paula mūziklu Dāmu paradīze noslēdzās Daugavpils teātra divdesmit astotā sezona. Vienlaikus bija arī pēdējā izrāde Oļega Šapošņikova iestudētajam mūziklam.

«Man sava mīļā Iniņa, sava mīļā tauta, visa mīļā pasaule, savi mīļie draugi un mīļie, sevi pašu jādara jaunu, stipru, veselu un neizsakāmi laimīgu. Man jāizveido sava mīļā Latvija par brīvu, politiski un ekonomiski neatkarīgu valsti vēl šajā gadā, man tā jādara par pirmo pasaules nākotnes valsti, man tā jādara laimīga. Man jātop par tās pirmo prezidentu vēl šai gadā: man jātop par latviešu, krievu un eiropeiskās republikas prezidentu vēl šinī gadā. Man jātop par Raini Lielo, man jāsasniedz apbrīnu radoša laime. Man jābūt stipram un jāuzvar, man jātop par pasaules un proletariāta pirmo dzejnieku, man jātop par pirmo Eiropas valdnieku, man jātop par pirmo jauno Cilvēku.» Tā 1919. gada 10. jūlijā rakstīja Rainis. Par prezidentu viņu neievēlēja. Un žēl. Rainis tiešām gribēja par tādu kļūt, tikai sistēma to nepieļāva.

Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā izcilā indiešu politiskā līdera Mohandāsa Karamčanda Gandija autobiogrāfiju Stāsts par maniem eksperimentiem ar patiesību.