Arno Jundze / Autori

Zinātne

Runas par to, ka Rainis savulaik bijis latviešu Nobela prēmijas kandidāts literatūrā, laika gaitā apaugušas ar biezu kultūrslāni. Nereti šis apgalvojums, kam nav nekāda objektīva pamata, izskan pat diezgan kategoriskā līmenī.

Zvaigzne ABC

Zvaigzne ABC

Zinātne

Zvaigzne ABC

Mansards

Šīs nedēļas kultūras dzīves apskats jāsāk ar troksni, ko sacēla ziņa par to, ka viena operas Valentīna izrāde Vācijā maksāšot apmēram pusmiljonu eiro.

Mansards

Septiņas aizgājušās dienas ievada to nemanāmo pagriezienu, kas, vairāk nojaušams nekā sajūtams, iezīmē mirkli, kad Latvijas ziema beidzot pavēršas uz pavasara pusi. Skaidrs, ka to gaida visi. Tumšie, depresīvie un drēgnie mēneši, kas šogad nav nesuši īpašus ziemai raksturīgus priekus, cilvēkiem ir līdz kaklam, tomēr latviešu labākā īpašība ir pacietība – vēl jāpagaida arī šoreiz. Kas gan cits mums atliek?

No vakardienas Latvija aizgūtnēm skatās jauno Holivudas grāvēju – Greja piecdesmit nokrāsas.

Šodien, 11. februārī, klasiskās mākslas galerijā Antonija (Rīga, Brīvības iela 157) tiek atklāta nu jau par tradīciju kļuvusī mākslas darbu izstāde, kas publikas apskatei piedāvās 235 mākslas darbus, vienviet piedāvājot gan klasiķus, gan mūsdienu meistarus.

Pagājušajā nedēļā Rīgā viesojās divi zviedru rakstnieki, kuru vārdi droši būtu ierakstāmi mūsdienu skandināvu kriminālžanra slavas zālē. Savu karjeru viņi veidoja kā veiksmīgi detektīvseriālu scenāristi, sākot ar Pēra Valē un Maijas Šēvales romāniem.

Šosvētdien, 8. februārī, pulksten 15 Mākslas muzejā Rīgas Birža visiem interesentiem ir iespēja papildināt savas zināšanas par Boloņas muzeju dārgumiem, īpašu uzmanību pievēršot 16.–18. gadsimta itāļu portretam, jo ciklā Saruna muzejā dialogu ar skatītājiem risinās mākslas zinātniece Vita Birzaka.

Valsts kontroles (VK) atzinumi par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un Kultūras ministrijas (KM) funkciju pārklāšanos šonedēļ raisījuši daudz platu smaidu kultūras darbinieku sejās. Kā nu ne – beidzot šīs nabadzības dēļ dzimušās sistēmas vājās puses atzinuši pat profesionāli revidenti un grāmatveži.

Kirila Serebreņņikova iestudētie Raiņa sapņi Nacionālajā teātrī ir viens no Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas gada pirmajiem lielajiem pasākumiem, kas pierāda to, ka mūsu klasiķu idejas, jaunās drānās ietērptas, var būt gan pietiekami laikmetīgas un mūsdienīgas, gan arī publikai baudāmas.

Kino laikmets cilvēku apziņai ir uzspiedis virkni stereotipu – piemēram, ja kāds ir nelaimīgi iemīlējies, tad allaž skan sirdi plosoša mūzika. Vai arī – katrs labas filmas turpinājums ir arvien ūdeņaināks par pirmo daļu. Grāmatu pasaulē tomēr dažādu sēriju rakstīšana ir dabiska padarīšana, un tā galīgi nenozīmē, ka otrā daļa būtu sliktāka par pirmo.

Jaunnedēļ, 4. februārī, pulksten 17 Zviedrijas vēstniecībā Rīgā, J. Alunāna ielā 7, notiks izstādes Zviedru kriminālromānu ainas atvēršana.

Janvāra pēdējā pilnā nedēļa ir galā, bet dzīve joprojām lēkā kā zirdziņš uz šaha galdiņa. Straujo lēcienu zigzagi un to radītās sekas ir neprognozējamas. Arī tagad jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, piemēram, kas notiks pēc vēlēšanām Grieķijā? Starp citu, šī tēma nebūt nav tik ģeogrāfiski tāla, kā varētu šķist, kaut vai tāpēc, ka dzīvojam vienotā eirozonā un mūsu nacionālās valūtas šūpināšana Grieķijā sitīs pa kabatu arī Latvijā, īpaši tajā Latvijas daļā, kas jau tagad dzīvo no rokas mutē. Situācija tiešām ir visnotaļ interesanta. Latvija gada sākumā rātni atdeva astronomisku starptautiskā parāda summu, bet var puslīdz droši saderēt, ka grieķi to centīsies nedarīt un Latvija viņiem vēl sirsnīgi piemaksās. Vai viņiem tas izdosies? Laiks rādīs.

2014. gadā Latvijas filmas izpelnījušās lielu skatītāju interesi kinoteātros – ar šādu iepriecinošu ziņu šonedēļ Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā uzstājās Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma.

Kopš jaunās valdības apstiprināšanas pērn novembrī kultūras cilvēki nepacietīgi gaida, kā tiks pildīts valdības deklarācijā kultūras jomā solītais. Valdības simt dienas vēl nav pagājušas, tomēr arī kultūras ministre Dace Melbārde nesāk no baltas lapas – viņa ir nozares profesionāle un nedaudz vairāk nekā gadu arī kultūras ministre iepriekšējās divās valdībās, tāpēc ir gluži dabiski uzdot jautājumus par trim svarīgiem Kultūras ministrijas darbības virzieniem, kas pieminēti arī valdības deklarācijā.

Jūsu priekšā ir viens no interesantākajiem gadumijas literārās dzīves notikumiem Latvijā – neliela grāmatiņa, no kuras tumšzilā vāka noraugās spokains dūmu tēls ar pīpi zobos. Tas ir Otrā pasaules kara gados toreizējās Ļeņingradas bēdīgi slavenā cietuma Kresti psihiatriskajā klīnikā izdzisušais Daniils Harmss. Viņa Prozas izlasi latviski tulkojis Haralds Matulis.