Arno Jundze / Autori

Raksta virsrakstā likto jautājumu šo rindu autoram uzdeva pēc publikācijas 16. marta Neatkarīgajā, kas bija veltīta Aspazijas 150. jubilejai.

Tulkojusi Maima Grīnberga. Mansards

Tulkojusi Vanda Tomaševiča. Zvaigzne ABC

Rīt, 28. martā, pirmo reizi Latvijas vēsturē notiks neparasts projekts – Baha mūzikas maratons. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) sešu stundu laikā dažādās zālēs notiks desmit Baha mūzikas koncertu.

Nezinu, kā jums, bet man visi šie stāsti par topošajiem bukletiem, kuros būšot pateikts, kas jādara briesmu gadījumā, atgādina vecu padomju anekdoti par to, kā rīkoties atomkara laikā. Armēņu radio jautā – kas jādara, ja sāksies atomkarš? Armēņu radio atbild – ņemiet baltu palagu, ejiet uz kapiem, aptinieties un gaidiet tālākos partijas rīkojumus!

Tulkojusi Ingrīda Peldekse. Zvaigzne ABC

Zvaigzne ABC

Tulkojusi Inese Paklone. Pētergailis

Zvaigzne ABC

Idejas interesantai nedēļas nogalei.

Ir kārtējā piektdiena, un šis ir ierastais iknedēļas atskats uz aizvadīto nedēļu kultūrā. Tos veidojot, nereti rodas sajūta, ka dzīvojam nenormālā laika ritumā. It kā pat ļoti aktuāli notikumi, kas norisinājušies pavisam nesen, piemēram, pagājušo sestdien, jau šajā ceturtdienā, rakstot šīs rindas, šķiet tik seni un aizmirsti, it kā tie būtu simt gadu tāla pagātne.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs laidis klajā grāmatu Dzintara laikmets. To iespējams iegādāties Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM).

Sestdien, 21. martā, Johana Sebastiana Baha 330. dzimšanas dienā, ar koncertiem un to tiešraidēm vairāk nekā divdesmit valstīs Eiropā tiks svinēta Eiropas Senās mūzikas diena (European Day of Early Music).

Tiem lasītājiem, kas dažādu iemeslu dēļ interesējas par Latvijas mākslas vēsturi, grāmatu sērija Latvijas mākslas klasika, kurā, šķiet, izdoti jau kādi astoņi darbi, nav nekāds jaunums, bet savā ziņā nepieciešamība.

Elza Rozenberga bija apbrīnojama sieviete. Savu mūžu viņa savērpusi mistēriju kamolā un ar Aspazijas atstāto mīklu šķetināšanu arī mūsdienās varētu nodarboties ne viens vien zinātnieks. Jubilejas reizē ir vērts pieskarties ne jau hrestomātiskajai, no skolas gadiem pazīstamajai Aspazijai, bet tai, kuras noslēpumi vēl tikai gaida atminējumu.

Spriežot pēc bomzificēto trīsdesmitgadnieku bariņa, ko pēdējos rītos vēroju tusējam pie miskastēm, patiesi atnācis pavasaris. Kādus Tēvzemes dēlus zaudējam! Kamēr viņi tur apspriež alumīnija un degvīna cenas vietējā nelegālajā biržā, arī pārējā tautas daļa sāk izturēties tā, it kā būtu viegli apdullusi.

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) direktores Ilzes Knokas pēdējās darba dienas iezīmējušās ar jaunu pavērsienu. Viens no pēdējā laika strīdus āboliem kādreizēja kultūras ministra un RMM (toreiz Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja) direktora Voldemāra Kalpiņa skapis, kuru direktore, neraugoties uz ekspertu atzinumu, atteicās apstiprināt uzņemšanai RMM krājumā, 9. martā ticis iekrauts auto un aizvests muzeja darbiniekiem nezināmā virzienā.

Neraugoties uz ekstrēmajiem apstākļiem, ko radījis Rīgas pils ugunsgrēks un rekonstrukcija, Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) ir vieta, kur valda diezgan klusa gaisotne. Kāda gan vajadzība trokšņot telpās, kur rātni, plauktos saliktas, glabājas Raiņa, Plūdoņa, Virzas un citu klasiķu atstātās relikvijas? Arī lasītavā ālēties nepiedien, tur, ja tiek iekšā, strādā nopietni cilvēki, un pat mobilā telefona vibrēšana nav labais stils. Savukārt izstāžu darbs rekonstrukcijas laikā ir apstājies. Tomēr šonedēļ šajā klusuma valstībā nogranda iespaidīgs sprādziens, kas neveiksmju vajātajam RMM, manuprāt, bija vajadzīgs kā piektais ritenis Karlsonam, kurš dzīvo uz jumta.

Otrdienas pēcpusdienā Kultūras ministrijas (KM) mājaslapā parādījās informācija, ka, «izvērtējot vairākas darbinieku un arodbiedrību sūdzības un konsultējoties ar Muzeju padomi, KM pieņēmusi lēmumu atbrīvot no amata Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) direktori Ilzi Knoku».

Mākslas kuratoru, Kīvikas Mākslas centra projektu vadītāju, bijušo Norvēģijas Nacionālā mākslas muzeja direktoru Sūni Nūrdgrēnu no Zviedrijas Purvīša balvas pretendentu izstādē Arsenālā izdevās satikt pirms atbildīgā žūrijas lēmuma, rūpīgi vērojot izliktos darbus. Izstādi vēl tikai iekārtoja, ne viss bija līdz galam izlikts, un skaidrs, ka tobrīd vēl neviens, žūrijas locekļus ieskaitot, nezināja, ka balvu šogad saņems mākslinieks Miķelis Fišers. Vienojāmies, ka runāsim par to, kā zviedru eksperts redz Purvīša balvas nominantu izstādi un kas varētu būt tas, uz ko mūsu lasītājiem izstādē būtu vērts pievērst uzmanību. Jāpiebilst, ka satikāmies pie Gintera Krumholca darba.

Aizvadīta vēl viena nedēļa, kas šķir mūs no pavasara, un arī tā cilvēcisko emociju ziņā bijusi bagāta ar dažādu nokrāsu sajūtām. Bieza migla un Rīgas centrā naktī nofilmētu meža cūku bars, pilsētā dzīvojot, ir diezgan liela eksotika un brīnums – kas liecina, ka esam ļoti dažādi. Vieni, betona džungļos mitinoties, aizvien vairāk attālinās no dabas, citiem meža cūkas joprojām ir ikdiena, turklāt ne vienmēr tā patīkamākā.

Nedēļas beigās, 1. martā, Valmieras Drāmas teātrī pirmizrāde būs Laura Gundara lugai Lattia.