Arno Jundze / Autori

Džeimss Patersons, Maikls Ledvidžs. Zoo.

Lorēna Veisbergere. Atriebība Pradas brunčos.

Margarita Grietēna. Polonēze ar prezidentu.

Jaunā valdība savā deklarācijā ir definējusi prioritātes kultūrā, atvēlot tai īpašu sadaļu. Tās pirmais punkts vēsta par to, ka valdība risinās radošo personu un organizāciju statusa jautājumu, izstrādājot īpašu likumu. Situācija ap likuma pieņemšanu tomēr ir pietiekami sarežģīta, jo tā ir pamatīgi ieilgusi. Neatkarīgā sarunājas ar Haraldu Matuli, Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretāru, kurš aizstāv Latvijas mākslinieku intereses debatēs ar politiķiem un Kultūras ministrijas ierēdņiem.

Sestdien Baha festivāla ietvaros brīnišķīga klavesīna un čella saruna mūzikā notiks Siguldas koncertzālē Baltais flīģelis. Tieši te baroka laikmeta un flamenko repertuārā satiksies seni draugi un domubiedri – klavesīniste Aina Kalnciema un Vācijā dzīvojošais čellists Ramons Jaffe. Pazīstamais mūziķis ir dzimis Rīgā, bet viņa vecākiem 1971. gadā izdevās emigrēt no bijušās PSRS, tomēr Rīga joprojām ir un paliek mākslinieka dzimtā pilsēta. Ramonu Jaffi izdevās sazvanīt Berlīnē, kad viņš posās braucienam uz Viļņu. Festivāla menedžments brīdināja, ka mākslinieks runā vāciski, angliski un krieviski, tomēr viņi aizmirsa pateikt, ka Ramons Jaffe lieliski zina arī latviešu valodu.

Tieši pirms gada, 21. novembrī, dienas lielāko daļu biju spiests nīkt Frankfurtes starptautiskajā lidostā, gaidot vakara lidmašīnu uz Rīgu. Vācu kompānijas Lufthansa bāzes lidostas uzgaidāmās zāles, atšķirībā no Rīgas lidostas, pasažieriem bez maksas piedāvā pasaules vadošo laikrakstu ķīpas un lielus televizoru ekrānus, kas 24 stundas diennaktī raida pasaules ziņas. Todien tā vien šķita, ka visa pārējā pasaule ārpus lidostas ir Latvija. Ik pa brīdim ierasto raidlaika ritmu pārtrauca speciālreportāžas no Rīgas, skrejošās teksta rindas to vien raidīja – Riga, Zolitude, tragedy in trade center Maxima. Šie vārdi, dažādās valodās drukāti, raudzījās pretī no laikrakstu pirmajām lappusēm. Cilvēki kā nu kurais. Kāds piestāja, palasīja, paskatījās. Kāds skrēja uz savu reisu. Bet sajūta bija reāli baisa un vienlaikus nereāla. Īpaši tad, kad tika citēts mūsu prezidents, kurš teica skarbos vārdus, ka notikušais ir smags noziegums un vainīgajiem būs jāatbild.

Šovakar Dailes teātra Kamerzālē ir pirmizrāde. Režisors Dmitrijs Petrenko iestudējis Justīnes Kļavas lugu Visas viņas grāmatas. Tā tapusi, balstoties uz vācu rakstnieka Bernharda Šlinka romāna motīviem. Par to, ko varam sagaidīt no izrādes, saruna ar Dmitriju Petrenko, kurš sekmīgi mainījis profesiju, atvadoties no televīzijas žurnālistikas un kļūstot par diplomētu teātra režisoru.

Ja ticam mediju ziņām, šonedēļ esot notikušas divas varenas lietas. Viena no tām milzīgs solis mūsu civilizācijas attīstībā – pirmoreiz vēsturē uz kādas komētas nolaidusies kosmiskā zonde. Diemžēl šo notikumu aizēnoja starpgalaktisks skandāls. Uz žurnāla Paper Magazine vāka parādījās Kimas Kardašjanas absolūti plikā un milzīgā pēcpuse, kas esot šokējusi visu pasauli. Kamēr jūs tagad palēnām atgūstaties no šoka, mēģināšu atgādināt par dažām mazāk svarīgām lietām, kas šajā nedēļā tā vai citādi saistītas ar kultūru.

Bez vismazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem šo varētu nosaukt par gada smieklīgāko grāmatu Latvijā. Nekas samelots te nav. Ritas Falkas Ziemas kartupeļu knēdeļi būs lieliska atslodze visiem tiem detektīvliteratūras faniem, kam apnikusi žanra svētsvinīgā nopietnība.

Raksturojot vienā teikumā, par ko ir šī filma, vistrāpīgāko atbildi sniedzis režisors Emilis Velivis – par to, kā prastās lietuviešu cūkas sniedz kārtīgu mācībstundu karaliskajiem britu kuiļiem.

Starptautisko Baha kamermūzikas festivālu šogad ar diviem koncertiem Siguldā (8. novembris) un Rīgā (10. novembris) ieskandēs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras mācībspēki Juris Kalnciems, Juris Žvikovs, Jānis Maļeckis, Sergejs Osokins, Ventis Zilberts. Abi koncerti būs veltīti šī gada jubilāram – Johana Sebastiana Baha dēlam komponistam Karlam Filipam Emanuelam Baham. Par viņa vietu izcilo komponistu zvaigznājā Neatkarīgās saruna ar profesoru Juri Kalnciemu.

Šonedēļ jaunā Saeima oficiāli sākusi darbu. Ja Francijā nesen skandālu izraisīja turienes kultūras ministre Flēra Pelerina, kas apgalvoja, ka pēdējo trīs gadu laikā nav izlasījusi nevienu grāmatu un nepārzinot arī jaunā Nobela prēmijas laureāta Patrika Modiano daiļradi, tad interesanti būtu uzzināt, kādi ir mūsu jauno tautas kalpu lasīšanas paradumi – ja viņiem šāds tikums/netikums vispār piemīt. Saistībā ar Saeimas pirmo sēdi daudz tiek spriests par deputāta Jura Viļuma latgaliešu valodā doto zvērestu. Man nav nekas pret latgaliešu valodu, tikai es ceru, ka latgalieši tiks galā arī ar to situāciju, kad aiz viena sparīga latgalieša muguras rociņas dažkārt priecīgi berzē divi Krievijas 5. kolonas aktīvisti, kuru plāns ir vienkāršs un saprotams – līdz ar latgaliešu valodu baltā zirgā uzcelt arī krievu valodu.

Baltijas teātra festivāla ietvaros ar vienu Makbeta izrādi Nacionālajā teātrī viesojās Eiropas režijas zvaigzne Luks Persevals – vadošais režisors Thalia Theater Hamburgā. Latvijas publikai viņš izrādīja speciāli Sanktpēterburgas festivālam Baltic House iestudētu darbu, kas tapa Krievijā pašā Ukrainas krīzes karstumā. Mūsu saruna notika vēlā vakarā tūlīt pēc Makbeta izrādes.

Šonedēļ sāksies tradicionālais Baha kamermūzikas festivāls. Tas notiek 14. reizi un jau sen kļuvis par rudens koncertdzīves neatņemamu sastāvdaļu – īstu baudījumu mūzikas gardēžiem.

Latviešu lasītājiem šī ir lielā iespēja pārliecināties, vai Man ir tavs telefons ir viennozīmīgi labākais no Sofijas Kinselas romāniem.

Tieši šāds apzīmējums – Šekspīra cienīgas kaislības – šonedēļ nāk prātā, vērojot jaunās Saeimas pēcvēlēšanu ķīviņus un tos pavadošo indīgo viedokļu apmaiņu. Droši vien te varētu pārlūkot visu Latvijas šaha spēles vēsturi, sākot no Rīgā dzimušā lielmeistara Ārona Ņimcoviča un beidzot ar pasaules čempionu Mihailu Tālu, tomēr fantastisko un noteikumos oficiāli atļauto rokādi Junkurs – Āboltiņa no šaha smalko teoriju pozīcijām nespētu paskaidrot pat leģendārais žurnāla Šahs galvenais redaktors Aivars Gipslis. Vairāk te prātā nāk spiedziens no literatūras klasikas – «Lielmeistaru sit!», bet jau otro piektdienu kultūras lapās piesaukt Ostapu Benderu laikam nebūtu smalkais tonis. Vai gluži otrādi – nekur tālu savā politiskajā kultūrā no Vasjuku šaha klubiņa prom neesam tikuši.

Apgāds Neputns laidis klajā latviešu vizuālās mākslas L’enfant terrible Kristiana Brektes katalogu. Melnā stilīgā papīrā ietērpts, tas melniem burtiem uz vāka vēsta lakoniski – Brekte.

JUMPRAVAS KONCERTŪRE Grupas Jumprava 30. jubilejas koncerttūre šosestdien, 25. oktobrī, turpināsies Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē. Koncerta sākums pulksten 14. Ja vēlaties dzirdēt veco labo Ziemeļmeitu vai Peldētāju, vai varbūt vēl kādu neaizmirstamu grupas hitu dzīvajā izpildījumā, biļetes meklējiet Biļešu paradīzē.

Dižajam kombinatoram pēc dažiem gadiem varēsim svinēt deviņdesmito jubileju, tomēr Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova romānu varoni Latvijas lasītāji mīl joprojām.

Tāpat kā daudzi man pazīstami ceļinieki, kas pēc Siksta kapelas fresku atjaunošanas pabijuši Vatikānā, arī es vēl tagad šausminos par cirku, ko piedzīvoju kapelas apmeklējuma laikā pērn pavasarī.

Evas Eglājas-Kristsones disertācija, kuras apkšvirsraksts ir Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti un tā būvēta uz dažādiem dokumentiem un liecībām.

Filmas Gone Girl fani tagad var vilkt ar pirkstu līdzi tās pirmavotam, sekojot tam, cik daudz izmaiņu salīdzinājumā ar pirmavotu Giliana Flinna ieviesusi šī kinodarba scenārijā.