Britu grāmatniecības prestižāko balvu – Bukeru – pagājušajā nedēļā saņēmis austrāliešu rakstnieks Ričards Flanagans. Tā viņam tika piešķirta par romānu The Narrow Road to the Deep North, ko izdevis apgāds Chatto&Windus.
Jo dziļāk oktobrī, jo dziļāk rudenī. Lietavu dēļ applūdusī Ogre atgādina par to, ka cilvēka iejaukšanās mātes dabas plānos parasti beidzas ar pašu cilvēku ciešanām. Kamēr uz Daugavas būs Rīgas HES, Urga, Norupe un citas Ogres upes pietekas laiku pa laikam applūdinās pilsētu, cel dambjus vai necel, bet vai nu kāds par nelaimē nonākušajiem cilvēkiem rūpēsies – galvenais mums taču ir valsts uzņēmuma peļņa, kaut gan šādā situācijā jau nu padalīties nāktos.
Kā jau katru gadu – galvenā un svarīgākā ziņa literatūras pasaulē nāk no Zviedrijas Karaliskās akadēmijas. To var salīdzināt ar uzvaru olimpiskajās spēlēs vai pasaules čempionātā. Turklāt, ja sporta veidu ir daudz, tad rakstniecībā zelta medaļu saņem tikai viens autors no visas pasaules. Šogad Nobela prēmijas laureāts literatūrā ir francūzis Patriks Modiano.
Lielbritānijā, kādā Rietumlondonas parkā, atrasts Latvijas pilsoņa Arņa Zaļkalna līķis. Viņš bija galvenais aizdomās turamais angļu pusaudzes Alises Grosas pazušanas lietā. Ja tā, tad var uzskatīt, ka šai drāmai ir pielikts punkts. Tiesa, daļēji. Jo nav precīzi noskaidrots nogalinātās meitenes nāves cēlonis. Pagaidām britu policija nav izteikusies arī par slepkavības motīviem.
Ko darīt nedēļas nogalē, kādiem kultūras vilinājumiem ļauties? Kurp doties vai varbūt labāk palikt mājās? Lemiet paši, jo kultūra ir pieejama arī, neizejot no mājas.
Saeimas vēlēšanu diena būs jau rīt, un tik depresīvu noskaņojumu kultūras cilvēku aprindās redzu pirmoreiz. «Pilnīga bezcerība», «nožēlojami», «pelēki», «sliktākā izvēle» – tie ir epiteti, kas sociālajos tīklos raksturo Saeimas priekšvēlēšanu kņadu. Kā tādā sēru saietā! Baidos, ka tā iespaidā kāds var arī nolemt – pie velna, es nepiedalos. Tas tomēr nebūs saprātīgs lēmums.
2010. gada rudenī izlasīju Marata Kalandarova romānu Vīza uz dzelmi par prāmja Estonia patiesajiem katastrofas apstākļiem. Tas vairāk gan atgādināja žurnālista izmeklēšanu, nevis daiļliteratūru, tāpēc mans pirmais iespaids pēc šoka un pārsteiguma bija – šis vīrs spēlējas ar sērkociņiem pulvera mucas tuvumā.
Gundegai Repšei šoruden klajā nākusi jauna grāmata. Tās nosaukums uz silti medaina fona melniem burtiem vēsta – Jauki ļaudis, pirmajā mirklī rosinot visdažādākās asociācijas. Tomēr uz tās vāka rakstniece mums ļoti konkrēti un tieši pasaka: «Šī grāmata ir mana atbilde miesas kultam, cilvēcības komercializācijai, egocentrisma triumfa strupceļiem, nemākulībai mīlēt un atmiņas zudumam, ka esam šajā dimensijā mirstīgi ļaudis. Tā ir arī atbilde vispārējai daiļvārdībai.» Par to arī saruna ar Neatkarīgo.
Viena no labākajām jauno laiku Dzejas dienu tradīcijām Klasisks dzejas vakars šogad norisināsies trīspadsmito reizi. Dzejas lasījums "Mūsu mātes un tēvi. Mēs. Latvija" notiks Mazajā ģildē pirmdien, 15. septembrī, pulksten 18.
Manuprāt, Juris Helds nekad nav tiecies būt latviešu dzejas redzamajā centrā, tomēr satikšanās ar viņa nedaudz vēsajām, bet reizēm arī tveicīgi naksnīgajām tekstu rindām allaž sagādā baudījumu.
Ja lielajām Itālijas pērlēm, kultūras šūpuļiem – Florencei, Romai vai Venēcijai – nav nekādas īpašas vajadzības veidot savu tūrisma tēlu ar klasiskās literatūras palīdzību, tad Verona, pilsēta, kurā risinājās Romeo un Džuljetas traģiskās mīlas kaislības, labprāt izmanto britu Viljamu Šekspīru sava tēla spodrināšanā.
Pagājušajā nedēļā vaļā vērts, viens no augusta otrās puses Latvijas grāmatnīcu jaunumiem ir Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes baznīcas un reliģiju vēstures profesora Valda Tēraudkalna pētījums Reliģijpētniecība: vēsture, metodes un teorijas.
Viens no vasaras grāmatu interesantākajiem piedāvājumiem ir Reičelas Džoisas romāns Harolda Fraja neticamais svētceļojums. To no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.