Arno Jundze / Autori

Eiropas Filmu akadēmija izziņojusi, ka šā gada Eiropas galveno kino balvu par mūžā ieguldījumu saņems spāņu aktrise Karmena Maura.

19. Starptautiskajā baleta festivālā Baleta zvaigznes Jūrmalā 4. augustā Dzintaru koncertzālē viesosies baleta izcilības no dažādām valstīm.

Tulkojusi Inga Bērziņa. Zvaigzne ABC

Trešdien Aleksandra Čaka muzejā tika atvērts dzejoļu krājums 100 dzejoļi Latvijai. Tas tapis kā dāvana Latvijai simtajā jubilejā.

Šodien, 20. jūlijā, Rīgā atklāj Starptautisko grafikas festivālu Printmaking In. Tajā astoņās izstādēs iepazīstinās ar pašmāju, Baltijas un Ziemeļvalstu mākslinieku daiļradi. Mākslas darbi demonstrēs gan dažādas grafikas tehnikas, gan pārkāps grafikas medija robežas.

Valmieras ūdenstornī (K. Valdemāra ielā 1) otrdien, 24. jūlijā, atklās mākslinieču Kristas Jūlijas Kreišmanes un Kristīnes ZemļickasBrālēnas izstādi Vērtības.

Jaunas ziņas pienākušas no Zviedrijas, un tās tā vai citādi saistītas ar Nobela prēmiju literatūrā.

Pārlūkojot vasaras romānu piedāvājumu, skatiens apstājās arī pie šā – Rebekas Džeimsas darba Sieviete spogulī.

Ar īpašu Latvijas simtgadei veltītu programmu no 24. līdz 28. jūlijam Dzintaru koncertzālē norisināsies ceturtais Jūrmalas festivāls.

Maija Pohodņeva un Modris Pelsis šovasar atver savu jau ceturto kopīgi rakstīto trilleri. Tajā darbojas divi varoņi, kuru karjeras līkloči no ierakumu pretējās puses saveduši tos kopā visnotaļ neiespējamā misijā. Viņi ir profesionāli algotņi, slepkavas, kuri atrodas savu darba devēju varā. Šajā trillerī faktu un postpadomju realitātes ir daudz vairāk, nekā mēs to varētu vēlēties. Lasot ir vietas, kurās asinis stingst dzīslās. Arī darbības vide ir reāla, detaļas precīzas. Tomēr, ja sadomāsiet atkārtot romānā attēlotās darbības – jūs gaidīs vilšanās. Autori nepārkāpj žanra nerakstīto likumu un nepasniedz gatavas receptes, kā novākt oponentu tā, lai policija nevienu nenoķertu. Noteikti noķers, jo raksta lietpratēji. Modrim Pelsim ir viņa pieredze no policijas laikiem, Maija Pohodņeva – pazīstama kriminālziņu žurnāliste. Kopā viņi darbojas jau sen un izbaudījuši arī to, ko nozīmē cīnīties par otra dzīvību brīdī, kad oficiālā medicīna plāta rokas.

Mūzas, kas atbild par grāmatu rakstīšanu un izdošanu, ir vēlējušās tā, ka šovasar neilgā laika posmā iznākušas vairākas vecmeistaru grāmatas, par kurām droši vien visai maz izpaudīsies kritiķi, tomēr, visticamāk, tās ar prieku lasīs daudzi viņu talanta cienītāji. Un kāpēc gan neizbaudīt to, ko mums dod dzīves gudri un daudz pieredzējuši prāti?

Svētki, lai cik skaisti tie būtu, agri vai vēlu paiet. Kādas atmiņas paliks pēc tam, kad emocijas būs norimušas un fotogrāfijas albumā sākušas izbalēt?

Šis ir viens no pēdējā laika notikumiem vizuālajā mākslā – pamatīgs pētījums par mākslinieku Georgu Šenbergu.

Kristīnes Želves filma Mērijas ceļojums ir skaudrs stāsts par sievieti, kas Otrā pasaules kara gados Vācijā izglāba Latvijas muzeju dārgumus un vērtīgākās kolekcijas. Dzimtenē viņai par to paldies neteica, labi vēl, ka cietumā neielika. Mērija Grīnberga bija viena no Grosvaldu dzimtas atvasēm, kas pilnībā izbaudīja padomju dzīves rūgtās mieles. Abas ar māti Mēriju Grīnbergu vecāko viņas visu mūžu mitinājās divās no sava dzīvokļa istabām. Pagultēs glabājās unikāla gleznu kolekcija, ko mūsdienās varētu apskaust jebkurš, bet viņām bieži nebija ko paēst, nemaz nerunājot par normālu apģērbu.

Otrdien, 19. jūnijā, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tika nosaukti Spēlmaņu nakts 2018 balvu pretendenti. Tie tika izvirzīti 16 kategorijās. Vairāk nekā 100 sezonas jauniestudējumus vērtēja un nominantus izvirzīja žūrija. Tajā darbojas teātra kritiķe un zinātniece, žūrijas priekšsēdētāja Edīte Tišheizere, teātra kritiķe Andra Rutkēviča, teātra kritiķe un zinātniece Ieva Rodiņa, teātra vēsturnieks Jānis Siliņš, dramaturgs un vēsturnieks Eduards Liniņš. Svinīgā apbalvošanas ceremonija notiks 23. novembra vakarā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Nepieciešamība iesākt šo tekstu manā galvā šoreiz virpina dažādās grāmatās salasītas frāzes no sērijas Karlsons lodā atkal. Tomēr ir tā, kā ir: atkal pavasaris, un atkal, sākot skatīties atvaļinājumu literatūras plauktā, kā viens no vilinošākajiem pretī raugās Noras Robertsas romāns, šoreiz Noķer mani, ja vari sējumiņš.

Tulkotāja profesija ir nepateicīga tajā ziņā, ka viņš allaž paliek ēnā. Lasītāju, lai kādā valodā lasītu grāmatu, interesē tika autors. Tulkotājs šķiet kā pašsaprotams starpnieks, kaut patiesībā tieši no viņa atkarīgs, vai autora radītais teksts tulkojumā kādu spēs aizraut tikpat ļoti, cik oriģinālā. Silvija Brice šajā ziņā ir izņēmums, jo erudīti latviešu lasītāji labi zina – ja grāmatu tulkojusi viņa, tad ir vērts tai pievērst uzmanību. Klasiķa Dzintara Soduma dzimšanas dienā Silvijai Bricei pelnīti tika pasniegta prestižā Dzintara Soduma balva literatūrā, jo viņas attiecības ar tekstu un valodu ir kaut kas īpašs.

Latviešiem, aizbraucot uz Londonu, pirmās reizes ar kultūras un izklaides programmu viss ir kārtībā. Skaistu vietu šajā pilsētā netrūkst. Tomēr ko iesākt tad, kad Lielais Bens apskatīts, Haidparka vāveres pabarotas un šopings Oksfordstrītā iemēģināts?

Rīt, 9. jūnijā, pulksten 14 Jāņa Akuratera muzejā Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, notiks Andreja Upīša komēdijas Atraitnes vīrs izrāde.

Lindas Oltes filmas Nora skatīšanās Lattelecom interaktīvās televīzijas arhīvā kļuva par ceļojumu pagātnē uz laikiem, kad melnbalto televizoru ekrānos tante Nora Bumbiere un onkulis Viktors Lapčenoks dziedāja dziesmu par dzeltenajām lapām, bet mēs, bērni, to skatījāmies kopā ar vecākiem.

Maija sākumā Rīgas pilī notika svinīgā ceremonija, kurā tika pasniegti mūsu valsts augstākie apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts. Teātra pētniece Ieva Struka tajā saņēma Atzinības krustu «par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kultūrā, latviešu literārā mantojuma izpētē un popularizēšanā». Viņas jaunākais veikums ir Gunāra Priedes Kopotu rakstu sastādīšana, tomēr Ievas labo darbu saraksts ir nenoliedzami plašāks: te ir gan grāmatas par izcilām Latvijas teātra personībām, gan pašas darbs teātrī, gan darbība kritikā un kultūras žurnālistikā, gan aktivitātes Radošo savienību padomē. Starp citu, 1. jūnijā Radošo savienību padome ar pasākumu Lielajā ģildē atzīmēs 30. gadadienu kopš vēsturiskā plēnuma 1988. gada vasarā, kad radošie pirmoreiz publiski vārdos ietērpa to, ko klusībā domāja daudzi: Latvija tika okupēta, tai jātop brīvai. Ieva Struka šajā pasākumā debatēs par Radošo savienību lomu mūsdienu sabiedrībā.

Šonedēļ Tallinā sācies literatūras festivāls HeadRead, tā galvenie notikumi gaidāmi nedēļas nogalē, tāpēc literatūras faniem Latvijā vēl iespējams ieplānot brīvdienas tā, lai satiktu kādu pazīstamu Eiropas rakstnieku.