Baiba Lulle / Autori

Pēdējā gada laikā bijušas daudzas sarunas par nepieciešamām reformām augstākajā izglītībā (AI), bijusi augstskolu rektoru vēstule par nepietiekamo studiju kvalitāti, ierosmes visas valsts augstskolas apvienot vienā lielā Latvijas universitātē, bijuši protesti, Valsts prezidenta sasaukta valdības ārkārtas sēde, ambiciozi pieteikts reformu plāns, kas valdībā pārtapis par pieticīgi vārgu pasākumu plānu 2010.–2012. gadam ar kosmētiskiem remontiņiem, mocības ap Augstākās izglītības likumu. Kas no tā visa iznācis un kādā stadijā atrodas reformas, Neatkarīgā vaicāja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam Jānim Vētram, Latvijas Universitātes rektoram Mārcim Auziņam un Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību prorektoram Arnim Mugurevičam.

Šodien sākas 10. Saeimas vēlēšanu sarakstu pieņemšana Centrālajā vēlēšanu komisijā, pie kuras namdurvīm droši vien garas rindas nebūs – partiju kārtas numuru izlozēs atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām, kur tos saņēma sarakstu iesniegšanas secībā.

Kā sēnes pēc lietus rodas politiķu solījumu analizēšanas projekti. Varētu teikt: "Ak, cik burvīgi! Pilsoniskā sabiedrība mostas, vēlētāji izglītojas!" – ja vien viss būtu tik tīri un vienkārši.

Lai gan ekonomikas ministrs ziņo, ka uz Šanhaju devies viņa deleģēts valsts pārstāvis, kurš pārbaudīs ar Latvijas paviljonu Expo izstādē saistīto dokumentāciju, pieliekot punktu Aerodium un LIAA domstarpībām par naudas pārskaitīšanu, izskatās, ka nekāds punkts LIAA vadītāja Andra Ozola un Aerodium valdes priekšsēdētāja Ivara Beitāna attiecībās tik drīz pielikts netiks.

Pasaules bankas (PB) eksperti Latvijā ierosinājuši pārtraukt no valsts budžeta finansēt sporta programmas un ietaupīt 14 miljonus latu gadā. Tie ir sporta skolu audzēkņi, treneri, augstu sasniegumu sports, olimpieši, dažāda līmeņa sacensības, arī Siguldas kamaniņu un bobsleja trase, Murjāņu Sporta ģimnāzija, virkne citu sporta bāžu. Jālikvidē nevajadzīgie tēriņi...

"Strādājam, lai vienotos ar Eiropas Savienību (ES) par vīzu atcelšanu starp Krieviju un Šengenas līguma valstīm," atrodoties Latvijā NATO Parlamentārās asamblejas ietvaros un tiekoties ar tautiešiem Rīgas komercģimnāzijā, atklāja Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins.

Valdības pašslavinājumiem par to, ka Latvija var kalpot citām valstīm par paraugu krīzes pārvarēšanai, pievienojies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Citu valstu vadītāji un finanšu ministri izsakot komplimentus "Latvijas Bankas prezidentam un finanšu ministram, Latvijas tautai", savukārt Grieķijas finanšu ministrs bildis: "Man jāpieņem lēmumi, un es negribu kļūdīties. Jūs esat veiksmes stāsts, un tāpēc gribu no jums mācīties," intervijā "Latvijas Avīzei" paudis V. Zatlers.

Ar neapbruņotu aci lūkojoties tālēs zilajās, šķita jau, ka politiskā, profesionālā atbildība ir sinonīms vārdam Jaunups, bet godīgums un atklātība – Jaunajam laikam (JL).

Ja laikā, kad Vaira Vīķe-Freiberga bija Valsts prezidente, viņa arī pastāvīgi bija valstī populārākā amatpersona, tad tagad viņai līdzīgu atbalstu izbauda valsts kontroliere Inguna Sudraba (68%) . Politiķu un valsts amatpersonu reitinga augšgalā otrais ir Ventspils mērs Aivars Lembergs (59,2%), kurš, kā zināms, līderpozīcijas tur arī vēlamāko premjeru aptaujā.

Latvijas iedzīvotāji pēc 10. Saeimas vēlēšanām vislabprātāk premjera krēslā redzētu Ventspils mēru Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij), pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (JL) un valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.

Par ilgo atrašanos pie varas un līdzatbildību par valsts problēmām Andris Šķēle (TP) un Ainārs Šlesers (LPP/LC) gatavi atminēties tikai pēc klausītāju aizrādījumiem, bet pamatā abi priekšvēlēšanu kampaņu būvē uz varas opozicionāru bāzes. Tas spilgti izpaudās arī piektdien notikušajā diskusijā ar Zemgales iedzīvotājiem Jelgavā (AŠ)2 reģionālo kampaņu ietvaros.

Ieilgušajā trūkstošo ministru meklēšanas un virzīšanas klaunādē esam nokļuvuši līdz uzveduma vidusdaļai. Trīs no četriem ministriem apstiprināti, palicis viens – tieslietu ministrs, kas pietaupīts izrādes kulminācijai.

Viens no augstas pievienotās vērtības produktiem, kura eksportu Latvija varētu nodrošināt ievērojami lielākā apjomā nekā pašlaik, ir augstākā izglītība. Diemžēl līdzšinējā šā produkta eksporta attīstības dinamika un citas politiķu prioritātes un mazvērtības kompleksi pagaidām nedod pamatu cerībām sasniegt Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam nosprausto mērķi 2030. gadā: 10% ārvalstu studentu īpatsvaru Latvijas augstskolās.

Process ar nesaskaitāmu vakanto ministru amatu pretendentu vārdu izkliegšanu un kandidātu izbrāķēšanu, ar mētāšanos viedokļos par ministru un ministriju nepieciešamību vispār izskatās nožēlojams. Tas izgaismo Latvijas politisko kultūru, partiju patiesās attiecības valdībā, kā arī valdības darba stilu: haotisku, bezprincipiālu, teatrālu, savtīgu.

Apvienotās jaunās Sociāldemokrātiskās partijas (SDP) Saskaņa pirmais kongress sestdien tika izmantots galvenokārt politikā jaunu seju eksponēšanai un dažu formalitāšu nokārtošanai.

Par Jāņa Maizīša neapstiprināšanu ģenerālprokurora amatā, Valda Dombrovska mazākumvaldības turpmāko darbu pēc Tautas partijas aiziešanas un LPP/LC atteikuma iekļauties valdībā, darāmo pirms vēlēšanām Neatkarīgās diskusija ar Saeimas frakciju vadītājiem: Dzintaru Zaķi (Jaunais laiks), Andri Bērziņu (LPP/LC) un Vinetu Muižnieci (Tautas partija).

Gaidīšanas svētki beidzot būs beigušies, un Šlesers&CO šodien teiks galavārdu par "sadarbības veidu" ar Valda Dombrovska valdību! Pēc Aināra Šlesera tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem lēmumu pieņems LPP/LC valde.

Jautājums par sešgadīgo bērnu izglītošanu pēdējā gada laikā viļāts kā karsts kartupelis: te valsts ar budžeta grozījumiem atņēma mērķdotāciju piecgadīgo, sešgadīgo bērnu apmācībai un atcēla arī šīs izglītības obligātumu, te pēc pāris mēnešiem atkal atgriezās pie vecās kārtības un sagrabināja arī naudiņu viņu apmācībai, tad izglītības ministre Tatjana Koķe it kā nejauši pasvieda ideju par to, ka bērni skolas gaitas varētu sākt nevis 7, bet jau 6 gadu vecumā.

Politika ir viena šarmanta padarīšana, kas spēj savaldzināt pat sīvākos pretiniekus. Tās tīklos nupat iekritušas Sorosa fonda ilggadējās aktīvistes.

Virkne valsts un pašvaldību uzņēmumu nespēj samierināties ar iepriekš noteiktajiem atalgojuma un prēmēšanas ierobežojumiem to darbiniekiem. Argumentējot ar sīvo konkurenci par to vērtīgajiem darbiniekiem, valdībā notiek lobiju cīņa par šo uzņēmumu darbinieku prēmijām 20% apmērā no atalgojuma fonda.

Neraugoties uz Latvijas Zemnieku savienības (LZS) iekšpartijisko rīvēšanos, kuras atskaņas publiskajā telpā uzpeldēja īsi pirms partijas kongresa, tas plūdu pārņemtajā Jelgavā sestdien noritēja bez skandāliem.

Ar sāpīgu, bet spraigu un skaistu zaudējumu Dinamo Rīga beidzis KHL sezonu, izstājoties izslēgšanas spēļu otrajā kārtā. Kluba vadības nospraustais mērķis – "tikt izslēgšanas spēlēs un tajās maksimāli labi nospēlēt" (Z. Priede, Neatkarīgā, 09.2009.) – izpildīts ar uzviju.