Bens Latkovskis / Autori

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce ir noslēdzis konsultācijas ar pašvaldību deputātiem par sabiedriskai apspriešanai izvirzīto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, teikts VARAM izplatītajā preses relīzē ar nosaukumu «J. Pūce konsultāciju laikā ATR apspriedis ar vairāk nekā tūkstoti pašvaldību pārstāvjiem».

Trešdien Stradiņa slimnīca saņēma telefona zvanu ar brīdinājumu, ka tur novietos spridzeklis. Pieaicinātie psihologi, izvērtējot sarunas ierakstu, atzinuši, ka draudi esot jāuztver kā pietiekami nopietni. Tāpēc pieņemts lēmums no slimnīcas evakuēt pacientus un darbiniekus. Vēlāk gan nekāds spridzeklis netika atrasts.

Viens no populārākajiem Latvijas videoblogeriem, kura uzņemtajiem sižetiem interneta vietnē Youtube gandrīz vienmēr ir vairāk par 100 000 skatījumu, ir motoblogeris ar segvārdu PilotZX6R. Braucot uz motocikla, viņš visu filmē ar pie ķiveres piestiprinātu videokameru un stāsta par dažādiem ar motocikliem un motobraukšanu saistītiem piedzīvojumiem. Bet ne tikai par to. Viņš stāsta arī par dzīvi dzimtajā Latvijā un Rīgā. Tā kā viņš savos sižetos runā krieviski, viņa skatījums iegūst īpašu nozīmi, jo viņa auditorija pārsvarā ir ārpus Latvijas dzīvojošie krievvalodīgie.

Krievijas spēka struktūras (tā saucamie siloviki) sestdien brutāli izdzenāja demonstrantus, kuri pulcējās pie Maskavas mērijas, lai protestētu pret to, ka ar acīmredzami sadomātiem ieganstiem Maskavas domes vēlēšanās netika reģistrēti varai nelojālie deputātu kandidāti. Dienas garumā tika aizturēti vairāk nekā tūkstoš cilvēku.

Lai gan valdība ir devusies atvaļinājumā, premjeram Krišjānim Kariņam nekāds atvaļinājums nesanāk. Otrdien Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcija bija aicinājusi premjeru pie sevis, lai spriestu par turpmāku sadarbību valdībā. Pirms sarunām JKP līderis Jānis Bordāns vēlējās ar premjeru parunāt zem četrām acīm Jutas Strīķes kabinetā, kurš aprīkots ar pretnoklausīšanās iekārtām. Šī sīkā detaļa uzskatāmi raksturo aizdomu un neuzticēšanās atmosfēru, kādā dzīvo JKP deputāti. Saruna, kurai premjers sākotnēji atvēlēja piecas minūtes, ievilkās gandrīz uz stundu. Visu šo laiku pārējie JKP biedri un premjera biroja darbinieki gaidīja aiz durvīm.

Tiklīdz izskan aicinājumi valstī palielināt minimālo algu, tā no dažādām pusēm skan – lietderīgāk būtu palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Vēlams, pielīdzinot to minimālajai algai. Doma, ka no minimālās algas nevajadzētu vēl maksāt ienākuma nodokli, šķiet pavisam loģiska. Vairākumā attīstīto valstu tāda kārtība jau sen kā pastāv. Kas traucē šādu kārtību ieviest arī pie mums?

Par Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju ar nelielu balsu vairākumu ievēlēta Ursula fon der Leiena. Viņa šajā amatā nomainījusi daudz aprunāto Žanu Klodu Junkeru. Varam būt droši, ka Leienai nebūs problēmu ar publisko tēlu kā Junkeram, kad nelabvēļi mēļoja par viņa aizraušanos ar grādīgajiem, un arī ar bučošanos sešdesmitgadīgā septiņu bērnu māmiņa diez vai kādam uzbāzīsies. Nav šaubu, ka Leienas darbības ārējās izpausmes būs piedienīgākas. Cits jautājums, vai šo darbību saturs būs pilnasinīgāks?

Ziniet, man nekas nebūtu pretī, ja jau šoruden Latvija sasniegtu Vācijas, Zviedrijas vai vēl labāk – Luksemburgas dzīves līmeni. Kā to panākt? Nu kāda starpība, kā? Galvenais, ka es tā gribu un daudzi citi arī. Vai tad ar to nepietiek?

Nupat vienā pasēdēšanā man sanāca neliela diskusija. Saruna sākās pavisam nevainīgi: par to, kā jūtas bērns, kad vecāki viņa klātbūtnē, pērkot vilciena biļeti, būtiski (par vairākiem gadiem) samazina bērna vecumu, lai varētu ietaupīt. Kāda jauna sieviete atcerējās, ka bērnībā viņai ļoti gājis pie sirds, kad vecāmamma tā darījusi. Taču tad sarunā iesaistījās kāda cita sieviete, kura šādu rīcību uzskatīja par pašsaprotamu un neslēpa, ka arī pati tā dara, savu rīcību pamatojot ar to, ka Latvijas dzelzceļa vadībā visi esot korumpanti un blēži, tāpēc viņus apmānīt ir svēta lieta. Uz manu biklo jautājumu, bet tad jau arī nodokļus var nemaksāt, atrunājoties ar to, ka valsts pārvaldes augšgalā sēž negodprātīgi cilvēki, sekoja nekavējošs – protams. Kāpēc gan maksāt tos milzīgos nodokļus, kuri tāpat aizejot, nezin kur?

Cīņa par Rīgas mēra amatu saasinās. Līdzās Gods kalpot Rīgai (GKR) izvirzītajam kandidātam Oļegam Burovam savu kandidātu izvirzījusi arī partija Latvijas attīstībai (LA) – Viesturu Zepu. Šonedēļ, kā norādīts partijas paziņojumā, LA mēra amata kandidāts Viesturs Zeps un frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Māris Mičerevskis uzsāks sarunas ar visām Rīgas domes (RD) opozīcijas frakcijām par atbalstu V. Zepam. Ievērojiet, sarunas tiks uzsāktas tikai ar opozīcijas frakcijām.

Nesen bija iespēja pabūt Eiropas zaļās galvaspilsētas balvas pasniegšanas ceremonijā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Pasākuma laikā dažādu pasaules valstu žurnālisti tika iepazīstināti ar Norvēģijas sasniegumiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā, dabai kaitīgo izmešu samazināšanā un Parīzes vienošanās (par klimata izmaiņu novēršanu) saistību izpildē.

Daudzu rīdzinieku sašutumu izraisīja slepenā, pa nakti veiktā puķu podu aizvākšana no Krišjāņa Barona ielas malām. Tā, bez šaubām, bija Rīgas domes kārtējā sabiedrisko attiecību katastrofa, jo netika kaut cik jēdzīgi izskaidrots, kāpēc tas tiek darīts. Lai kā arī būtu, kārtējā podu gāšanas (aizvākšanas) lieta ir sekas pilnīgam Rīgas attīstības stratēģijas trūkumam. Kad nav skaidrs, kādā virzienā ejam, kad vienu dienu dara tā, bet otru šitā, tad agri vai vēlu sākas sajukums, kas apkārtējos izraisa pamatotu aizkaitinājumu.

No 1. jūlija Igaunijā par 25% samazināsies akcīze alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tas nozīmē, ka tie mūsu kaimiņvalstī kļūs lētāki. Šī ziņa radījusi lielu satraukumu mūsu alkohola ražotājos, tirgotājos un pierobežas iedzīvotājos.

Ikvienā sabiedrībā ir laimīgāki un mazāk laimīgi cilvēki. Katrā valstī šo cilvēku proporcija ir atšķirīga. Uz jautājumu – vai valstij jādomā, kā palielināt laimīgu cilvēku skaitu sabiedrībā, atbilde pie mums parasti ir visai atturīga, ar noslieci – valstij vairāk jādomā, kā radīt apstākļus, lai cilvēki paši spētu realizēties un tādējādi kļūt laimīgāki. Citiem vārdiem, katrs pats savas laimes kalējs, un valstij galvenais – netraucēt.

Krievijas valsts svētki – 12. jūnijs, Krievijas diena – šogad tiek atzīmēti īpašos apstākļos. Pagājušo ceturtdien policija arestēja un apsūdzēja narkotisko vielu realizācijā izcilāko Krievijas izmeklējošo žurnālistu Ivanu Golunovu.

Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dzīlēs tapis plāns, kurš paredz līdz 2027. gadam Rīgā, Liepājā un Rēzeknē nomainīt malkas krāsnis un kamīnus uz videi draudzīgākām apkures iekārtām. Faktiski tiek piedāvāts likvidēt krāsns apkuri trijās Latvijas pilsētās mazāk nekā desmit gadu laikā.

Hamletiskais – būt vai nebūt – jautājums šobrīd ir aktuāls kā vēl nekad. Runa, protams, ir par ārkārtas vēlēšanām Rīgā. Vakar Jānis Domburs bija saaicinājis pie sevis uz DelfiTV visu Rīgas domes (RD) frakciju vadītājus, kuri izteica savu redzējumu par iespējamo notikumu attīstību. Izkristalizējas trīs galvenās pozīcijas. Vienotība (4 balsis), NA (6) un JKP (9) ir par ārkārtas vēlēšanām. Latvijas attīstībai (8) un Neatkarīgo deputātu frakcija (NDF; 4) ir gatavi sadarboties jebkurā salikumā, taču pie cita Rīgas mēra. Dainis Turlais ir viņu «sarkanā līnija». Saskaņa (16) un GKR (12+1) joprojām aizstāv Turlo un plāno veidot mazākuma koalīciju, kura situatīvi nodrošinātu sev vairākumu katrā atsevišķā gadījumā.

Četru no Saskaņas izslēgto Rīgas domes (RD) deputātu demaršs, nepakļaujoties partijas vadības stūrētajai «balsošanas mašīnai», ir it kā grūti izskaidrojams. Īpaši tas attiecas uz pašreizējo vicemēru Vadimu Baraņņiku, kurš turklāt ir arī Rīgas brīvostas valdes loceklis un Rīgas satiksmes, kā arī citu Rīgas uzņēmumu kapitāldaļu turētājs. Politiskais amatu sadalījums pēc Ušakova katapultēšanās uz Briseli pašam Baraņņikam nedeva nekādas iespējas pakāpties kaut kur vēl augstāk.

Šodien 100 Latvijas pilsoņu vēlēs Latvijas Valsts prezidentu. Diemžēl šīs vēlēšanas par vēlēšanām var dēvēt vien nosacīti. Nav runa pat par to, ka tajās piedalīsies ārkārtīgi niecīga tautas daļa. Galu galā šie simt pilsoņi ir Saeimas deputāti un tātad mūsu priekšstāvji. Zināmā mērā – starpnieki, kuriem saskaņā ar mūsu valsts Satversmi esam uzticējuši šo atbildīgo darbu – Valsts prezidenta ievēlēšanu, tāpēc ievēlētā prezidenta leģitimitāti ne mirkli neapšaubu. Runa ir par ko citu.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu galvenā intriga bija – vai vecās «tradicionālās» partijas saglabās vairākumu un līdz ar to vai dažādi eiroskeptiskie, par populistiskiem dēvētie politiskie spēki (pārsvarā galēji labēji noskaņoti) iegūs pietiekami lielu mandātu skaitu, lai būtiski mainītu līdzšinējo ES politisko kursu.

Nedēļas nogalē notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Labais tonis liek aicināt visus piedalīties šajās vēlēšanās, jo tās taču, kā vienmēr, ir «vēsturiskas» un tajās «izšķiras» mūsu kopējais liktenis. Šoreiz publiski izteikt šīs dramatiskās frāzes ir tikpat patiesi kā sociālajos tīklos pasteigties paust savu sajūsmu par neaizmirstamo dziedātājas Madonnas priekšnesumu Eirovīzijas noslēguma koncertā, kurš esot aizēnojis visu pārējo mākslinieku necilo sniegumu, lai gan patiesībā Madonna, pēc vispārējā atzinuma, nodziedāja neraksturīgi vāji un arī priekšnesums bija pasākuma raksturam neatbilstošs.

Jāsaka, kā ir. Neslēpjoties. Administratīvi teritoriālā reforma, kuru pieteikusi Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar valdošās koalīcijas atbalstu, ir nobriedusi un bauda lielas sabiedrības daļas atbalstu. Protams, var runāt par detaļām un par to, kas ar ko apvienosies, bet idejiskā līmenī ir gandrīz vai panākts konsenss par to, ka pašvaldību Latvijā ir par daudz un to skaits ir jākonsolidē.