Deputātu iecienītā skārda bundžu rībināšana

© F64 Photo Agency

Šorīt desmitos sasaukta Uhaņas koronavīrusa tēmai veltīta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, uz kuru uzaicināti visi atbildīgie dienesti. Sēdi sasaucis šīs komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Jaunais koronavīruss ir izraisījis pasaulē zināmas bažas, un arī mūsu valsts veselības aprūpes dienesti uz šo situāciju ir spiesti reaģēt. Gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, gan arī RAKUS galvenā infektoloģe Ludmila Vīksna apliecinājusi, ka ir izstrādāti ārkārtas pasākumu plāni gadījumā, ja Latvijā atklātos kāds inficētais. Dienesti strādā. Ja tomēr rastos nepieciešamība koordinēt dažādu resoru darbu iespējamās epidēmijas novēršanai, tad loģiski būtu, ka uz ārkārtas sēdi pulcētos Ministru kabinets. Taču kāda jēga visā šajā rutīnas darbā jaukties Saeimai, kas ir likumdošanas, nevis izpildvaras iestāde? Saeima atbild par likumiem, nevis par to, kā strādā dienesti.

Varbūt ir nepieciešams izdarīt kādus grozījumus likumos, lai palīdzētu veselības aprūpes dienestiem? Sēdes sasaukuma pamatojumā nekas tāds netiek minēts. Tad kāpēc šī sēde? Tā vien izskatās, ka tiek raustīti visi dienesti, lai Skride 1) varētu pazīmēties televīzijas kameru priekšā kā Latvijas iedzīvotāju galvenais veselības aizgādnis, un 2) nodemonstrētu, kurš te priekšnieks, pie kura «visiem dienestiem» jāsteidz «atskaitīties».

Deputāta centieni rotāties pāva spalvām ir saprotami, bet diemžēl par vēlu, Skrides kungs. Jūs savu iespēju jau palaidāt garām. Jums bija iespējas nodemonstrēt rūpes par iedzīvotāju veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu tad, kad bija jāizdara izvēle, kurā pusē nostāties - medicīnas darbinieku un likumības pusē vai arī nelikumības pusē, atbalstot valdošās koalīcijas uzstājīgo vēlmi pārkāpt likumu un nedot veselības aprūpei to finansējumu, par kuru pati Saeima bija nobalsojusi. Tajā skaitā arī jūs - deputāt Andri Skride. Tagad, kā saka klasiķi, par vēlu dzert boržomi. Jūs sevi jau esat ieskaitījis ārstiem pretējās puses nometnē.

Taču abstrahēsimies no pagājušā. Skride komisijas sēdi sasaucis, jo bīstamais vīruss strauji turpinot izplatīties pasaulē. Vai tiešām? Eiropā līdz pirmdienas pusdienlaikam, pēc aģentūras Reuters ziņām, bija konstatēti trīs saslimšanas gadījumi (Francijā). Visi šie pacienti atrodas absolūtā karantīnā. Taču arī pati slimība ne tuvu nav tik bīstama, kā, teiksim, inficējoties ar Ebolas vīrusu. Mirstība nav pārāk augsta (81 mirušais uz 2800 saslimušo, 3%), un, līdzīgi kā gripas gadījumā, mirušie pārsvarā ir gados veci cilvēki ar citām hroniskām slimībām. Ārpus Ķīnas nav konstatēts neviens letāls gadījums. Ja neesat pēdējo divu nedēļu laikā bijis Ķīnā, Hubejas provincē, vai arī tieši kontaktējušies ar cilvēku, kurš tur bijis, tad uz notiekošo varat raudzīties visnotaļ mierīgi. Arī Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis pārliecinoši saka: «Latvijā jābaidās nav! Ja kāds ir atbraucis no Ķīnas un viņam ir [paaugstināta] temperatūra un klepus, to nevajag atstāt bez uzmanības. Bet milzīgam uztraukumam nav iemesla.»

Atbildīgie dienesti un kompetenti speciālisti aicina nepakļauties panikai, kamēr deputāts rīkojas pilnīgi pretēji. It kā jau varētu atbalstīt šo paaugstinātas trauksmes uzturēšanu, pēc principa - sargi sevi pats, un Dievs tevi sargās. Par to šaubu nav. Taču konkrētajā gadījumā šīs aktivitātes ir maz saistītas ar reālu infekcijas risku ierobežošanu, bet daudz vairāk ar skārda bundžu rībināšanu. Tas diemžēl sasaucas ar pasaulē valdošo tendenci, kad arvien mazāka uzmanība tiek pievērsta reālām lietām, bet neproporcionāli liela dažādiem fantomiem, kuri tiek uzdoti par reālām problēmām.

Labs piemērs ir klimata izmaiņu histērija. Tiek zīmētas apokaliptiskas ainas, lai gan skaidrojumi, no kā īsti jābaidās, pat ja tiešām turpmāko simt gadu laikā klimats kļūtu pāris grādus siltāks, ir ļoti nekonkrēti un izplūduši. Jebkurā gadījumā tā nebūtu nekāda kodolkatastrofa, kas patiešām būtu īsts un acumirklī sajūtams apdraudējums visai cilvēcei, bet par kuru, neskatoties uz to, ka tās varbūtība ir lielāka un iespējamās sekas nesalīdzināmi graujošākas, runā daudz mazāk. Līdzīgi arī šajā gadījumā. Skride taisa publisku teātri, izmantojot aktuālo Ķīnas vīrusa tēmu, lai gan būtiskas veselības aprūpes problēmas mums tepat uz vietas tiek risinātas gaužām lēni.

Svarīgākais