Ilze Šteinfelde / Autori

Ar uzņēmumu un valsts atbalstu sarūpētās vairāk nekā 5000 viedierīces jau ir gatavas ceļam pie skolēniem. Primāri var pretendēt tās skolas, kuras piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aptaujā. Ministrija pieļauj, ka skolēnu, kuriem mājās nav ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu, ir vairāk nekā šobrīd sarūpēto viedierīču.

Šogad gaidāma pirmo Lidl veiklu atvēršana, un maijā durvis jāver Rimi lielveikalam Aleja, kas ir uzbūvēts bijušās Rīgas robotu rūpnīcas vietā. Neatkarīgās aptaujātie tirgotāji koronavīrusa dēļ pagaidām nav mainījuši atvēršanas plānus.

Portugāles galvaspilsētā Lisabonā man izdevās pabūt pāris dienas pagājušā gada oktobrī – krietnu laiku pirms pasauli sāka plosīt koronavīruss. Šobrīd Portugāle Covid-19 izplatības dēļ ir pilnībā slēgusi sauszemes robežu ar Spāniju. Lisabonas lidosta gan pagaidām vēl darbojas.

Neskatoties uz pārtikas preču iegādes ažiotāžu, pagaidām veikalos pārtikas preču netrūkst, un, ja kāds produkts tiek izpirkts, to papildina ar jauniem krājumiem vai arī ir iespēja nopirkt alternatīvu. Tomēr, turpinoties problēmām ar izejvielu vai preču piegādēm no citām valstīm, iespējama situācija, ka veikalos uz laiku vairs nav pieejams kāds konkrēts produkts.

Koronavīrusa dēļ daudzi uzņēmumi ir spiesti sašaurināties, jo katastrofāli krities pieprasījums pēc to sniegtajiem pakalpojumiem vai arī vispār nav iespējams veikt nekādu uzņēmējdarbību Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ. Pieci uzņēmumi Nodarbinātības valsts aģentūrā līdz vakardienas pēcpusdienai jau bija iesnieguši pieteikumu par kolektīvo atlaišanu, kas nozīmē, ka darbinieki tiek atlaisti masveidā, nevis pa vienam vai diviem.

Krīzē nonākušo uzņēmēju galveno prasību – nodrošināt darba nespējas lapu 100 procentu apmaksu no valsts budžeta – valdība ir apņēmusies īstenot, tāpat kā virkni citu atbalsta pasākumu, par kuriem valdība lems nākamajā valdības sēdē ceturtdien. Pirmie palīdzību saņems krīzē visvairāk cietušo nozaru uzņēmumi.

Krīzē nonākušo uzņēmēju galveno prasību – nodrošināt darba nespējas lapu 100 procentu apmaksu no valsts budžeta – valdība ir apņēmusies īstenot, tāpat kā virkni citu atbalsta pasākumu, par kuriem valdība lems nākamajā valdības sēdē ceturtdien. Pirmie palīdzību saņems krīzē visvairāk cietušo nozaru uzņēmumi.

Pēc pagājušajā gadā pārdzīvotā šoka, kad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, daļa iedzīvotāju izrādījās palikuši valstij parādā, daudzi strādājošie lūdza savam darba devējam algas aprēķinā nepiemērot neapliekamo minimumu, lai nepaliktu valstij parādā. Rezultātā šogad, pirmajās 12 dienās, kopš var iesniegt gada ienākumu deklarācijas, parādnieku skaits ir mazāks nekā pērn tādā pašā laika posmā. Tiesa, vidējā parāda summa gan ir augstāka.

Saistībā ar jaunā koronavīrusa Covid-19 izplatību Latvijā slimnīcas strādā paaugstinātas gatavības režīmā. Lai šādā situācijā atslogotu mediķus, Valsts operatīvā medicīniskā komisija pieņēmusi lēmumu samazināt atsevišķu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu apjomu. Tās var būt plānveida operācijas vai izmeklējumi.

Lai gan auzu pārslu putra bieži tiek ēsta brokastīs, zinātnieku pētījumi liecina, ka tā drīzāk ir piemērota vakariņām, jo tā organismam palīdz sagatavoties miegam, jo īpaši kombinācijā ar banāniem, pienu un magonēm.

Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Tiesa, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo, piemēram, 2015. gadā šādas grūtības bija teju pusei Latvijas mājsaimniecību.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, saskaņā ar Tieslietu ministrijas pausto, paredz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu primārajam mājoklim. Tajā pašā laikā, lai kompensētu šo ieņēmumu kritumu, NĪN būtiski pieaugs ēkām un juridisko personu īpašumā esošiem īpašumiem. Šo izmaiņu rezultātā daļai pašvaldību ievērojami pieaugs ieņēmumi no NĪN, bet daļai – būtiski samazināsies.

Pirmo reizi AS Sadales tīkls darbības laikā uzņēmumam ir izdevies samazināt sadales sistēmas pakalpojumu tarifus visiem klientiem. Tie stājās spēkā 1. janvārī un attiecas gan uz mājsaimniecībām, gan arī uz lielajiem, energoietilpīgajiem uzņēmumiem Latvijā. Tas sekmēs Latvijas ekonomisko attīstību un, iespējams, mudinās jaunas ražotnes veidot tieši Latvijā.

Latvijā iegūtā saules enerģija energoefektivitātes ziņā neatpaliek no Vācijas, kur saules paneļi ir ļoti izplatīti. Turklāt līdz ar likuma izmaiņām tiek atvieglota saules paneļu uzstādīšanas kārtība Latvijā un saīsinās to atmaksāšanās laiks, intervijā Neatkarīgajai atklāj AS Latvenergo pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Lielākā daļa strādājošo jeb 83 procenti Latvijas iedzīvotāju pusdienojot cenšas iekļauties piecos eiro. Lai samazinātu ēdienreizes izmaksas, gandrīz puse uz darbu ņem līdzi mājās sagatavotu ēdienu. Savukārt svētku reizē lielākā daļa iedzīvotāju par maltīti ir gatavi tērēt no 10 līdz 15 eiro.

Ārlietu ministrijas (ĀM) ieskatā, ceļotājiem pašiem ir jāpieņem atbildīgs lēmums, vai apmeklēt koronavīrusa skartās valstis. Diemžēl ceļojuma atcelšana lielākoties ir uz pašu ceļotāju rēķina, jo tikai retais apdrošinātājs šādā gadījumā segs zaudējumus.

Neparastas un gardas! Tāds ir šis dateļu našķis, ar ko sevi palutināt pavasarī.

Lai gan Latvijai vismaz tuvākajā nākotnē nedraud karantīna, daudzi pircēji drošības pēc apgādājas ar ilgstoši uzglabājamiem pārtikas produktiem. Nespējot tik ātri aizvietot izpirktos produktus, atsevišķos veikalos redzami pilnīgi tukši plaukti. Neatkarīgās aptaujātie tirgotāji atzīst – iedzīvotāji tiešām ir sākuši veidot pārtikas rezerves.

Zviedrijas princeses kūkas recepte pirmo reizi parādījusies 1848. gada pāvārgrāmatā, ko izdeva Dženija Akerstrone – Vesterjētlandes hercoga prinča Kārļa trīs meitu skolotāja.

Vizuāli iespaidīgi, taču ļoti viegli pagatavojami - tādi ir šie cepumi, kas iepriecinās ikvienu kāruminieku, pieškirot "odziņu" arī, piemēram, svētku galda noformējumam.

Latvija šobrīd ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā vismaz daļai pārtikas produktu tiek piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, proti, Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem tā ir 5%. Diskutējot par valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm nākamajiem pieciem gadiem, tiek spriests par samazinātā PVN piemērošanu arī gaļai, svaigām zivīm, maizei, graudaugu izstrādājumiem, pienam, sieram, biezpienam, krējumam un olām, kā to paredz valdības deklarācija.

Par atalgojuma kāpumu nākotnē eksperti ir visai bažīgi – algu pieauguma tempu Latvijā var samazināt pasauli plosošais koronavīruss. Par algu kāpuma apstāšanos visvairāk būtu jāuztraucas Latgalē strādājošajiem, jo šajā reģionā joprojām ir viszemākā vidējā alga valstī un pērn tā par 38 procentiem atpalika no vidējās algas Rīgā.