Ilze Šteinfelde / Autori

Lai gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi pirmajā ceturksnī par 14,3 miljoniem eiro apsteidza plānoto, taču jau marta beigās arī nodokļu ieņēmumos bija jūtama Covid-19 ēna. Nodokļu ieņēmumi vairs nepildījās, kā cerēts, bet nodokļu parādu apjoms palielinājās par 25 miljoniem eiro un aprīļa sākumā sasniedza jau 629 miljonus eiro.

Covid-19 krīze tautsaimniecību apgriezusi ar kājām gaisā – nozares, kas vēl pirms gada bija pelnošas un prestižas, piemēram, izklaides industrija, tūrisma bizness, šobrīd ir spiestas pilnībā pārtraukt darbību un vai nu lūgt valstij dīkstāves pabalstu, vai atlaist darbiniekus. Savukārt mazumtirgotāji, kuri gadiem cīnījās ar darbinieku trūkumu, šobrīd jūt rekordlielu interesi no darba ņēmējiem par iespēju strādāt tirdzniecībā.

Darbs no mājām un sociālā distancēšanās tradicionālajā darba laikā kāpinājusi interneta patēriņu, jo īpaši rīta stundās, kad tas ir pieaudzis pat vairāk nekā pusotras reizes. Arī vakaros, kas vienmēr ir bijis aktīvs interneta patēriņa laiks, datu apjoms palielinājies vēl par 10 procentiem, liecina Latvijas tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma Tet dati. Neskatoties uz tik lielu tīkla noslodzi, Tet tīkla darbība ir stabila un nepatraukta, ļaujot skolēniem mācīties un uzņēmumiem strādāt attālināti. Tas ir iespējams, pateicoties tam, ka Tet nodrošina internetu caur vadu un ieguldījumi tīkla kapacitātes stiprināšanā ir bijuši pārdomāti un laikus realizēti.

Tautas kalpiem martā izmaksātais atalgojums liecina, ka to ienākumi nav mazinājušies. 13. Saeimas 13 deputātu atalgojumā uz rokas martā saņēma vairāk nekā 3000 eiro. Lielākajai daļai deputātu ikmēneša ienākumi par darbu Saeimā svārstās no 2000 līdz 3000 eiro. Iepriekšējā krīzē, kas valsti skāra pirms 12 gadiem, Saeimas deputāti draudzīgi nobalsoja par sava atalgojuma samazināšanu, kas viņu ienākumus padarīja par aptuveni piektdaļu plānākus.

Maizi var izcept arī no ķirbjiem un sūkalām. Protams, bez miltiem un rauga neiztikt, bet tieši ķirbis un sūkalas dod skaisto krāsu un patīkamo tekstūru.

No 4 miljardiem eiro, kas teorētiski ir pieejami Covid-19 izplatības mazināšanai un tautsaimniecības atbalstam, līdz šim ir sadalīti jau aptuveni 339 miljoni eiro. Par šo naudu iegādāti ventilējamie aparāti un aizsardzības līdzekļi slimnīcām, nopirktas viedierīces skolēniem. Taču šie izdevumi ir daudzkārt mazāki nekā tēriņi tautsaimniecības uzturēšanai pie dzīvības.

Līdz šim Latvijā Covid-19 ir reģistrēts 63 pašvaldībās – lielākoties Pierīgā, savukārt pats lielākais Covid-19 gadījumu skaits ir tieši Rīgā –357  (dati līdz 13. aprīlim). Tiesa, ja saslimušo cilvēku skaitu attiecina uz kopējo iedzīvotāju skaitu, tad Rīga nebūt nav pati "inficētākā" pašvaldība.

Arī Lieldienās bija un joprojām ir spēkā sociālā distancēšanās. Tirgotāji no savas puses ir ieviesuši dažādus piesardzības pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, un cer, ka arī pircēji būs atbildīgi.

Kopš marta vidus Latvijā tiek veikts pārtikas preču cenu monitorings, lai krīzes ietekmē nepieļautu cenu kāpumu. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka pārtikas cenas martā, salīdzinot ar februāri, ir nedaudz pieaugušas. Tiesa, griķi sadārdzinājušies vien par trim centiem kilogramā, bet citroni martā pat bijuši lētāki nekā februārī.

Valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents un 13 ministri – ik mēnesi papildus algai saņem apmēram 1000 eiro reprezentācijas izdevumiem, par kuru izmantošanu nav jāatskaitās. Kaut arī šobrīd ārkārtas situācijas laikā tikpat kā nenotiek nekādi reprezentācijas pasākumi, amatpersonas no šīm piemaksām pagaidām atteikties negrasās.

Pārtikas nozare ir viena no retajām nozarēm, kas šajā krīzē bez darba nepaliks, jo pārtika ir bijusi, ir un būs nepieciešama visos laikos un jebkuros apstākļos. Tomēr piena nozarē strādājošie ir nobažījušies, ka krīze skars arī šo uzņēmējdarbību. Redzot, kas notiek pasaulē, nevienam nerodas jautājumi par to, ir vai nav krīze. Vienīgais jautājums, cik dziļa un smaga tā būs! Lauksaimnieki uzskata, ka krīzi pārvarēt palīdzētu tirdzniecības uzcenojuma un pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazināšana piena produktiem, kas palielinātu vietējo patēriņu.

Neskatoties uz Covid-19 izraisīto krīzi, dzīve Latvijā turpinās – joprojām dzimst bērni, iemīlējušies mij gredzenus, kādam aprit apaļa jubileja. Šādā reizē neiztikt bez dāvanas. Vieni izvēlas sveikt virtuāli, apsveikšanu klātienē atliekot uz vēlāku laiku, otri iegādājas dāvanu kartes ar cerību, ka reiz taču krīze beigsies un tad to varēs izmantot, citi sarūpē dāvanu karti solārija apmeklēšanai saviem tuviniekiem, domājot, ka solārijs pasargās no inficēšanās ar koronavīrusu.

Kopš Latvijā izsludināta ārkārtas situācija, Rīgas centrāltirgū pārdevēju un pircēju palicis mazāk. Tāpat strauji kritusies mobilā aktivitāte Rīgas lidostā un visos lielākajos galvaspilsētas tirdzniecības centros, kā arī Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Dailes teātrī un citās centrālajās vietās. Savukārt būtiski pieaugusi cilvēku aktivitāte Pierīgas un citu pilsētu dzīvojamajos rajonos, piemēram, Langstiņos, Mārupē, Carnikavā, Mellužos, Lapmežciemā, Ogrē, Siguldā, Jūrmalā, liecina mobilo sakaru aktivitātes pētījums.

Lielākā daļa attālinātā mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamo viedierīču, ko ir sagādājusi valsts un uzņēmumi, ir nogādātas līdz pašvaldībām, kas mobilos telefonus un planšetdatorus dala pa skolām. Teju puse no visām sagādātajām viedierīcēm ir paredzēta Rīgas skolām. Tajā pašā laikā 15 Latvijas novados līdz šim nav nonākusi neviena no šīm ierīcēm.

Banku piedāvātās kredītbrīvdienas nenozīmē, ka par kredīta atmaksu uz kādu laiku var vispār aizmirst. Kredītbrīvdienu laikā banka neprasa pamatsummas atmaksu, taču kredītņēmējam joprojām ir jāturpina maksāt kredītprocentus. Līdz ar to kredīts galu galā izmaksās dārgāk nekā tad, ja šādas brīvdienas netiktu izmantotas, vai arī pēc brīvdienu beigām jārēķinās ar lielākiem maksājumiem. Tomēr daudziem kredītņēmējiem šobrīd nav citas izejas, kā izmantot šo iespēju. Covid-19 līdz šim sagādājis problēmas ar kredīta atmaksu vismaz 3300 kredītņēmējiem no trim lielākajām bankām Latvijā.

Valsts ieņēmumu dienests līdz vakardienai dīkstāves pabalstus bija izmaksājis 329 uzņēmumiem – gan maziem krīzes skartiem komersantiem, gan arī miljonus pelnošiem.

Pretēji bažām par iespējamo pārtikas produktu cenu sadārdzinājumu Covid-19 pandēmijas dēļ, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe prognozē, ka pārtikas cenas varētu pat samazināties. Iedzīvotāju pirktspējas krituma dēļ lielāks pieprasījums nākotnē varētu būt pēc lētākajiem piena produktu izstrādājumiem, tas ir, tādiem, kas ir ražoti no augu taukiem.

Omleti katrs var bagātināt kā vēlas, desas vietā izmantot no iepriekšējās ēdienreizes pāri palikušu vārītu vai ceptu gaļu. Tāpat var gatvot omleti ar dārzeņiem, piemēram, zaļajiem zirnīšiem. Maizes groziņus vēlams cept vidēji karstā cepeškrāsnī. Ja temperatūra būs par augstu, tad var gadīties, ka maizes maliņas sāks svilt, bet omlete viducī vēl nebūs izcepusies.

Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 izmainīs mazumtirdzniecību ne tikai uz pāris mēnešiem, bet, visticamāk, arī ilgtermiņā. Kādam šīs pārmaiņas būs sāpīgas, kāds cits atklās jaunas biznesa iespējas. Skaidrs ir viens – mazumtirdzniecība, tāpat kā visa ekonomika, ir uz pārmaiņu sliekšņa, uzsver Neatkarīgās aptaujātie eksperti.

Vīrusa skartajās valstīs interneta patēriņš pēdējās četrās nedēļās ir audzis par 20 līdz 40 procentiem, liecina tīkla infrastruktūras ražotāja Nokia dati. Savukārt Latvijā kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas ir būtiski pieaugusi ne tikai datu pārraide, bet arī zvanu biežums un televīzijas skatīšanās ilgums. Turklāt mainījušies arī iedzīvotāju paradumi – šobrīd ievērojami vairāk nekā iepriekš dienas vidū tiek skatīta televīzija, bet internets lietots naktīs.

No plaucētās mīklas var pagatvot dažādus gardumus, arī vēja kūkas, kas tradicionāli pildītas ar biezpiena krēmu. Vējakūkas var papildināt ar zemeņu krēmu vai pat pārvērst par zemeņu mušmirītēm.

Pieprasījums pēc pārtikas un pirmo nepieciešamības preču piegādes mājās ir tik liels, ka lielajos pārtikas e-veikalos šis pakalpojums šobrīd nav pieejams. Visi pieejamie piegādes laiki ir rezervēti. Arī uz sakomplektētu pirkumu saņemšanu, pašiem aizbraucot pakaļ, šobrīd ir jāgaida vairākas dienas.