Politiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakciju deputāti iesnieguši Saeimas prezidijā pieprasījumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi par situāciju ar Latvijas Krājbanku.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vakar vakarā tikās ar Lietuvas vēstnieku Latvijā Ričardu Deguti, norādot, ka Krājbankas problēmu risināšana Latvijas valdības izpratnē ir ārkārtīgi nozīmīgs jautājums, jo tas tieši skar daudzus Latvijas iedzīvotājus, valsts iestādes un pašvaldības.
Arvien lielāku sabiedrības neizpratni raisa jautājums par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kompetenci situācijā, kad triju gadu laikā krahu piedzīvojušas divas Latvijā strādājošas bankas.
Drošības policija saņēmusi vairākus iesniegumus, kuros pausts sašutums par biedrības Dzimtā valoda līderu iedziedāto videoklipu, kurā krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti cīnīties par savām tiesībām.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – TB/LNNK šodien Saeimā prezentēja un iesniedza koalīcijas Sadarbības padomei likumprojektu par grozījumiem Satversmes 77. pantā, nosakot Latvijas valstiskuma pamatelementus, tostarp latviešu valodu, kā negrozāmus.
Šajās dienās interneta vidē nonācis muzikālais videoklips, kurā biedrības Dzimtā valoda līderi Vladimirs Lindermans un Jevgeņijs Osipovs iedziedājuši aicinājumu krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem cīnīties par savām tiesībām.
Saeima šodien pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas paredz, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis nebūs jāmaksā personai, kuras vai kuras laulātā apgādībā ir bērns ar invaliditāti.
Šorīt Saeimas planārsēdē parlamentārieši vienbalsīgi aizklātā balsojumā par jauno Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju iecēla Jaroslavu Streļčenoku.
Valsts svētku priekšvakarā ierasts runāt par sabiedrības vienotību, tomēr šogad valsts augstākās amatpersonas gatavojas aicināt iedzīvotājus nesaasināt etnisko konfrontāciju, ko raisījuši divi valodas referendumi.
Pārdzīvojusi daudzus iekšējos konfliktus un konkurenci līderu starpā, Vienotība savu pirmo kongresu sagaida ar daudz rāmāku noskaņojumu. Saliedēšanās pret ārējo ienaidnieku esot trim politiskajiem spēkiem ļāvusi nogludināt savstarpējos asumus, savukārt sliktais Ģirta Valda Kristovska un Aigara Štokenberga starts ārkārtas vēlēšanās ļauj cerēt uz mazāk sīvu sāncensību par partijas priekšsēdētāja amatu.
Līdz ar diviem valodu referendumiem un sarunām par kreisās valdības izveidi nacionālais jautājums Latvijā atkal sācis izvirzīties priekšplānā. Eksperti norāda, ka šāda tendence vērojama visās valstīs, kuras pārcietušas tik nopietnus satricinājumus kā ekonomiskā krīze, savukārt Latvijas politiķi cits citam pārmet, ka pie situācijas novedusi apzināta sabiedrības šķelšana un kūdīšana.
Šogad pirmo reizi valsts vēsturē Latvijas sabiedrībai bija iespēja paust savu neapmierinātību ar parlamenta darbu un atlaist uzticību zaudējušo 10. Saeimu, tomēr pašlaik izrādās, ka nedz paši vēlētāji, nedz politiķi nav apmierināti ar jauno parlamentu, uzskatot to par vēl sašķeltāku un neprofesionālāku nekā iepriekšējais.
Lai gan Saeima noraidījusi iniciatīvu nemaksāt kompensācijas parlamentam, kuram sabiedrība izteikusi neuzticību, politiķi tomēr sola jau tuvākajā laikā sākt darbu pie daudz plašākām kompensācijas sistēmas izmaiņām, stingri diferencējot, cik lieli pabalsti un par kādu nostrādāto periodu pienākas Saeimas deputātiem.
Maz ticams, ka kampaņā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai izdosies savākt Satversmes grozījumu ierosināšanai nepieciešamos 154,3 tūkstošus parakstu.
Vairāku lielo partiju bankrots, kā arī 2013. gada jūnijā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas rada augsni tam, lai veidotos jaunas reģionālās partijas, kurās aiz citām izkārtnēm grasās pulcēties daudzi caurkritušo politisko spēku politiķi.
Arvien biežāk no epastiem, kas veidoti Saeimas deputātu un pat ministru vārdā, tiekot izsūtīti ziņojumi, ar kuru saturu politiķiem neesot nekāda sakara. Atsevišķi parlamentārieši viltus vēstules saņemot arī no sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kuru vārdā politiķus uzrunā viltvārži.
Līdz ar kreisā flanga atstāšanu ārpus valdības un Nacionālās apvienības iekļūšanu koalīcijā starp abiem Saeimas nacionālajiem spārniem sākusies kuluāru intrigu spēle. Nacionālās apvienības deputāts Jānis Iesalnieks vakar vērsies pie drošības dienestiem ar lūgumu izvērtēt gadījumus, kad vairāku parlamentāriešu vārdā tikuši publiskoti viltoti ziņojumi, kas uzkurina kaislības ap nacionālo jautājumu.
Latvijas nodokļu maksātāji būs spiesti savos pieticīgajos makos atrast vēl vairāk nekā 1,32 miljonus latu, lai subsidētu politiskās organizācijas. To paredz jaunā partiju finansēšanas kārtība.
Pēc trim dienām Andrim Bērziņam aprit pirmās 100 dienas Valsts prezidenta postenī. Lai gan 10. Saeimas balsojums, ar kuru A. Bērziņš augstajā amatā aizstāja savu priekšgaitnieku Valdi Zatleru, izraisīja lielu satraukumu sabiedrībā, kā arī netieši provocēja milzīgas pārmaiņas Latvijas politiskajā vidē, tomēr triju mēnešu laikā A. Bērziņam ir izdevies savu tēlu jūtami uzlabot.
Lai gan labējās partijas, kā arī lielākā daļa sabiedrības kategoriski iestājas pret kreisā flanga iesaistīšanu koalīcijā, ievērojams ir arī to vēlētāju skaits, kas atbalsta Saskaņas centra (SC) nonākšanu valdībā.
Pirms vēlēšanām tieši premjera amats bija katras partijas augstākais mērķis, tomēr šobrīd koalīcijas sarunās iesaistītie spēki par šo pozīciju ir zaudējuši praktiski jebkādu interesi, bez kaujas to piedāvājot partijas Vienotība līderim Valdim Dombrovskim.