Šobrīd pie Saeimas nama ir pulcējies aptuveni tūkstotis pedagogu, ar skaļiem svilpieniem pieprasot paaugstināt skolotāju likmes. Īsi pirms Saeimas plenārsēdes sākuma, steidzoties uz darbu, starp protestētājiem līkumoja arī vairāki deputāti, taču pedagogi nevienam politiķim krāgā neklupa un uz sarunu neaicināja, visticamāk neatpazīstot tautas kalpus.
Andrejs Sončiks, Kārlis Ketners, Dzintars Jakāns, Nelija Jezdakova – visi līdzšinējie Valsts ieņēmumu dienesta vadītāji no amata šķīrušies ar lielākiem vai mazākiem skandāliem un politiskās ietekmes dalīšanu.
Pašvaldību autoceļi, pedagogu atalgojums, skolēnu brīvpusdienas, teātra izrādes, dokumentālās filmas un jauni stadioni – nākamā gada budžetam pieteiktas gan vajadzības valsts mērogā, gan lūgumi palīdzēt reģionu skolām, slimnīcām un pansionātiem.
Diskusija par Uzvaras pieminekļa demontāžu ir sabiedrības maldināšana, jo starptautiskie līgumi aizliedz šādi rīkoties – tā norāda politologi un politiķi.
Citkārt nesaticīgā koalīcija un opozīcija demonstrē apbrīnojamu vienprātību jautājumā par Ilmāra Rimšēviča atkārtotu virzīšanu Latvijas Bankas prezidenta amatam. Tiesa, netiek slēpts, ka šāda lēmuma pamatā ir ne vien paša I. Rimšēviča nopelns, bet lielā mērā arī bailes izjaukt trauslo stabilitāti jūtīgajā finanšu sektorā.
Gudrākais piekāpjas — ar šādiem vārdiem Vienotības līderi raksturo ilgstošās domstarpībās panākto kompromisu par uzturēšanās atļauju kvotām. Tas nozīmē, ka, lai arī kara cirvis ir šķietami aprakts, tomēr atmosfēra koalīcijā joprojām ir nokaitēta.
Rubrika: AktualitāteCīņa par uzturēšanās atļauju sistēmu rit pilnā sparā, turklāt – divās frontēs. Politiski koalīcija šodien sola beidzot vienoties par darījumu kvotu apmēriem. Iespējamā vienošanās varētu noteikt, ka gadā Latvijā ir pieļaujami 700 darījumi virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumi – virs 0,5 miljoniem eiro.
Nacionālās apvienības vēlme pārtraukt uzturēšanās atļauju iztirgošanu saistīta ne tik daudz ar politiskām, cik ar milzīgām ekonomiskām interesēm, kas baro gan nekustamā īpašuma un banku sektoru, gan daudzu bijušo un esošo politiķu privātos biznesus.
Principiālās nesaskaņas koalīcijā draud rezultēties ar niecīgu ieguvumu – labākajā gadījumā par diviem trim simtiem samazinot, bet, iespējams, arī atstājot nemainīgu darījumu skaitu ar tā dēvētajiem uzturēšanās atļauju īpašumiem.
Nenormēts darba laiks, kritika un sitieni zem jostas vietas, emocionāla pārslodze un neadekvāti zems atalgojums – tā atrašanos ministra krēslā raksturo kādreizējie nozaru vadītāji.
«Esmu pietiekami jauns, lai neteiktu kategorisku nē politikai, tomēr pagaidām man nav plāna atgriezties,» atzīst Ainārs Šlesers, kurš pēc divu gadu klusēšanas iesaistījies politiskajā diskusijā par uzturēšanās atļauju tirgošanu.
Alkstot panākt strauju ekonomikas uzrāvienu, Latvijas valdība uzņēmēju intereses liek augstāk par darba ņēmēju vēlmēm – uzskata Latvijas arodbiedrību vadība, ceļot trauksmi par likumdošanas izmaiņām, kas varētu aizskart darba ņēmēju tiesības.
Valdības nestabilitāte kā domino kauliņus šūpo arvien nākamos ministru krēslus. Robertam Ķīlim un Žanetai Jaunzemei Grendei var sekot arī Vjačeslavs Dombrovskis un Ilze Vinķele, kuru galvas, lai arī pagaidām tiek saudzētas, tomēr kļuvušas par lielāko politisko spekulāciju objektiem.
Jau septiņus gadus Latvijas politiķi laipo šaurā bezizejā ap restitūcijas jautājumu. Partija Vienotība apsver domu uzņemties smago nastu un virzīt Saeimā likumprojektu par atsevišķu objektu atdošanu ebreju kopienai.
Ieņemot brīvo sociāldemokrātu nišu, Saskaņas centrs 12. Saeimas vēlēšanas gatavs sagaidīt jaunā, mērenākā, iesaiņojumā. Praksē tas nozīmētu atbrīvošanos no nacionāli radikālā balasta, kas divdesmit gadu traucējis sasniegt kārotos politiskos augstumus.
Vienotības nebeidzamās rotaļas ar pensionāru pacietības mēru nākamā gada oktobrī varētu beigties ar protesta balsojumu par labu opozīcijas spēkiem – šādus atklātu mājienu valdībai ir devusi Latvijas Pensionāru federācija.
Nespējot katra atsevišķi cīnīties ar Vienotības autoritatīvo darbības stilu, abas citkārt nedraudzīgās koalīcijas partijas ir apvienojušas spēkus, lai kopīgā flangā panāktu sev vēlamu rezultātu.
Nedienu loks ap bijušā Saeimas deputāta Ingmāra Čaklā ģimeni turpina savilkties, liekot arvien vairāk šaubīties, ka bēgšana no Latvijas bijusi saistīta ar veselības problēmām.