Uzturēšanās atļauju jautājumam daudz zemūdens akmeņu

Nespējot katra atsevišķi cīnīties ar Vienotības autoritatīvo darbības stilu, abas citkārt nedraudzīgās koalīcijas partijas ir apvienojušas spēkus, lai kopīgā flangā panāktu sev vēlamu rezultātu.

Atrodot sabiedroto, reformisti cenšas izbīdīt pedagogu algu un ostu maksas palielināšanu, savukārt Nacionālā apvienība mēģina panākt lielāku finansējumu demogrāfijai un atcelt uzturēšanās atļauju iztirgošanu.

Jau kopš pašiem koalīcijas izveides pirmsākumiem Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK regulāri ir konfliktējusi ar Reformu partiju (RP). Tas gan ir pašsaprotami – reformisti deva priekšroku kreisā flanga aicināšanai koalīcijā, uzskatot, ka nacionāļi ir pārāk ekstrēmi un apgrūtinās valdības darbu. Arī ministru portfeļu sadalē reformistiem tika lielākais kumoss, lai gan abu partiju pārstāvniecība parlamentā ir līdzīga. Atrodoties pastarīša lomā, Nacionālā apvienība (NA) līdz šim ir lepnā vientulībā centusies cīnīties par sev svarīgu procesu iekustināšanu, tomēr šobrīd politiskajās aizkulisēs notiekošie procesi liek noprast, ka abi nedraudzīgie koalīcijas partneri uz laiku ir aizmirsuši nesaskaņas, lai izgrieztu pogas Vienotībai. Proti, NA atbalsta RP piedāvājumu ieviest ostu nodokli, savukārt RP pārziņā esošā Ekonomikas ministrija ir uzņēmusies vadošo lomu jautājumā par uzturēšanās atļauju piešķiršanas sistēmas sakārtošanu, lai gan vēsturiski tas vienmēr ir bijis nacionālo spēku jājamzirdziņš.

Ministres atlaišana – atriebība

Tieši uzturēšanās atļauju jautājums pašlaik raisa vislielākās politiskās kaislības. NA jau gadiem cenšas panākt, lai Latvija pārtrauktu uzturēšanās atļauju izsniegšanu trešo valstu pilsoņiem pret investīcijām nekustamajos īpašumos, taču līdz šim nedz Saeima, nedz valdība šo ierosmi nav atbalstījusi. Tagad NA ir ieņēmusi kategorisku pozīciju. Sarunā ar Neatkarīgo apvienības līderis Raivis Dzintars atzina, ka apvienība negrasās atteikties no prasības jau tagad likumā konkrēti paredzēt, ka nākamā gada laikā šī sistēma tiks pārtraukta. Tikmēr Vienotība vilcinās sniegt atbildi, mēģinot veidot bezgalīgas darba grupas u.tml. Nacionālais flangs gan neslēpj, ka lēmuma novilcināšana drīzāk izskatās pēc nevēlēšanās atteikties no sistēmas, kas, iespējams, ir gan premjera ģimenes, gan partijas sponsoru labklājības pamats. Vakar citkārt nosvērtais R. Dzintars deva medijiem mājienu, ka kultūras ministres Žanetas JaunzemesGrendes atstādināšana ir atriebība par NA pozīciju. Tāpat R. Dzintars atzina, ka Vienotības nevēlēšanās pārtraukt Latvijas iztirgošanu «skar premjera ģimenes biznesu un Vienotības sponsorus. Pēc visa spriežot, tas ir saniknojis politiķus.»

Premjera ģimenes bizness var ciest

V. Dombrovskis ir investējis vairākus simtus tūkstošus eiro savas sievas Ārijas Dombrovskas un savas juridiskās padomnieces Sandras Bukanes vīra Induļa Bukana nekustamo īpašumu biznesā, SIA Land Development, kā arī uzņēmumā SIA Solid Realty. Tiek baumots, ka Land Development jau ilgstoši mēģina pārdot neveiksmīgā laikā un vietā uzbūvētās rindu mājas Dreiliņos, kas Dombrovsku ģimeni iedzinusi milzīgos parādos. Tieši tādēļ no draudošā bankrota šo biznesu joprojām lielā mērā glābj uzturēšanās atļauju bizness – uzņēmumam ir izdevies vienu no savām rindu mājām pārdot uzturēšanās atļaujas tīkotājam no Āzijas. Savukārt portāls pietiek.com ziņo, ka nesen vienu no dzīvokļiem rindu mājā iegādājies arī Indijas pilsonis. Interesants ir arī jautājums, kādēļ valstij piederošā Latvijas Hipotēku un zemes banka pērn izglāba Land Development no maksātnespējas un bankrota, laipni atļaujot par četriem gadiem pagarināt paņemto kredītu atmaksas laiku. Neoficiāli baumo, ka pēc Hipotēku bankas restrukturizācijas uzņēmuma iespaidīgos kredītus pārņēmusi Rietumu banka, kas vakar pēkšņi nāca klajā ar paziņojumu, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšana turīgajiem investoriem būtu nevis jāapgrūtina, bet tieši pretēji – jāatvieglo. Tāpat aizkulisēs runā, ka tieši Rietumu banka šobrīd aktīvi nodarbojas ar Ķīnas pilsoņu ieinteresēšanu par īpašumiem Latvijā un šim mērķim pat ir atvērusi filiāli Ķīnā.

Nevar noliegt pozitīvo ietekmi

Tomēr nevar noliegt, ka uzturēšanās atļauju tirgošanai ir bijusi arī pozitīva ietekme uz Latvijas ekonomiku un tā ir devusi vērā ņemamu pienesumu valsts budžetam. Nerezidentu ieguldījumi no 2010. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 1. jūlijam ir bijuši 419,2 miljoni latu. Pozitīvu ietekmi ir izjutušas tādas nozares kā finanšu un nekustamā īpašuma tirgus, tūrisms, viesnīcas, juridiskie pakalpojumi, apdrošināšana, namu apsaimniekošana, veselības aprūpe u.c.

***

Ieguvumi no uzturēšanās atļauju iztirgošanas*

- Kopš 2010. gada 1. jūlija nodevās par vīzu vai uzturēšanās atļauju izsniegšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir nomaksāti 7,4 miljoni latu.

- Ar termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem saistītās kapitālsabiedrības nomaksājušas 52,3 miljonus latu uzņēmumu ienākumu nodokli, iedzīvotāju ienākumu nodoklī samaksāti 99,6 miljoni latu, sociālās apdrošināšanas iemaksās – 150,1 miljons latu.

- Trīs gadu periodā ir nomaksāts 36 miljonu latu pievienotās vērtības nodoklis par darījumiem ar nekustamo īpašumu indikatīvi. Tāpat pašvaldību budžetos 2013. gadā plānots iekasēt 0,4 miljonus latu nekustamā īpašuma nodokļa.

- Daļa no nerezidentiem (vai to ģimenes locekļi), kas saņēmuši uzturēšanās atļaujas, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā, vai ieguldījuši kredītiestāžu subordinētajā kapitālā, ir saistīti ar saimniecisko darbību. Šādi nerezidenti ieņem kādu amatu vai tiem pieder kapitāla daļas vairāk nekā 300 Latvijā reģistrētās kapitālsabiedrībās. Pēc LURSOFT datiem, kopumā šajās kapitālsabiedrībās 2012. gadā tika nodarbināti apmēram 1800 darbinieku un kopējais kapitālsabiedrību apgrozījums sasniedza vairāk nekā 94 miljonus latu.

* Avots: Ekonomikas ministrija

Svarīgākais