Latvija kā pēdējā no dzelzceļa projekta “Rail Baltica” dalībniecēm ir ķērusies pie būvdarbiem. Vakar būvlaukuma mastos uzvijās ģenerāluzņēmēju un pasūtītāju karogi. Nelielā kompānijā priekšnieki teica viens otram uzrunas. Tikmēr fonā ekskavators kaut ko dusmīgi raka dobē pie ieejas stacijā.
Latvijas Mežizstrādātāju savienība vērsusies pie Satiksmes un Zemkopības ministrijām ar rosinājumu palielināt baļķvedēju maksimālo pieļaujamo svaru līdz 60 tonnām un sastāvu garumu līdz 24 metriem. Ceļu uzturētāju pirmā reakcija gan ir noraidoša.
Pēc Neatkarīgās lūguma Rīgas domes Satiksmes departaments sagatavojis sarakstu ar plānotajiem tiltu un pārvadu projektēšanas un būvdarbu termiņiem. Daudz precīzāk to būtu dēvēt par tiltu neremontēšanas kalendāru.
Deputāta Jura Pūces melu skandāla dēļ daudziem nepamanīta palikusi Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai izveidota digitāla rīka iedarbināšana. Speciālā datu karte sniedz salīdzināmu informāciju par ikvienu Latvijas miestu gan tā pašreizējās, gan arī jaunajās robežās. Problēma tik tā, ka šai kartē parādītos trūkumus un nepieciešamos uzlabojumus nebūs iespējams īstenot, ja pašvaldībām nākamgad tiks ievērojami samazināti budžeti.
The Novum Riga Charitable Foundation, a charity fund founded by the owners of ABLV bank, which is trapped in the self-liquidation process, celebrated its five-month paralysis anniversary in November. All the money is frozen, but no information from law enforcement authorities as to why and when it will be released again. The Foundation is preparing an application to the European Court of Human Rights.
Pašlikvidācijas procesā iesprostotās bankas “ABLV bank” īpašnieku dibinātajam labdarības fondam “Novum Riga Charitable Foundation” novembrī apritējusi piecu mēnešu paralīzes jubileja. Visa nauda iesaldēta, bet no tiesībsargājošajām iestādēm ne ziņas par to, kāpēc un kad tā tiks atkal brīvlaista. Fonds gatavo pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai.
Mikroblogošanas vietnē “Twitter” parādījies kārtējais viltus konts, caur kuru pagaidām nezināmi noziedznieki diskreditē Neatkarīgo Rīta Avīzi, tādējādi cenšoties ietekmēt viedokļus un dienaskārtību plašākā sabiedrībā. Šai reizē identitātes krāpšanā izmantots laikraksta galvenā redaktora Jura Paidera vārds. Saistībā ar notiekošo uzbrukumu laikrakstam tiek gatavots pieteikums drošības iestādēm.
Grandiozi sodi komercbankām, kas rezultējas kredītiestāžu paranoiskā attieksmē pret klientiem un investorus atbaidošā Latvijas tēlā, ir nevēlamas blaknes finanšu sektora kapitālajā remontā. Nozare prasa, lai valdības meistari labo savu haltūru ar saprātīgāku risku izvērtēšanas kārtību. Lai bankas skaidri saprot, kas ir un kas nav atļauts, bet klientiem netiek atteikts tikai tāpēc, ka bankām paniski bail no saviem uzraugiem FKTK un FID.
Grandiose penalties for commercial banks, which result in the paranoid attitude of credit institutions towards customers and the image of Latvia that deters investors, are undesirable side effects in the overhaul of the financial sector. The industry is demanding that government experts repair their slapdash work with more sensible risk assessment procedures. So that the banks clearly understand what is and what is not allowed, but customers are not denied just because banks are hysterically afraid of their supervisors FCMC and FIU.
Ja no desmit mazākām atkritumu kaudzēm Latvija pāries uz piecām lielākām, tad kopējais radīto atkritumu daudzums samazināsies un Eiropas Padome, Komisija un Parlaments būs laimīgi. Ar šādu piedāvājumu klajā nāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Turpretī lielās pilsētas ir pretējā ieskatā – pārmērīga centralizācija un atsevišķu poligonu darbības ierobežošana izraisīs atkritumu izvešanas tarifu pieaugumu. Un tādā gadījumā nevis atkritumu daudzums samazināsies, bet pieaugs nelegālā apsaimniekošana – krūmos, pagalmos un svešos konteineros.
If Latvia moves from ten smaller waste piles to five larger ones, then the total amount of waste generated will decrease and the Council of Europe, the Commission and Parliament will be happy. The Ministry of Environmental Protection and Regional Development (VARAM) makes such an offer. In contrast, large cities take the opposite view: excessive centralization and restrictions on the operation of certain landfills will lead to an increase in waste collection tariffs. And in that case, the amount of waste will not decrease, but illegal management will increase - in bushes, yards and other people’s containers.
Iemaksāt savu naudu savā bankas kontā drīkst bez maksas. Kamēr nauda ir kontā, banka to visādi apgroza un pelna. Savukārt, ja klients savu naudu no sava konta vēlas izņemt, par to ir jāmaksā un aizvien vairāk. Bankas ierobežo klientu tiesības izņemt skaidru naudu, jo pretējā gadījumā tiek zaudēta kontrole pār klientu naudas plūsmām, kas ir pretrunā aizjūras konsultantu rekomendācijām.
Tāpat kā toreiz 1919. gadā, arī mūsdienās valsts drošība ir atkarīga no to pilsoņu skaita, kas ir gatavi šaut nost sliktos. Nu tā, ka pavisam beigti. Ja 1919. gadā vairāk būtu tādu pilsoņu, kas gatavi uz ežiņas galvu likt, nevis šaut nost krievus, vāciešus un visus pārējos bermontus, kas nu tur vēl nāca pakaļ Rīgas labumiem, šodien mēs nedzīvotu brīvā un pārtikušā Latvijā.
Daiga Siliņa is the lawyer against whom Ilze Znotiņa, the head of the Financial Intelligence Unit of Latvia (FIU), filed a complaint with the Council of Sworn Advocates. The most powerful woman in the country was outraged by the comparison of the banking supervision system with the darkest times of Soviet rule - red terror is currently being carried out against Latvian bank customers.
Daiga Siliņa ir tā advokāte, pret kuru ar sūdzību Zvērinātu advokātu padomē vērsās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa. Varenāko sievieti valstī saniknoja banku uzraudzības sistēmas salīdzinājums ar tumšākajiem padomju varas laikiem – pret Latvijas banku klientiem pašlaik tiek īstenots sarkanais terors.
Rīgas sastrēgumus izraisa pašvaldības nolaidības dēļ pussabrukuši tilti, individuāla skolēnu pārvadāšana un telefona bakstītāji pie stūres, bet vēl viens faktors, kas sastrēgumus ievērojami paildzina ‒ tie ir autovadītāji, kas pēc avārijas izraisīšanas nevīžo paši aizpildīt saskaņoto paziņojumu apdrošinātājiem, bet sauc policiju.
Saistībā ar uzņēmuma “Rīgas siltums” pieteikto siltumenerģijas tarifa kāpumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija sākusi izvērtēt no “Latvenergo” iepirktā siltuma ražošanas izmaksas.
Vēl ne pēc vienas citas revīzijas Valsts kontrole nav tā lamāta kā pēc atbilstības/lietderības revīzijas “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība”. Nule veco strīdu starp medniekiem un nemedniekiem uzsildījusi petīcija sabiedrības iniciatīvu portālā “Mana balss”. Tā rosina aizliegt lūšu medības, jo “Latvijā lūši tiek medīti bezjēdzīgi, nepamatoti un vienīgi šauras grupas izklaides vārdā”.
“2020. gada trešajā ceturksnī augstas konkurences tirgus apstākļos “Latvenergo” termoelektrostacijās ir izdevies saražot vairāk siltumenerģijas,” ziņo uzņēmums “Latvenergo” un izdevīgi pārdod šo preci uzņēmumam “Rīgas siltums”, kas savukārt grasās paaugstināt siltumenerģijas tarifu rīdziniekiem.
Pēc tam, kad Satiksmes ministrijas mēģinājums sagrabināt naudu dīzeļvilcienu iegādei ar nodokli lietotu vieglo automašīnu importam veiksmīgi tika novērsts, grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā pārstrādāti, un tagad visu nodokļa pieauguma smagumu iznesīs smagais transports, par ko nozare vispār nav informēta.
After the Ministry of Transport's attempt to scrape together money for the purchase of diesel trains using tax on the import of used cars was successfully thwarted, the amendments to the Law on the Vehicle Operation Tax and Company Car Tax have been revised and now the entire tax increase will be borne by heavy transport, of which the industry has not been informed at all.
Vides ministrija uzņēmusies pildīt Izglītības un Veselības ministrijas funkcijas, lai iedzīvotāju veselības uzlabošanas nolūkos izglītotu viņus par slikta gaisa elpošanas kaitīgumu. Kampaņai atvēlēti ievērojami līdzekļi. Tikmēr finansējums mājsaimniecību individuālo apkures ierīču uzlabošanai vai nomaiņai tiek solīts kaut kad varbūt pēc diviem gadiem. Tieši lielpilsētu piesārņotais gaiss šobrīd vides kvalitātes topā Latvijai liedz pacelties uz pirmo ‒ zaļāko vietu.