"Swedbank" palielinājusi komisiju par skaidru naudu

© Dmitrijs Suļžics/F64

Iemaksāt savu naudu savā bankas kontā drīkst bez maksas. Kamēr nauda ir kontā, banka to visādi apgroza un pelna. Savukārt, ja klients savu naudu no sava konta vēlas izņemt, par to ir jāmaksā un aizvien vairāk. Bankas ierobežo klientu tiesības izņemt skaidru naudu, jo pretējā gadījumā tiek zaudēta kontrole pār klientu naudas plūsmām, kas ir pretrunā aizjūras konsultantu rekomendācijām.

Bailēs no iekļaušanas Eiropas Padomes finanšu uzraudzības iestādes “Moneyval” pelēkajā sarakstā valdība apņēmās pildīt dažādas rekomendācijas, kas šobrīd ir smagi traumējušas Latvijas banku sistēmu. Viena no rekomendācijām skāra skaidras naudas apriti, jo “Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas 5. kārtas novērtējumā, kuru veica “MoneyVal” organizācija, tika konstatēts, ka skaidras naudas aprite rada paaugstinātus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus valstij”. Šis ir citāts no anotācijas likumprojektam, kas pērnā gada sākumā tika sacerēts skaidras naudas lietošanas griestu pazemināšanai līdz 1500 eiro.

Radikāls aizliegums neizdevās

Galvenais finanšu kapitāla remonta meistars premjers Krišjānis Kariņš toreiz skaidroja, ka likumprojekts vērsts uz to, lai cilvēks nepirktu nekustamo īpašumu ar naudu koferī. Taču 1501 eiro sakraušanai nekāds dižais koferis nav nepieciešams, un pret skaidras naudas aizliegumu iestājās plaša sabiedrība, tiesībsargu Juri Jansonu ieskaitot: “Šis, manuprāt, ir personas privātās dzīves, tiesību tikt neizsekotai un tiesību uz īpašumu ierobežojums. Es pat teiktu, ka tā ir kaut kāda darbības imitācija ēnu ekonomikas apkarošanai.”

Rezultātā tik radikālu skaidras naudas aizliegumu valdībai neizdevās īstenot. Taču dažādi saudzīgāki ierobežojumi skaidras naudas lietošanas komforta mazināšanai ir ieviesti, piemēram, pienākums deklarēt naudu, arī šķērsojot Eiropas Savienības iekšējās robežas. Un arī bankas arvien cenšas atradināt klientus no domas, ka lietot skaidru naudu bez banku starpniecības ir ērti un lēti.

Par savu naudu jāmaksā

Šovasar, pandēmijas apstākļos krītoties peļņai, komisijas maksu par skaidras naudas izņemšanu palielinājusi banka “Swedbank”. Iepriekš par summas izņemšanu virs 715 eiro mēnesī bija jāmaksā 0,2%, tagad atļautā summa noapaļota līdz 750 eiro, lai nav ar mazajām banknotēm jāķēpājas, bet komisija paaugstināta līdz 0,5%. Jāmaksā par paša nopelnītu, un bankas apgrozītu naudu. Tikmēr skaidras naudas iemaksas banka pieņem bez maksas un ar desmitkārt augstāku limitu ‒ 7500 eiro. Kontekstam der zināt, ka “Swedbank” peļņa Latvijā šogad deviņos mēnešos bija 70 miljoni eiro.

Neatkarīgā vaicāja pamatojumu skaidras naudas izsniegšanas cenrāža pārskatīšanai. Bankas pārstāvis Jānis Krops sniedz šādu pamatojumu:

“Komisijas tiek pielāgotas attiecībā pret to, kāds resurss nepieciešams darbības veikšanai. Lielākoties tas saistāms ar pakalpojumiem, kuru veikšana atkarīga no manuālā darba, piemēram, banknošu nogādāšanas līdz bankomātiem vai arī to iemaksas/izmaksas nodrošināšana filiālē. Daļēji arī komisijas tiek savstarpēji izlīdzinātas, lai tās būtu vienkāršāk saprotamas klientiem (lai nebūtu daudz un dažāda apmēra komisiju, kas rada sajukumu).”

Paradumi mainās paši

“Swedbank” skaidro, ka lielākā daļa tās klientu skaidrā naudā no bankomāta mēnesī izņem līdz 100 eiro. Aptuveni 20% ‒ līdz 500 eiro, bet 15% klientu skaidro naudu neizņem vispār nekad. Virs 750 ņemot vien retais. Virs iepriekšējā limita 12 mēnešu laikā naudu izņēma 0,2% klientu:

“Tā kā dati par klientu paradumiem apliecina, ka absolūti lielākā daļa klientu neizmanto bankomātus skaidras naudas izņemšanai virs 750 eiro, tad šeit nevar runāt par mēģinājumiem kaut kā mākslīgi mainīt klientu paradumus.” Jānis Krops skaidro, ka vēl citas nianses skaidras naudas lietojuma samazināšanā esot saistītas ar investīcijām bankas digitālajos pakalpojumos - maksāšanas iespējām viedierīcēs un pandēmijas izraisītajām paradumu izmaiņām: “Protams, Covid-19 arī ir ieviesis savas korekcijas, jo, rūpējoties par papildu higiēnu, klienti cenšas lieku reizi neizmantot skaidru naudu, kas ir gana liels izaicinājums roku higiēnai. Šī iemesla dēļ “Swedbank”, piemēram, pavasarī palielināja bezkontakta maksājuma limitu karšu pirkumiem no 25 eiro uz 50. Jebkurā gadījumā, secinājums visā nozarē ir līdzīgs - aizvien lielāka sabiedrības daļa izvēlas izmantot bezskaidras naudas norēķinus, jo tas ir ne tikai ikdienā ērtāk, bet arī drošāk.”

Drošība ir relatīvs jēdziens

Attiecināt šo secinājumu uz visu naudas apriti tomēr nevar, jo ne jau tikai bankas to kontrolē un gūst labumu. Kā ziņo maksājumu autorizācijas centrs “Worldline Latvia”, kopš marta pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām veikalos palielinājies par 30%. Tātad novērotā tendence ir gluži pretēja “Swedbank” minētajai.

Savukārt, kas attiecas uz elektronisko norēķinu un naudas drošību banku kontos ‒ saskaņā ar likumu vispirms jāmin, ka Latvijas finanšu sistēma ir

vislabākā sistēma pasaulē un visas te strādājošās bankas ir visdrošākās un visuzticamākās. (Ekonomists Dmitrijs Smirnovs savulaik to aizmirsa, un viņu ielika cietumā.) Taču ar likumu nav aizliegts atgādināt, ka nesenā vēsturē virkne banku Latvijā ir aizgājušas pa burbuli, un savulaik ar termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu piesaistītie ārvalstu klienti joprojām gaida naudu, kas guļ pēc ASV pasūtījuma slēgtajā bankā “ABLV bank”. No šāda aspekta raugoties, glabāt līdzekļus skaidrā naudā viņiem būtu bijis drošāk.

ES no skaidrās naudas neatteiksies

Vēl pirms pāris gadiem banknotēm un monētām tika pareģotas drīzas beigas un šķita, ka finanšu nozares kapitālais remonts ir šo beigu sākums. Tomēr šobrīd Eiropas Savienības valstu līmenī diskusijas par iespēju pilnībā aizstāt skaidras naudas apriti ar elektroniskajiem pārskaitījumiem ir apstājušās, jo skaidrā nauda atzīta par valstu nacionālās drošības elementu. To pandēmijas pirmajā krīzes vilnī sabiedrībai darīja zināmu Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Intervijā valdības militārajam portālam sargs.lv viņš sacīja: “Vēl nesen bija mērķis vispār iztikt bez skaidrās naudas, taču, kad tas tika rūpīgi izdiskutēts, daudzi saprata, ka bez tās nevar. Iemesli ir vairāki - daļa sabiedrības ir pieradusi darboties ar skaidru naudu. Tomēr ne mazāk svarīgs ir drošības jautājums -

skaidra nauda jebkura veida krīzē būs skaidra nauda. Tā allaž ļaus pārvarēt krīzes un palīdzēs ekonomikai funkcionēt. Tāpēc virzība uz skaidras naudas aprites aizstāšanu ir apstājusies.”

Pēc Latvijas Bankas datiem, augustā skaidras naudas norēķini tika izmantoti 32% iedzīvotāju maksājumu. Nedēļā viens iedzīvotājs veica 3,9 maksājumus skaidrā naudā un 8,1 maksājumu bezskaidrā naudā. Riski tiek diversificēti, un tā ir finanšu pratības pazīme.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais