Regulators: "Latvenergo" siltumtarifa lēciens ir netipisks

© Kaspars Krafts/F64

Saistībā ar uzņēmuma “Rīgas siltums” pieteikto siltumenerģijas tarifa kāpumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija sākusi izvērtēt no “Latvenergo” iepirktā siltuma ražošanas izmaksas.

Salīdzinājumā ar oktobri “Latvenergo” termoelektrocentrālēs saražotā siltuma cena novembrī kāpusi teju par trešdaļu, un tas ir siltums, kas ar “Rīgas siltuma” starpniecību silda galvaspilsētas namus. Oktobrī ražotnei TEC-1 piemēroja tarifu 22,50 eiro par megavatstundu (EUR/Mwh), bet ražotnei TEC-2 - 23,19 eiro. Novembrī attiecīgi 30,04 un 31,63.

Gāzei ikgadējais kāpums

Uzņēmums “Rīgas siltums” apgalvo, ka šis bijis neparedzēts kāpums, un tāpēc arī savu siltumtarifu vēlas palielināt. Neatkarīgā jau vēstīja, ka regulatoram pieteikts tarifu kāpums par 11%, turklāt uzņēmums brīdina, ka pie turpmāka no “Latvenergo” iepirktā siltuma tarifu kāpuma atkārtoti nāksies pārskatīt arī “Rīgas siltuma” tarifus. “Rīgas siltums” ir publiskojis šaubas par “Latvenergo” tarifu pamatotību, tikmēr “Latvenergo” mazgā rokas nevainībā un savu siltuma ražošanas izmaksu kāpumu skaidro ar gāzes cenām.

Pēc šīs vasaras krituma gāzes cenas patiešām kāpj, taču tā notiek katru gadu - vasarā lejā, uz ziemas sezonā atkal augšā.

Visu regulē pieprasījums. Turklāt, atskatoties vēsturē, cenas pašlaik arī nav tās augstākās. Dabasgāzes references cenu indekss TTF šī gada novembrī ir 14,25 eiro par megavatstundu, pērn bija 15,39, bet 2018. gada novembrī pat 26,29.

Regulators atzīst, ka “Latvenergo” veiktās izmaiņas siltumenerģijas tarifā ir netipiskas:

AS “Latvenergo” ražošanas tarifs attiecas uz šī gada novembri un paredz būtisku pieaugumu salīdzinājumā ar cenu oktobrī. Lai gan dabasgāzes cenām tirgū ir tendence svārstīties un tās pieaugums gada 4. ceturksnī ir novērojams pietiekami regulāri, šādas straujas izmaiņas siltumenerģijas ražošanas tarifā ir netipiskas. Tādēļ regulators šobrīd pārbauda, vai AS “Latvenergo” piemērotā dabasgāzes cena ražošanas tarifā ir noteikta ekonomiski pamatoti, kas attiecīgi ietekmē arī AS “Rīgas siltums” iesniegto tarifu.”

Regulators vērtēs abus tarifus

Latvenergo” par savu siltumtarifu kāpumu SPRK informēja 30. oktobrī - piektdienā. “Rīgas siltums” reaģēja nekavējoties, jau nākamajā darbadienā ‒ 2. novembrī - iesniedzot arī savu tarifu kāpuma projektu. Tagad regulators pārbauda abus tarifus. “Latvenergo” noteikto un “Rīgas siltuma” pieteikto:

Gadījumā, ja regulators izvērtējuma rezultātā gūs apstiprināju, ka AS

Latvenergo” ražošanas tarifs nav ekonomiski pamatots, regulators pieprasīs AS “Latvenergo” veikt pārrēķinu un atbilstoši tam tiks pārskatīts arī AS “Rīgas siltums” tarifs. Iepirktās siltumenerģijas izmaksu pieaugumu AS “Rīgas siltums” tarifu projektā regulatoram ir jāizvērtē līdz šā gada 23. novembrim. Tas nozīmē, ka līdz tam laikam regulatoram ir jāpieņem lēmums par AS “Rīgas siltums” tarifu. Ja gadījumā AS “Rīgas siltums” faktiskās izmaksas būs mazākas, AS “Rīgas siltums” nākamos periodos piemēros atbilstošu tarifa samazinājumu.”

Tātad teorētiski rīdziniekiem vēl ir cerības, ka abu monopolistu kašķis beigsies viņiem par labu un pieteiktais siltumtarifu kāpums, ja ne gluži tiks noraidīts, tad vismaz būs lēzenāks. Jo gāzes tirgū, uz ko atsaucas “Latvenergo”, šobrīd nekādas ekstrēmas svārstības nenotiek.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais