Nespējot atrisināt kadastrālo vērtību pieauguma un nekustamā īpašuma nodokļa kāpuma rēbusu, valdība atrodas tai pašā nulles punktā, kur 2017. gadā. Jau toreiz sabiedrībai tika skaidrots, ka, iesaldējot kadastrālo vērtību pieaugumu uz vēl diviem gadiem, tiek iegūts laiks, lai izdomātu risinājumu. Pagaidām nekas nav izdomāts.
Nav jābūt kultūras, būvniecības vai aviācijas zinātņu doktoram, lai konstatētu, ka Spilves lidosta iet postā. Tā vairākus gadu desmitus jau ir bijusi postā, bet Rīgas pašvaldības (ne)saimniekošanas rezultātā šis posts arvien padziļinās. Iespējams, vienīgais, kas nespēj to saskatīt, ir vecās lidostas valdītājs – pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami”.
Pirms trim gadiem valdībai bija jāpieņem valsts civilās aizsardzības plāns – shēma, kā rīkoties lielākas vai mazākas nelaimes gadījumā. Dokuments ir izstrādāts, iesniegts valdībā, bet netiek pieņemts, jo iesaistītās ministrijas nevēlas uzņemties atbildību. Ja kādā no Latvijas minerālmēslu novietnēm notiktu sprādziens kā Beirutā vai kāda cita liela ķibele industriālajās zonās, teroristu vai neveiksmīgu sakritību izraisīta, nacionāla mēroga glābšanas operācijas sekmes būtu neprognozējamas.
Uzņēmums “Rīgas nami”, kura stāvvietu pie Kongresu nama izmanto Oļegs Burovs, vairs nebūdams saistīts ar šo pašvaldības struktūrvienību, atprasīs izsniegto caurlaidi. Vismaz ekskluzīvo pulksteni viņam neviens nevar konfiscēt.
Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” nav rīkojies kā gādīgs saimnieks un pieļauj unikāla pēckara arhitektūras mantojuma bojāeju. Spilves lidostas terminālis un ievērojama daļa lidlauka uz daudziem gadiem iznomāta necienīgam nomniekam ar saitēm Krievijā un Kipras ofšorā. Nomnieks nepilda solījumus, ko apņēmās līguma slēgšanas brīdī – termināļa stāvoklis faktiski nav uzlabots un arī mazā aviācija no lidostas visiem spēkiem tiek dzīta laukā.
Ja politiskā konkurenta skapī kārtīgs skelets nav atrodams, nākas izlīdzēties ar kauliņiem – Oļegs Burovs nēsā neticami dārgu pulksteni, bet savu glīto auto parko uzņēmuma “Rīgas nami” autostāvvietā pie Kongresu nama, kaut gan tur nestrādā.
Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un nekustamā īpašuma attīstītājiem visiem kopā no politiķiem ir jāpanāk divas lietas. Tūlītējs valdības apsolījums, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs. Un likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” pārskatīšana, lai jaunās kadastrālās vērtības vairs nekarātos kā tāds Damokla zobens virs iedzīvotāju un investoru galvām. Neatkarīgā sarunājas ar advokātu biroja “Sorainen” partneri zvērinātu advokātu Jāni Taukaču un vecāko juristu Jorenu Jaunozolu.
Kamēr pie Valsts drošības dienestam atdotā Marsa parka vakar notika kārtējā Teikas iedzīvotāju protesta akcija, apsolītajā jaunajā Marsa aizvietotājskvēriņā pie Rīgas 45. vidusskolas rosījās strādnieki. Pēc publiskas nokaunināšanas arī “Rīgas satiksme” pieslēgusies labiekārtošanas darbiem, lai bērniem uz skolu nav jānāk klupus krišus pa sabrukuša asfalta mežģīnēm.
Aizsardzības ministrija apgalvo, ka ārzemēs it kā uzglabātās naftas rezerves Latvijas X stundai ir fikcija un pieprasa visus krājumus simtprocentīgi glabāt Latvijā. Taču valdībā šis jautājums netiek skatīts, jo premjers ir atvaļinājumā, bet Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par saprātīgāku uzglabāšanas modeli tikai top. Tikmēr Būvniecības valsts kontroles birojs, kam uzgrūsts pienākums sarūpēt naftas rezervi 2021. gadam, stūrgalvīgi turpina iepirkumu ar degvielas uzglabāšanu ārzemēs.
Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosina veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes katrā Latvijas miestā. Ja šādai padomei būs kāda teikšana, to varēs uzskatīt par pašvaldību nulles līmeni, un tādējādi kopējais vietvaru skaits valstī atkal būs lēšams daudzos simtos, un vismaz trīs, ja ne pat četros līmeņos.
Skvēriņā pie Rīgas 45. vidusskolas, kas piesaukts kā alternatīva visiem Teikas Marsa parka gribētājiem, sācies priekšlaukuma un celiņu remonts. Šis remonts kalpo par spilgtu piemēru dažādu institūciju nespējai savā starpā sarunāties, jo dažu kroplu saliņu veidā sabrukušais asfalts šeit tiks speciāli atstāts.
Nacionālās apvienības vadītā Tukuma novada dome nespēj šķirties no krāpniecībā apsūdzēta un pirmajā instancē jau notiesāta OIK ražošanas uzņēmuma “Tukums DH”, turpina iepirkt no tā siltumu, lai komersants saglabātu iespēju tirgot valstij nevajadzīgu elektrību par subsidētu cenu.
Pārāk pieticīgi un pārāk neatbalstīti no Nacionālo bruņoto spēku puses būs Latvijas aviācijas svētku simtgades pasākumi šajā sestdienā. Vispirms “nē!” vērienīgākai šī vēsturiski nozīmīgā notikuma atcerei pateica kovids. Bet pēc tam “nē!” arī mazākam piemiņas formātam pateica Aizsardzības ministrija. Tā “stingri ieteica” saviem izpletņlēcējiem nepiedalīties pasākumā pat privātā kārtā.
Jaunās konservatīvās partijas pirmais mēģinājums uzdāvināt miljonu eiro plus ikgadējas subsīdijas privātai mācību iestādei ‒ Žila Verna Rīgas franču skolai ‒ cietis neveiksmi. Valdība nolēmusi rīkot konkursu. Taču fakts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojums “Par Eiropas skolas izglītības programmas īstenošanu” ir noslepenots, liek domāt, ka konkurss būs tikai tāda formalitāte un naudu tāpat dabūs JKP favorītskola.
Pastāv vairāk nekā 300 iemesli, kādēļ valdībai Kultūras ministrijas personā vajadzētu izdomāt kopīgu politiku, kā 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas rīkoties ar padomju varu slavinošajiem pieminekļiem. Un ir tikai viens iemesls, kādēļ valdība šo problēmu cenšas nogrūst uz pašvaldībām. Tās ir bailes no Krievijas Federācijas reakcijas.
Pēc tam, kad Neatkarīgā publiskoja Ekonomikas ministrijas plānus otrreiz kāpt uz grābekļa un nozīmīgu daļu Latvijas stratēģiskās naftas rezerves uzglabāt ārzemēs, koalīcijā šai jautājumā sācies konflikts. Aizsardzības ministrs Pabriks neslēpj: “Esmu augstākā mērā neapmierināts!”
Nežēlastībā kritušās bankas “ABLV Bank” dibinātājs un saistītā labdarības fonda “Novum Riga Charitable Foundation” vadītājs Ernests Bernis nesen devies pie Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces Ilzes Znotiņas aprunāties par fonda līdzekļu atsaldēšanu. Tas nebija gudri darīts. Pagāja diena, un Valsts policija bankā un pie fonda cilvēkiem sarīkoja grandiozu kratīšanu.
Koalīcija piebremzējusi Jaunās konservatīvās partijas mēģinājumu bez kāda konkursa uzdāvināt no valsts budžeta vienu miljonu eiro Žila Verna Rīgas franču skolai – privātai mācību iestādei, kurā mācās ārzemju diplomātu, Jūrmalas jaunbagātnieku, pašmāju politiķu un ierēdņu bērni. Tā kā mācību maksa skolā svārstās ap 5000 eiro gadā, vismaz dekoratīvs konkurss šādas dāvanas pasniegšanai būs jāorganizē.
Lai jaunajā Skanstes apkaimē varētu būvēt milzīgas, desmitiem stāvu augstas ēkas biroju, banku, nekustamo īpašumu un IT pakalpojumu kompāniju vajadzībām, ir būtiski jāpazemina gruntsūdens līmenis un jāaizvada prom lietus ūdeņi. Rīgas pilsēta nolēmusi atbrīvot attīstītājus no šīs problēmas, un pie reizes rīdzinieki tiks pie jauna brīnišķīga parka.
Katrai Eiropas Savienības valstij obligātā kārtā jāglabā noteikts daudzums degvielas, lai krīzes vai kara gadījumā neapstātos tautsaimniecība. Un arī bez Eiropas norādēm šāds naftas drošības spilvens būtu gana saprātīgs ieguldījums, ja vien Latvija savas rezerves neglabātu ārzemēs.
Valdības apsolījums līdz šī gada vasarai atrisināt mikrosatiksmes problēmas, ierādot pilsētas telpā piemērotu vietu un atbildību elektroskrejriteņu lietotājiem, pat teorētiski vairs nevar tikt izpildīts. Toties viena cita satiksmes dalībnieku grupa var berzēt rokas ‒ par braukšanu reibumā vairs nebūs jāiet cietumā.
Karavīru kapi ir visai delikāts temats. No vienas puses – mirušos netiesā, nenosoda, par mirušajiem labu vai neko. No otras – Latvijā ir milzīgs daudzums sarkanarmiešu kapu, kas mūsdienās līdzīgi kā pārējie padomju pieminekļi un varaszīmes – turpina kalpot padomju ideoloģijas slavināšanai. Neatkarīgā publicē pilnu apbedījumu sarakstu ar dabā atzīmētajām Strādnieku-zemnieku Sarkanās (Padomju) armijas karavīru un partizānu kapsētām un kapiem.