Saistībā ar Krievijas Federācijas izvērsto vēstures hibrīdoperāciju pret Latviju – pieminekļu kampaņu un vēršanos pret latviešu vecajiem karavīriem, Valsts drošības dienests atbildīgajām institūcijām ir sniedzis rekomendācijas un konsultējis valsts augstākās amatpersonas. Tikmēr Kremļa algotņi jau ir sākuši leģionāru vajāšanu, ierodoties pie viņiem uz mājām.
Valsts kontroles galvenais publiskais vēstījums pēc Zemessardzē veiktās revīzijas ir tāds, ka nav iespējams novērtēt, vai izvirzītie mērķi un progress Zemessardzes attīstībā ir sasniegti. Aizsardzības ministrija šo ziņu optimistiski tulko kā draudzīgu pamudinājumu uz turpmāku Zemessardzes pilnveidošanu. Taču revīzija parāda, ka uz zemessargiem liktas pārspīlētas gaidas, un netieši šis ir arguments par labu obligātā militārā dienesta ieviešanai.
Lielbritānijas valdība publiskojusi atsvaidzinātās vadlīnijas mīļdzīvnieku ieceļošanai un izceļošanai no valsts pēc 1. janvāra. Obligāta četru mēnešu karantīna nozīmē, ka pārvietošanās kopā ar kaķi, suni vai sesku kļūs tikpat kā neiespējama. Latviešiem, kas breksita dēļ plāno kopā ar savu mīluli atgriezties dzimtenē, tas jāpagūst izdarīt līdz gadumijai. Bet par kucēnu puslegālo tirdzniecību vispār var aizmirst.
Pirms gada iekšlietu ministram pakļautais Iekšējās drošības birojs saistībā ar valsts austrumu robežas izbūvi aizturēja bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Normundu Garbaru, tagad pienākusi kārta viņa pēctecim Guntim Pujātam. Šādu notikumu attīstības gaitu viņš jau prognozēja, intervijā Neatkarīgajai atklājot, ka arī zem viņa tiekot rakts.
Krievijas Federācija ir uzsākusi zemisku hibrīdoperāciju ar mērķi apgānīt latviešu karavīru piemiņu un falsificēt vēsturi. Krievijas vēstniecība reģistrējusi latviešu domēnu bralukapi.lv, kur vieta tikai okupācijas karaspēka kritušajiem. Vēl citā vietnē uzsākta Latvijā joprojām esošo padomju varas zīmju un pieminekļu aizsardzības kampaņa. Bet pati lielākā nekrietnība – ir sākusies vēl dzīvo latviešu leģionāru izsekošana un vajāšana.
Virkne ideoloģiski tuvu nevalsts organizāciju saņems iespaidīgus līdzekļus no Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta, lai audzētu to ietekmi uz lēmumu pieņēmējiem – politiķiem un ierēdniecību. Tā ir pilnīgi jauna programma ‒ Aktīvo iedzīvotāju fonds, un pilnīgi jauna pieeja, kas izslēdz no naudas saņemšanas jaunas, mazpieredzējušas vai trūcīgas biedrības.
Latvija un Igaunija iecerējušas sākt jaunu starpvalstu projektu enerģijas ieguves jomā. Iespējams, līdz 2030. gadam jūras atkrastē taps pāris vēja parki ar kopīgu kabeli uz sauszemi. Jo sauszemē iedzīvotāji propellerus nevēlas, bet Baltijas enerģijas bilancē ir iztrūkums, un arī klimata plāni pieprasa attīstīt atjaunojamo resursu enerģiju.
Vidusjūrā milst strīds starp Grieķiju un Turciju, strīdīgo gāzes iegulu tuvumā manevrē abu valstu karakuģi. Un gluži loģisks ir jautājums, kurā pusē nostāties Latvijai, ja jūras robežstrīda dēļ vaļā ies īsts kautiņš. NATO ir militāra organizācija, izveidota dalībvalstu aizsardzībai, taču alianses līgums neparedz situāciju, kurā 5. pants būtu darbināms iekšēja militāra konflikta gadījumā.
Lai atteiktos no Baltkrievijas elektroenerģijas importa, lietuviešiem nepieciešams palielināt importa apjomus no Igaunijas, Latvijas un Somijas. Tehniski to var izdarīt, taču šādu operatīvo rezervju izveidošana un uzturēšana maksā. Bet lietuvieši maksāt negrib. Viņi saka ‒ jūs visi maksājiet, bet mēs te ar politiku nodarbosimies.
Kovida ierobežojumu dēļ šīs vēlēšanas bija atšķirīgas tām īpašajām iedzīvotāju grupām, kas mīt vienkopus un veselības stāvokļa vai juridisku iemeslu dēļ nevar doties uz pilsētas vēlēšanu iecirkņiem. Atšķirīgas arī iecirkņu komisiju darbiniekiem – jo jāelpo spirta tvaiki, jālīmē pēdiņas uz grīdas un biežāk jādodas mājas vizītēs.
Rīgas centrālās ielas sabiedriskā transporta pieturvietās ieklātais valčbetons izrādījies nepiemērots materiāls ar uzpūstu PR – neveiksmīgs Brocēnu cementa rūpnīcas mārketinga produkts. Brīvības ielas segums tiek ārdīts laukā jau trešo reizi triju gadu laikā, taču tagad tiks ieklāts īsts ceļu betons, kādu lieto bagātās valstīs. Tādam vajadzētu kalpot, ja ne saules mūžu, tad vismaz līdz nākamajai ielas rekonstrukcijai.
Kopš kodoldegvielas izvešanas no Salaspils kodolreaktora pagājuši jau 12 gadi, taču ar objekta likvidāciju vai lietderīgāka lietojuma atrašanu valdība nav pavirzījusies ne soli uz priekšu. Tā pat nespēj īstenot ieceri demontēt tikai bīstamākās reaktora daļas, pārvēršot kādreizējo kodolpētījumu centru degradētā, bet vairs ne tik bīstamā teritorijā. Kodolreaktora likvidācijai atvēlēto naudu nule nolemts uzdāvināt lauksaimniekiem.
Lai pilnvērtīgi varētu strādāt, karavīram ir vajadzīgas trīs lietas: pirmkārt, paēst – un Ādažu militārajā bāzē ir uzcelta milzīga ēdnīca. Gulēt ‒ vēl pirms mēneša bāzē pabeigta jaunas kazarmas būvniecība. Un sportot. Tagad pēc 30 gadiem, kopš Ādažu bāzi atkal darbina Latvijas armija, karavīriem beidzot ir kur sportot.
Tik trūcīgi ar kompromitējošiem materiāliem laikam nav bijis vēl nevienās vēlēšanās, tāpēc partijas pieķeras pilnīgiem niekiem, cerot tādējādi kaitēt politiskajiem oponentiem. Partija “Saskaņa, sociāldemokrātiskā partija” uzrakusi drīzāk jau amizantu faktu, kā administratīvo resursu iespējas savu kandidātu reklamēšanai izmanto saraksts “Attīstībai/Par!”.
Vispirms sēta līdz galvenajam panelim, tad iekšā tunelī garām skenerim, tālāk vēl īsa video uzņemšana un visbeidzot iekšā brīvās pārvietošanās zonā dzimtajā Salacā. Lašu un taimiņu uzskaitei ieviestas līdzīgas iekārtas kā cilvēku uzraudzībai lidostās. Lašveidīgo skaits Salacā pēdējos gados samazinās – pētniekiem jāsaprot, kāpēc, un no tā būs atkarīgas turpmākās iespējas makšķerēt upē un zvejot jūrā.
Lai arī pašlaik saistībā ar notikumiem Baltkrievijā tiek veidotas valstu pozīcijas, apspriestas iespējamās sankcijas un darbināti izsmalcināti diplomātiski instrumenti, realitātē to iedarbīgumam neviens lāgā netic. Tikai baltkrievi paši var patriekt vai paturēt esošo valsts vadītāju, un informētajās aprindās pašlaik jau tiek vēstīts par entuziasma noplakumu demokrātijas vēstnešu rindās.
Nevienam koalīcijas partnerim un, domājams, arī nevienam nodokļu maksātājam nepatīk “Jaunās Vienotības” sagatavotais nodokļu celšanas piedāvājums, un neviena partija arī nevēlas vēl vairāk nokaitināt vēlētājus līdz vēlēšanām. Tāpēc valdība Finanšu ministrijas ziņojumu “Par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai” nolēmusi atlikt.
Situācija Baltkrievijā saglabājas sprādzienbīstama, vienlaikus Krievijā sākas pēdējā laika vērienīgākie militārie manevri “Kaukāzs 2020”, kuru laikā iespējams nemanāmi aizmanevrēt pavisam citos virzienos, un Putins jau arī sola militāro atbalstu Lukašenko, kurš jaunām vēlēšanām un visam starptautisko padomdevēju pūlim saka ‒ tikai pār manu līķi. Tikmēr Latvija jau sola uzņemt politiskos bēgļus no Baltkrievijas, rīko mācības iebrukuma apturēšanai Aizsardzības ministrijā un strādā pie Valsts aizsardzības koncepcijas. Nemierīgs laiks.
Tieslietu ministrijas noraidošais atzinums par Finanšu ministrijas sagatavoto nodokļu politikas attīstības ziņojumu ļauj cerēt, ka valdība pamanīs dokumentā viltīgi paslēpto ieceri palielināt autonodokļus.
Milzu skandālu pērn izraisījusī iecere paaugstināt nodokļus, ar ko apliek lietotas automašīnas, beidzot guvusi skaitliskas aprises – tiks ieviests arī pilnīgi jauns nodoklis, kas būs saudzīgs pret dārgu elektroautomašīnu pircējiem, bet nežēlīgs pret Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem daudz atbilstošāko lietotu iekšdedzes auto un arī moto parku. Lai amortizētu sadārdzinājumu, iedzīvotāji, visticamāk, atsāks braukt ar Igaunijā reģistrētām mašīnām.
Nodokļu politika ir kļuvusi par valdošo partiju priekšvēlēšanu cīņas elementu, un konkrēti nekustamā īpašuma nodokļa dēļ ass konflikts izcēlies starp “Jauno Vienotību” un Jauno konservatīvo partiju. Vēstījums abām gan kopīgs – nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi iedzīvotājiem nepieaugs.
Lobējot dīleru autoservisu vēlmi pēc papildu ienākumiem, Konkurences padome pieprasa tehniskās apskates pakalpojumu nodot komersantiem brīvā tirgū. Valdība nolēmusi sākotnēji tomēr iet piesardzīgāku ceļu ‒ CSDD pārdos savas daļas tehniskās apskates kopuzņēmumos, bet par tehniskās apskates pakalpojumu tiks rīkots konkurss uz vairākiem gadiem.