Inga Paparde / Autori

Vadīt un organizēt Daigai Dadzītei padodas vislabāk, taču tas notiek sirsnīgi, jo Daiga saka arī labus vārdus par labi padarītu darbu. Viņa dzīvo līdzi mūsu paralimpiskajiem sportistiem, neguļ naktis pirms pasaules čempionātiem un paralimpiskajām spēlēm, lai sportisti nokļūtu uz sacensībām. Viņa netaupa skarbus vārdus, ja kāds lēmums ir nevietā vai vienkārši vispār nav pieņemt, aizbildinoties ar formāliem iemesliem. Vēl pirms Latvijas Paralimpiskās komitejas vadības grožu pārņemšanas Daiga iestājās par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, vadījusi divas biedrības. Un jā, viņa var aizsvilties dusmās, ja redz netaisnību pret saviem sportistiem. Bet Daigu raksturo arī jūtīgums. Tāds, kas labi paslēpts aiz priekšnieces tēla.

Pasludināti spriedumi divos Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes uzsāktajos kriminālprocesos.

Jaunās Rīgas Austrumu slimnīcas iekārtas ļaus samazināt izmeklējuma laikā saņemto starojuma dozu no 20 līdz pat 50 procentiem, nezaudējot attēlu kvalitāti, bet – tieši otrādi – iegūstot labāku attēlu ar zemāku starojuma devu, par slimnīcas jaunieguvumiem stāsta Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane.

Trīsdesmit septiņus procentus no finansējuma, ko dod Eiropas Komisijas pieļautā budžeta deficīta atkāpe, Veselības ministrija šogad tērēs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai. Kopumā tie ir 57,5 miljoni eiro no 154,2 miljoniem eiro. Veselības ministrija arī nosaukusi savas prioritātes šim gadam, kam savukārt izlietos vēl 30 procentus no šī finansējumu, un šīs jomas ir: onkoloģija, sirds asinsvadu slimību programma un psihiatriskā veselība.

Pirms 28 gadiem 13. janvārī Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns radio latviešu un krievu valodā aicināja cilvēkus doties sargāt Latvijai stratēģiski svarīgos objektus, lai pasargātu tos no iespējamām militārām akcijām. Cilvēki sāka veidot barikādes. Šonedēļ visā Latvijā pieminēsim 1991. gada barikāžu notikumus.

Līdzcilvēki ir saziedojuši nepieciešamo naudas summu pulmonālās arteriālās hipertensijas pacientei Ilgai Skalderei. Taču ar šo naudu viņai pietiks zāļu iegādei tikai tuvākajam laikam. Lai gan Veselības ministrija skaidro, ka reto slimību pacientiem zāļu nodrošināšanai ir pieejami vairāk nekā trīs miljoni eiro, nav skaidri zināms, vai pulmonālās hipertensijas pacienti, pat tie, kuriem tas ir dzīvības jautājums, zāles saņems un kad.

«Pagājušā gada aprīlī mammai pasliktinājās veselības stāvoklis un slimība – pulmonālā hipertensija – progresēja, līdz tam lietotās zāles nepalīdzēja, tāpēc ārstējošais ārsts meklēja citas, kuras varētu glābt mammas dzīvību,» sarunā ar Neatkarīgo stāsta pacientes Ilgas Skalderes meita Gunita Skaldere-Darmudasa. Zāles patiešām palīdzēja un palīdz, taču tās ir ļoti dārgas un ģimene vairs nespēj nosegt augstās medikamenta izmaksas. Pulmonālās hipertensijas biedrība nolēma aicināt līdzcilvēkus palīdzēt Ilgas kundzei – septiņu bērnu mammai, 12 bērnu vecmammai – sarūpēt dzīvībai nepieciešamos medikamentus, kamēr valsts atbildīgās iestādes pārvarēs birokrātiskos šķēršļus, lai par valsts budžeta līdzekļiem, kuri ir piešķirti reto slimību ārstēšanai, zāles pacientei nodrošinātu.

Pēdējos desmit gados Latvijā saslimstība ar kolorektālo vēzi turpina palielināties – ik gadu diagnosticē vairāk nekā 1000 cilvēku, kas būtiski neatšķiras no Eiropas valstu vidējiem rādītājiem. Taču mirstības rādītāji ar ļaundabīgajiem audzējiem joprojām ir salīdzinoši augsti un ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis. Veselības ministrija plāno šogad uzsākt jaunas skrīninga metodes tieši zarnu vēža agrīnai atklāšanai.

Skolēnu brīvlaiks ir labākais laiks, lai ar bērniem vēlreiz pārrunātu drošības jautājumus, kā arī iepazītos ar izglītojošo spēli Hei, mosties!, kas veidota ar mērķi pilnveidot bērnu un jauniešu izpratni par vardarbību un mudināt viņus par to neklusēt, bet aktīvi rīkoties, lai pasargātu no ļaunprātīgas rīcības gan sevi, gan citus, atgādina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciālisti.

Lai gan valdība uz nenoteiktu laiku atlikusi veselības aprūpes reformu ziņojuma izskatīšanu, bez papildus piešķirtā finansējuma kā Eiropas Komisijas atļautās atkāpes no budžeta deficīta, visticamāk, veselības nozare izdzīvot nespēs. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka reformu turpināšanai šogad nepieciešami 154 miljoni eiro.

Pirmajā jaunā gada dienā e-veselības sistēmā par apdrošinātā statusu nav nekādas informācijas, par to pārliecinājās Neatkarīgā, pieslēdzoties valsts e-veselības portālam eveseliba.gov.lv. Tas nozīmē, ka cilvēki nepieciešamības gadījumā var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus tāpat kā līdz šim. Tiesa, ne pašā e-veselības sistēmā, ne Nacionālā veselības dienesta mājaslapā nav informācijas, ka būtu kādi tehniski traucējumi, kuru dēļ personas veselības apdrošināšanas statusu nevar noskaidrot. Apdrošināšanas statusa vietā vienkārši ir tukšums.

Tā kā veselības aprūpes nozarei klājies šogad, nav noticis vēl nekad iepriekš. Neraugoties uz būtisku papildu finansējumu veselības nozarē, atklājies, ka nauda neatrisina visas problēmas, un, tā kā veselības aprūpē tās krājušās daudzus gadus, tieši šogad «naudas maiss» starp nebūšanām iesprūdis.

No janvāra e-veselībā papildus e-receptei pievienosies vēl viens e-pakalpojums, un, lai arī joprojām e-nosūtījums faktiski ir testēts tikai lielākajās Latvijas slimnīcās, no nākamā gada 1. janvāra visiem nosūtījumiem pie ārstiem speciālistiem un uz izmeklējumiem jābūt elektroniskiem. No e-nosūtījuma valsts atbildīgās iestādes negrasās atteikties.

Kāpostu un speķa pīrādziņi, siera maizītes un smalkmaizītes – tas viss top biedrības Rīgas pilsētas Rūpju bērns darbnīcā – konditorejā, kur saimnieko jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem savas skolotājas Māras uzraudzībā. Īsi pirms svētkiem viesojoties konditorejā, sajūtam īstu jaunā gada sagaidīšanas smaržu – krāsnī cepas svētku kliņģeris, bet uz galda izrullētā mīklā pavisam drīz iebirst siera strēmelītes un speķa gabaliņi, lai veiklas rokas izveidotu pīrādziņus.

Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai ir 15,2 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tie ir zemāki nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina Eurostat dati, kas apkopoti par 2016. gadu.

Likuma normas, kas nosaka personas ar invaliditāti tiesības uz speciāli pielāgotu vieglo automobili un pabalsta saņemšanu transporta izdevumu kompensācijai, neatbilst Satversmei, nolēmusi Satversmes tiesa.

Četru gadu vecumā ārsti Ralfam, dzīvespriecīgm un kustīgam zēnam, parādījās pirmās epilepsijas lēkmes. Bērns modās naktī, kliegdams un meklēdams vecākus. Ralfam tagad ir 14 gadi, un viņa ārstēšanā ārsti izmēģinājuši visas Latvijā pieejamās zāles, kā arī jaunos medikamentus, taču epilepsijas lēkmes nemitējas. Lēkmju dēļ būtiski traucēta zēna attīstība un veselība. Zēnam varētu palīdzēt jauna specifiska operācija, taču to valsts neapmaksā, un tāpēc Ralfa vecāki vērsušies labdarības organizācijā ziedot.lv.

Veselības ministrija 2019. gadā nav ieplānojusi vairāk līdzekļu onkoloģisko slimību pacientiem, gluži pretēji – nākamgad vēža ārstēšana pat varētu samazināties, secinājis Prostatas vēža pacientu biedrības valdes loceklis Visvaldis Bergmanis pēc iepazīšanās ar Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par veselības reformas pasākumu īstenošanu.

Valsts Patoloģijas centra izveide un attīstība, ieviešot jaunas tehnoloģijas un metodes, būtiski uzlabos onkoloģisko un citu slimību diagnosticēšanu un divreiz vai pat trīsreiz paātrinās laiku līdz precīzai diagnozei, kas ir ļoti svarīgi, lai uzsāktu savlaicīgu, it īpaši vēža gadījumā – personalizētu ārstēšanu.

Saeima vienbalsīgi pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, nostiprinot politisku apņemšanos nodrošināt atalgojuma pieaugumu ārstniecības jomas speciālistiem par 20 procentiem turpmākos trīs gadus. Lai arī joprojām nav skaidrs, kur sarūpēt papildu naudu mediķu algām 2019. gadā – vairāk nekā 87 miljonus eiro –, par mediķu algu celšanu nobalsoja pilnīgi visi politiskie spēki.

Pagājušās sezonas laikā 16 cilvēku nomira no gripas, ar ko inficējās tieši slimnīcā. Slimnīcas gripas sezonas laikā ir pārpildītas, un tie nav cilvēki tikai ar paaugstinātu temperatūru, tie ir pacienti ar insultiem, infarktiem, nieru, aknu slimību paasinājumiem. Mediķi uzsver, ka gripas epidēmijas laikā paaugstinās iknedēļas mirstības rādītāji, jo gripa saasina hronisku slimību norisi.

Saeimas lēmums pieņemt likuma grozījumus, lai palielinātu mediķu atalgojumu nākamajos trīs gados, uzliek par pienākumu jaunajai valdībai, veidojot 2019. gada valsts budžetu, veikt fiskālo konsolidāciju jeb valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanu, paziņojusi Fiskālās disciplīnas padome.