Inga Paparde / Autori

Birokrātiskais slogs un nereti tikai formālas veselības pārbaudes – tā varētu raksturot nu jau par vēsturi kļuvušās sanitārās grāmatiņas. Ieraksts šajā grāmatiņā nevarēja apliecināt to, vai cilvēks ir vesels konkrētā brīdī vai jau nākamajā nedēļā pēc pārbaudes veikšanas saslimis ar kādu infekcijas slimību.

Gripas epidēmijas laikā Rīgā un Latvijas reģionos vairākās ārstniecības iestādēs ir pagarināts dežūrārstu darba laiks, lai uzlabotu pacientiem ārsta pieejamību ārpus ģimenes ārsta darba laika. Pašlaik atsevišķās ārstniecības iestādēs Rīgā dežūrārsti strādā arī svētdienās, bet sestdienās pieejami līdz pat pulksten deviņiem vakarā, informē Nacionālais veselības dienests.

Nacionālais veselības dienests valsts veselības apdrošināšanas platformai, kas nodrošina iedzīvotāju apdrošināšanas statusu atspoguļošanu tiešsaistē, pieslēdzis visas datubāzes. Teorētiski tagad ikviens iedzīvotājs var apskatīt, kāds ir viņa apdrošināšanas statuss un kādus veselības aprūpes pakalpojumus – pamata vai pilno pakalpojumu grozu – varētu saņemt.

Tehnisko palīglīdzekļu piešķiršanas jomā ir nepieciešamas izmaiņas, par to ir vienojušās cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās organizācijas, tomēr šis jautājums vienmēr ir bijis kā «karsts kartupelis», sarunā atzīst Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš.

Tieši pirms gada Labklājības ministrija ziņoja, ka ir izstrādātas Vides pieejamības vadlīnijas publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai. Lai arī materiāls bija domāts kā palīgs Eiropas Savienības fondu projektu īstenotājiem, tas varētu noderēt ikvienam, kas ceļ, būvē vai restaurē publiskas ēkas. Tāpat Latvijā jau vairākus gadus cilvēku ar invaliditāti organizācijas runā par vides pieejamību un universālo dizainu, veltot tam ne tikai seminārus un diskusijas, bet arī speciāli sagatavotus materiālus, rokasgrāmatas un kampaņas.

Vidzemes reģiona deinstitucionalizācijas projekta Vidzeme iekļauj ietvaros 282 pieaugušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem līdz 2018. gada beigām ir izstrādāti individuālie atbalsta plāni, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Vidzemes reģionā saņēma 42 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

Pirms divpadsmit gadiem rakstīju par divām uzņēmīgām sievietēm, divu dēlu mātēm, kuras dibināja biedrību, lai palīdzētu saviem un citiem bērniem, kuri bija piedzimuši ar smagu slimību – muskuļu atrofiju (šiem veselības traucējumiem ir dažādi veidi un arī nosaukumi, bet pamatā ir muskuļu darbības traucējumi, kā rezultātā tie atrofējas). Helēna un Ilze biedrību dibināja, jo tolaik nekādā veidā nevarēja panākt ne adekvātu sociālu atbalstu un sociālos pakalpojumus bērniem, ne arī saprast, kādas ir iespējas šos bērnus ārstēt vai vismaz apturēt slimības progresu. Mammu cīņa bija kā pret sienu: par ratiņkrēsliem, par izglītību, par speciālu pārtiku, kad bērns vairs pats nevar norīt ēdienu, par medicīnisko palīdzību... Helēna ar savu dēlēnu aizbrauca uz Lielbritāniju, kur dzīvo jau vairākus gadus.

Lai nodrošinātu dzīvībai un veselībai būtiskus medikamentus reto slimību pacientiem, valsts budžetā papildus nepieciešami 30 miljoni eiro. Par naudu, kas veselības budžetā atvēlēta reto slimību ārstēšanai, zāles var nodrošināt tikai daļai pacientu, taču zāles nepieciešamas ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem, kuri pašlaik ir gaidīšanas rindā.

Pacientu parāds Latvijas lielākajai slimnīcai sasniedzis 4,76 miljonus eiro. Pagājušajā gadā pacienti par saņemtajiem pakalpojumiem Rīgas Austrumu slimnīcai ir palikuši parādā 418 660 eiro, bet 2017. gadā – 425 000 eiro.

Latvijas zāļu tirgū legālās zāļu aprites ķēdē līdz šim nav konstatētas viltotas zāles. Tomēr arī Latvijai ir jāizpilda jauna Eiropas Savienības direktīva, kas paredz veikt visu recepšu zāļu drošuma pārbaudes, tā saukto verifikāciju.

Cilvēkiem ar 3. grupas invaliditāti veselība būs apdrošināta no 2021. gada. To nosaka likums par veselības aprūpes finansēšanu. Tomēr vēstulē, ko saņēmuši iedzīvotāja ar 3. grupas invaliditāti, Nacionālais veselības dienests norāda, ka apdrošināti cilvēki ar invaliditāti būs, tikai pirms tam jāsamaksā veselības apdrošināšanas iemaksas par diviem gadiem, kas kopumā ir tuvu 500 eiro. Iesaistoties Neatkarīgajai, noskaidrojies, ka atbildes vēstulē ir pieļauta kļūda.

Gripas epidēmijas slieksnis pārsniegts jau visā Latvijā – pagājušajā nedēļā tas bija vidēji 169,1 gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Šī gripas sezona prasījusi jau deviņu cilvēku dzīvības.

Jau februārī Latvijā stāsies spēkā jauna Eiropas Savienības direktīva, kas paredz veikt visu recepšu zāļu drošuma pārbaudes, tā saukto verifikāciju. Zāļu drošuma pārbaudes attieksies uz visām recepšu zālēm un vienām bezrecepšu zālēm – omeprazolu. Uz zāļu iepakojumiem būs speciāli kodi, kuri pirms zāļu izsniegšanas aptiekā būs jāpārbauda. Tas notiks, uz zāļu iepakojuma noskenējot īpašu kodu.

Latvijā dzīvo gandrīz 900 bērnu, kuriem ģimeni aizstāj institūcija, taču ikviens no viņiem ilgojas pēc sirds siltuma, pēc īstām mājām un ģimenes. Ģimeņu atbalsta kustība Plecs kopā ar uzņēmumu Circle K sāk ziedošanas akciju, aicinot ikvienu aizdomāties par savām iespējām mainīt kāda bērna dzīves ceļu.

Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā 2018. gada 1. aprīlī sociālā uzņēmuma statuss ir piešķirts 27 uzņēmumiem. Vispopulārākā uzņēmumu darbības joma ir darba integrācija, jo 37 procenti uzņēmumu darbojas tieši šajā sfērā. Starp populārākajām jomām ir arī izglītība, atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem un dažādu sociālo pakalpojumu sniegšana.

Jaunās valdības deklarācijā atšķirībā no visām iepriekšējām ir būtiski plašāka sadaļa labklājības jomā un īpaši par cilvēkiem ar invaliditāti. Tas liek uzdot jautājumu – vai politiķi, deklarācijas autori, patiešām saprot, ko sola un ko apņēmušies izdarīt, un cik tam naudas un laika ir nepieciešams? Vai arī Latvijā patiešām būs valdība, kurai sabiedrības integrācija, cilvēku ar invaliditāti tiesību nodrošināšana būs viena no prioritātēm? Vai politiķi patiešām saprot, ko nozīmē deinstitucionalizācija, vai šis vārds tagad ir modē, jo par to runā un turklāt vēl tam seko Eiropas miljonu vērtais maks.

Lai arī neatliekamo medicīnisko palīdzību un slimnīcas veselības aprūpi lielākā daļa iedzīvotāju vērtē labi, kopumā valsts veselības aprūpes sistēmu cilvēki vērtē daudz sliktāk, secināts pētījumā par pacientu apmierinātību ar valsts veselības aprūpes pakalpojumiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstījusi veselības aprūpes reformas pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējuma pārdali. No Eiropas Komisijas atļautās budžeta deficīta atkāpes veselības aprūpes budžetam papildus piešķirs 154,2 miljonus eiro.

Latvijā nabadzības riskam 2017. gadā bija pakļauti 446 000 jeb 23,3 procenti iedzīvotāju, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa, tas ir, zem 367 eiro mēnesī.

Bērnu slimnīcas Autisma kabineta atbalsta iespējas ir papildinātas ar bezmaksas praktiskām nodarbībām bērnu ar autiskā spektra traucējumiem vecākiem. Bērnu slimnīcas fonds pagājušajā gadā ir nodrošinājis bezmaksas diagnostiku 47 bērniem, kā arī iespēju saņemt nepieciešamo terapiju 58 bērniem. Kopumā Bērnu slimnīcas fonds bērnu ar autismu atbalstam 2018. gadā ir iztērējis teju 110 000 eiro.

Sarunās par cilvēku ar invaliditāti iespējām atrast darbu un strādāt man vairākkārt minēts, ka būtiski situāciju uzlabotu tāds sociālais pakalpojums vai pasākums kā atbalstītais darbs jeb palīgs cilvēkam ikdienas darba gaitās. Īpaši svarīgi tas būtu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem nepieciešams palīdzēt saprast pastāvīga darba būtību, noteikumus, kuri citiem ir pašsaprotami, bet cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem – ne uzreiz. Atbalsta persona arī palīdzētu sazināties un saprasties ar darba devēju un kolēģiem. No uzrunātajiem sociālajā jomā strādājošiem sapratu, ka šāda atbalstītā darba nav vai arī tas netiek plaši piedāvāts.

Latvijā no šā gada aprīļa būs aizliegts nepilngadīgām personām apmeklēt solāriju. Līdz šim nepilngadīgie drīkstēja sauļoties solārijos, ja varēja uzrādīt ārsta parakstītu atļauju.