Inga Paparde / Autori

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) šodien biedrības biedru sapulcē izvēlēsies sev jaunu virsvadītāju. Uz Ārstu biedrības prezidenta amatu pretendē tikai viens kandidāts – ģimenes ārste un pašreizējā Ārstu biedrības viceprezidente Ilze Aizsilniece. Ārstiem jāievēlē arī valde un divi viceprezidenti.

Latvijā gripas aktivitāte līdz šim bijusi zema – kopš gripas sezonas sākuma laboratoriski apstiprināti divi gripas saslimšanas gadījumi – abos gadījumos A tipa gripa. Slimību profilakses un kontroles centra ziņojums par gripas izplatību liecina, ka Eiropas reģionā un pasaulē kopumā šosezon izplatās tieši A tipa gripa – tā atklāta 84 procentos no visiem laboratorijā pārbaudītajiem vīrusa paraugiem.

Valdība trešdien tomēr lems par Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta izsaukumu, kurus nevar uzskatīt par neatliekamiem, maksas paaugstināšanu. Noteikumi paredz maksu pacelt par 16 eiro.

Sveču darbnīcā Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi dienas centrā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem notiek rosīgs darbs – jauniešu rokās plīst krāsaina parafīna sloksnes zaļā, tumšsarkanā, baltā un zilā krāsā. Tās sabirst sveču veidnēs un gaida, līdz pildīsies ar karsto parafīna masu, atpūtīsies un pamodīsies kā sveces.

Pasaulē katrs desmitais bērniņš ir dzimis priekšlaikus. Arī Latvijā vidēji seši procenti bērniņu dzimst pirms laika.

Latvija līdzās Lietuvai un Igaunijai ir viena no pēdējām Eiropas valstīm, kas realizē deinstitucionalizācijas procesu, kura mērķis ir cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem integrēšana sabiedrībā.

Sagaidot Latvijas valsts simto gadadienu, vēlos ielūkoties pagātnē, padomāt par šodienu un pasapņot par nākotni. Ja pagātni mums jāpieņem tādu, kāda tā ir, jo mainīt šos notikumus nevaram (vien varam pārdomāt attieksmi pret tiem, izdarīt secinājumus), tad tagad un te Latvijā notiekošo mēs gan varam, gan to vajag mainīt. Ja pirms simts gadiem, kad Pirmā pasaules kara noslēgumā aprūpes nami, patversmes, nespējnieku mājas bija tam laikam pilnīgi saprotama lieta, ko noteica faktiskie apstākļi, piemēram, lielais bērnu skaits bez vecāku gādības, pieaugušie, palikuši bez jumta virs galvas un maizes rieciena, kara traumas guvušie iedzīvotāji, tad kāds ir mūsu attaisnojums aprūpes iestādēm tagad un īpaši, raugoties nākotnē.

Jauno valdību veidojošās Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) priekšlikumu izpildei pensiju un pabalstu jomā nepieciešami simtiem miljonu eiro, aplēsusi Finanšu ministrija. Bet visu jaunveidojamās valdības darbības plānā iekļauto ideju realizācijai kopumā vajadzīgi pat vairāk nekā 1,7 miljardi eiro, tādēļ topošās valdības plānu pārējie partneri uzskata par praktiski neizpildāmu. Taču JKP piedāvā palielināt minimālo pensiju, kas ir zema un par ko Latviju starptautiskie eksperti kritizē jau gadiem.

«Ārstu biedrība nenozīmē kampaņas – atrotīt rokas un rakt kartupeļus. Ārstu biedrība ir pastāvīgs, grūts ikdienas darbs,» sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Latvijas Ārstu biedrības pilnsapulce, kurā paredzēts ievēlēt jauno ārstu priekšstāvi, paredzēta uzreiz pēc valsts simtgades svinībām. Uz biedrības prezidenta amatu pretendē divi ārsti – Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, arī ģimenes ārste Līga Kozlovska. Pēteris Apinis, kurš nolēmis uz biedrības vadītāja amatu vairs nekandidēt, to vadījis 12 gadu, un īsi pirms jaunā prezidenta vēlēšanām atklāti atzīst: bezjēdzīgi ir strādāt, ja Veselības ministrija lielāko daļu sava darba velta Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas apkarošanai, jo Ārstu biedrība savā darbā un uzskatos ir pilnīgi neatkarīga un to nevarot pielāgot vajadzīgajam viedoklim.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests, izsludinot ārkārtas situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā, pieļauj samazināt izsaukumu skaitu, uz kuriem dosies brigādes. Tas attieksies uz tādiem izsaukumiem, kur cilvēka veselībai un dzīvībai nedraud briesmas – paaugstināta temperatūra vai asinsspiediens, nelielas traumas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes diennaktī izbrauc uz tūkstoš izsaukumiem visā Latvijā – puse no visiem izsaukumiem nav neatliekami – pacienta veselībai vai dzīvībai briesmas nedraud. Dienesta mediķi cenšas pievērst sabiedrības uzmanību tam, kas īsti ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests, un aicina aizdomāties par to, ka tik daudzos gadījumos brigādēm jābrauc uz izsaukumiem, kur pacientiem būtu bijis jāvēršas pie ģimenes ārsta, jo var kādreiz gadīties situācija, ka uz kritisku izsaukumu iznāk kavēties... Tajā pašā laikā iedzīvotāji ir neapmierināti, ja par nepamatotu brigādes izsaukšanu viņiem ar tiek piestādīts rēķins.

Rīgas Austrumu slimnīcas stacionārā Gaiļezers atklāta mākslinieka Alekseja Aļifanova izstāde Es un MS, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības, īpaši jauno cilvēku, uzmanību multiplajai sklerozei.

Šonedēļ Latvijā viesojas Eiropas Komisijas eksperti, lai pārrunātu jautājumus par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu un deinstitucionalizācijas procesa virzību.

Pateicoties biedrībai Pro Futuro un Latvijas Disleksijas biedrībai, Latvijā cilvēki ir uzzinājuši par disleksiju, uzzinājuši par bērniem, kuriem ir disleksija vai līdzīgi mācīšanās traucējumi un kuri tāpat kā citi bērni vēlas mācīties un iegūt zināšanas. Latvijas Disleksijas biedrības organizētā Izcilības balva skolēniem ar disleksiju ir iespēja arī mums atgādināt, kas ir disleksija un kāpēc par to jārunā ne tikai šaurā ģimenes lokā, bet publiski.

Aktualitātes.

Endoprotezēšanas pakalpojuma sniegšanā sagaidāmas pārmaiņas – Veselības ministrija apgalvo, ka tās būs pacientiem labvēlīgas, jo endoprotezēšanas operācijas būs pieejamas par valsts budžeta finansējumu, taču pacienti uztraukti, vai izmaiņas nepagarinās jau tā milzīgo rindu uz protezēšanas operācijām.

Finanšu ministrija iesniegusi Veselības ministrijai atzinumu par tās sarakstīto ziņojumu, kurā skaidrots, kāpēc nepieciešams papildu finansējums Stradiņa slimnīcas celtniecībai. No Neatkarīgajai pieejamās informācijas par atzinuma saturu, Finanšu ministrija nedod apstiprinošu atbildi uz Veselības ministrijas un Stradiņa slimnīcas lūgumu piešķirt papildus nākamā gada budžetā 30 miljonus eiro.

Tas noteikti būtu vissliktākais scenārijs, bet pilnīgi reāls pašreizējā situācijā: nesaņemot finansējumu mediķu darba virsstundu apmaksai, slimnīcas varētu lemt par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka virsstundu darba apmaksai nākamajā gadā slimnīcām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam papildus nepieciešami vismaz 16 miljoni eiro.

Bez sabiedrības atbalsta vairāk nekā 350 bērniem katru gadu pasliktinātos veselība un dzīves kvalitāte. Tik lielam skaitam bērnu palīdzību izmeklējumu un ārstēšanas nodrošināšanai sniedz Bērnu slimnīcas fonds. Šā gada deviņos mēnešos bērnu vajadzībām izlietots tikpat līdzekļu, cik pērn visa gada laikā.

Lielākā daļa bērnu vecāku Latvijā ir izmantojuši maksas veselības pakalpojumus bērnam, bet vēl satraucošāks rādītājs par šo ir Bērnu slimnīcas fonda pētījumā konstatētais, ka liels skaits vecāku – 86,8 procenti – par bērna veselības aprūpi maksā regulāri.

Latvijas iedzīvotāju iniciatīvu par Latvijas simtgades svinībām paredzēto līdzekļu novirzīšanu vēža ārstēšanai 12. Saeima savā pēdējā plenārsēdē nodeva izlemšanai jaunajai Saeimai.

Mediķu atalgojuma palielināšanai 2019. gadā papildus nepieciešami 103 miljoni eiro, kuri pašreizējā budžeta plānā nav paredzēti. Mediķu algu jautājums nosaukts kā galvenais Veselības ministrijas sagatavotajā prioritāšu sarakstā. Kam jāveido nākamā gada budžets – aizejošajai vai nākamajai valdībai saskaņā ar savām prioritātēm?