15.nov 2018
Sagaidot Latvijas valsts simto gadadienu, vēlos ielūkoties pagātnē, padomāt par šodienu un pasapņot par nākotni. Ja pagātni mums jāpieņem tādu, kāda tā ir, jo mainīt šos notikumus nevaram (vien varam pārdomāt attieksmi pret tiem, izdarīt secinājumus), tad tagad un te Latvijā notiekošo mēs gan varam, gan to vajag mainīt. Ja pirms simts gadiem, kad Pirmā pasaules kara noslēgumā aprūpes nami, patversmes, nespējnieku mājas bija tam laikam pilnīgi saprotama lieta, ko noteica faktiskie apstākļi, piemēram, lielais bērnu skaits bez vecāku gādības, pieaugušie, palikuši bez jumta virs galvas un maizes rieciena, kara traumas guvušie iedzīvotāji, tad kāds ir mūsu attaisnojums aprūpes iestādēm tagad un īpaši, raugoties nākotnē.